Voi Latgolys autonomejai ir ekonomisks pamats?

Divdesmit naatkareibys godūs Latgola ir pazaudiejuse symtim tyukstūšu dorba vītu ražuošonā i lauksaimnīceibā, bet īspiejamūs īnuokumus nu Rītumu- Austrumu, Austrumu- Rītumu starptautiskuo tranzita Latgolys īdzeivuotuojim ir atjiems valsts budžets i leluokuos Latvejas pašvaļdeibys: Reiga, Ventspiļs, Līpuoja, i stividorkompaneju akcionari.


Mīti

Latvejas sabīdreibai teik uzspīsts mīts par Latgolu kai depresivu regionu, kuram ir napīcīšama paļeidzeiba nu „centra” i latgalīši vysi kai vīns ir kontrabandisti, natikli i dzāruoji.


Patīseiba par starptautiskū tranzitu

Patīseiba ir taida, ka 2/3 starptautiskūs tranzita puorvoduojumu par Latvejas teritoreji nūdrūšinoj „Latgolys zalta treisvīneiba”: Rēzekne- Daugpiļs- Krystpiļs. Krystpiļs ir leluoks tranzita mīsts kai Reiga voi Ventspiļs, deļtuo, ka Krystpiļs savuoc kravys Reigys i Ventpiļs ūstom, kas teik vastys pa dzelzceli i autocelim nu Krīvejas (par Rēzekni) i nu Boltkrīvejas (par Daugpili). Pagaidom starptautiskajā tranzitā par Latgolu nateik eistynuots Daugavpils lidūstys poteņcials i iudiņs ceļa poteņcials, kas vad nu Novopolockys iz Jākubpili, skaidrys, pi apstuokļa, ka Daugova minietijā pūsmā klius kuģojama.


Atskots viesturī

Pavaicojit Jakubpiļī dzeivojušīm staroverim, deļkuo i pi kaidim apstuoklim jī par apdzeivis vītu izvielieja Rītumu Dvinys krostus? Jī muocēs izstuostiet stuostu kai daudzi godu symtus atpakaļ staroveri beja breineigi tuo laika logistikys specialisti. Jī pa Daugovu da pošys Reigys pludinuoja mežus! Reiga tymā laikā toļka cielies i nu tīm kūkim taisieja muojas, apkurynuoja juos i vede kūkus par Baltejis jiuru iz Rītumu Eiropu!


Kur 10 godu laikā pajimt 1 000 000 000 Latgolys transporta infrastrukturys attīsteibai?

Pīduovoju īvīst nūdūkli 20 santimu apmārā par kotru kravys tonnu, kas teik puorvasta par Latgolys teritorejis dzelzelim i autocelim. Ituo projekta realizacejā vāga īsaistiet Latgolys pašvaļdeibys: Bolvus, Ludzu, Rēzekni, Daugpili, Preiļus, Jākubpili, Madūnu, Guļbini, Kruoslovu, Leivuonus i Viļānus. Daleibai projektā byutu juobyut proporcionalai ceļu izvītojumam i kvalitatei pa kotru nu teritorejom, īdzeivuotuoju daudzumam i cytim ekonomiskīm faktorim.

Projekta realizacejī vādzātu īpludynuot Eiropys Savīneibys i Krīvejas fondu naudys leidzekļus. „Zalta akcejai” juopīder Latgolys pašvaļdeibu savīneibai.

Ituo projekta realizacejis gaitā tyktu izveiduotys tyukstūšim kvalificeitys dorba vītys ceļu būveišonā, transporta pakolpojumu, energetikys, komunikaceju, turizma i lauksaimnīceibys sferuos.
Formula kai riekinuot īnuokumus nu „Latgolys tranzita nūdūkļa”:

(10 godi -> 2/3 x (70 000 000 tonnys) x 0,20 ls/tonna) = 9 333 333 ls/godā
kur:

— 10 godi- projekta realizacejis laiks,
-- 2/3 – Latgolys daļa Latvejas tranzitā virzīnī Austrumi-Rītumi, Rītumi- Austrumi,
-- 70 000 000 – īspiejamīs tranzita apjūms 2012. goda laikā tonnuos,
-- 0,20 ls par kravys tonnu – tranzita nūdūkļa likme. Tī ir tī poši „2%” nu anekdota par 10 latim nu kravys tonnu, kū Latveja peļnej starptautiskijā tranzitā.
-- 9 333 333 – taids varātu byut goda īnuokums nu pīduovuotuo tranzita nūdūkļa.

Itymā formulā dati ir jiimti aptuveni, lai paruodeitu ituo konkretuo pīduovuojuma izdeveigumu i logiku.


Kei struoduos formula?

Formulā ir defineits:

1) Mierkis godam- tranzita kravu apjūms tonnuos, kas teik vasts par Latgolu,

2) Īguļdiejuma periods 5-10-15-20... godi,

3) „Logistikys vierteibys koeficients i regiona perspektivys voi regiona infrastrukturys objektu perspektivys koeficients”

Īspiejams, ka tam koeficientam bytu juobyut sarežgeituokam, jam vādzātu īkļaut vairuok miervīneibu. Pīmāram, uotrums (biznesa operaceju veikšonys uotrums, elektroniskūs i papeira dokumentu apstruodis uotrums, kravu kusteibys uotrums, laiks, cik uotri kravys mašinys izīt rūbežkontrolis punktus, muitys dokumentu apstruodis uotrums i tai tuoļuok); izmoksys; jaunūs tehnoloģeju izmontuošona; perspektivys (tehnoloģeju, virzīņu) i tai tuoļuok.

Koeficienta lobuo īzeime ir taida, ka tys var but pīmārojams arī cytim regionim Vydzemei, Kurzemei i Zemgalei.

4) Nūdūkļa likmei dažaidim kravu puorvoduojumim i teritorejom juobyt ekonomiski paskaidruotai i pamatuotai;

5) Nūdūkļa likmis goda īnuokums voi naudys tekme.
Par tū smaļčuok.


Kū mysim dūd zynuošonys par dīnys, mieneša, goda naudys tekmi?

Stabila, paradzama i caurradzama naudys tekme- tys ir kotra ilgtspiejeiga biznesa pamats. Tys ir pyrmais nūsaciejums investoru, partneru i kreditoru pīsaistī.

9,3 milijoni goda laikā tys ir 93 milijoni 10 godu laikā, kas ir pošu leidzekli- „Latgolys pašvaļdeibu zalta akceja”. Tī ir 20% nu projekta eistynuošonys summys.

Tys nūzeimej, ka iz projekta leidzfinansiešonys pamata nu Eiropys Savīneibys fondu leidzeklim var pīsaistiet vieļ 372 milijoni latu.

I kūpā tys ir 93 + 372 = 465 milijoni latu 10 godu laikā.

Jesli īzadūmuot, ka tys ir tikai 51% nu projekta eistynuošonys summys, tod
nu austrumu partnerim (Krīvejas, Boltkrīvejas, Kazahstanas, Ķīnys, Dīnvydkorejas i cytim) par 49% akceju var pīsaistiet vieļ 447 milijoni latu.

Kūpejuo summa 465 + 447 = 912 milijoni latu.(!) Kai naskod sacieja Arkadejs Raikins „da...tei ir miļzeiga nauda”


Rūnās logisks jautuojums- kai tierāsim itū naudu?

1) Par acateikšonūs nu dubultuos atmuituošonys procedurys mes deputatim, ministrim dūsim tik naudys, cik jī paprasās! Kū dariet, ja jī nasaprūt vīnkuoršys logikys: Kaida myusim daļa gar svešu kravu? Mes naasam ni kravys nūsyutietuoji, ni kravys sajiemieji, ni golu golā puorvoduotuoji!
Ja mes saleidzynojom ar Krīvejis ūstom, ituo breiža dubultuo procedura starptautiskū tranzitu cauri Latvejai padora nakonkuriet spiejeigu.

2) Vairuokys raizis palelynuosim autotransporta puorvoduojumu puorbaudis vītu skaitu iz Latgolys rūbežkontrolis punktim.

Cik taidu puorbaudis vītu vāga, ka mes grybom goda laikā izlaist cauri 1 miljonu braucamūs i lai mašina, kas puorvad 2 konteinerus, ryndā stuovātu ni ilguok kai 1 stundi.
Es paprasieju sovam dālam Danilam, jam ir 10 godi, izriekinuot itū izdavumu. Izdevumu jis veice 3 minotūs, nu tīm 2,5 minoti aizguoja iz nūteikumu izskaidruošonu.

1 000 000 : 2 : 365 : 24 = 57

A cik mysim ir? 8-10? Tys nūzeimej, ka mysim ir napīcīšams vysmoz 5 raizis vairuok! Deļ kuo? Da, deļ tuo ka vīna stunde stuoviešonys starptautiskūs kravu puorvoduotuojam izmoksoj ap 100 eiro. A mysim iz austrumu rūbežys vīnlaiceigi stuov 100 mašinu pa 20-60 stuņdom. I tān saskaitit puorvoduotuoju zaudiejumus voi arī mysu nasajimtū lobumu nu starptautiskīm puorvoduojumim!

3) Zynomu dali leidzekļu mes īguldiesim dzelzceļu teikla modernizacejā, kritiskijūs pūsmūs izveiduosim 2 jūslys, īvīssim jaunys, myusdīneigys automatiskys drūšeibys sistemys. Tai mes nūdrūšinuosim kravys puorkraušonys nu Latvejas leluokuom ūstom.

4) Iz vysom tranzita dzelzceļa linejom i autocelim mes nūdrūšynuosim mobilūs sakarus i pīeji uotrgaitys internetam. Īvīsim myusdīneigys informacejis tehnologejis kravu puorvoduojumu kontrolī, nūdrūšynuosim vīnuotu dokumentu apstruodis sistemu, kas bytu vīnkuorša, drūša i caurradzama.

5) Izveiduosim logistikys centru Riezeknī, kas komplektās kravys i nūguoduos juos iz Moskovys mozumtierdznīceibys teiklym.

6) Daugpilī izveiduosim dzelzceļa platformu ražūtni kravu puorvoduošonai. Juos tiks krautys Latvejas leluokijuos ūstuos. Krīvim boltkrīvim, kazahim i cytim puorvoduotuojim pīduovuosim platformys līzingā.

7) Par pīmāru, Daugpiļs lidlauks kļius par „specializeitu transporta mazglu buļļu spermys transporteišonā” vysā zīmeļrītumu Krīvejā, Boltkrīveja i Ukrainā.*

8) Investiesim zinomus leidzekļus mārketingā, uzmaneigi analizejūt kravu nūsyutietuoju, puorvoduotuoju i kravu sajiemieju vajadzeibys nu cytom valstom- Lītuvys, Pūlejis, Vuocejis. Izmaināsim vysus biznesa procesus i pīlāguosim jūs vajadzeibom, palelynuosim uotrumu i samazynuosim izdavumus.

9) Mysim byus lobuokīs personals vysā zīmeļrītumu Eiropā, lobuoks par sūmim!
... Pazarunojit vokorā ar vacu latgalīti, jis jiusim pīstuosties symtim speidūšu ideju iz divim milijardim latu!


Latgolys zeimūls

Latgola- lobuokuo vīta tranzitam Baltejis jiurys regionā storp Eiropu i Krīveji, Austrumim i Rītumim.
Mes puordūdam: vysuotruokuos procedurys, kravys drūšeibu, zamus izdavumus, informacejis apstruodi i uotrumu.

Mes jiusim garantejom: ja tu esi gūdeigs puorvoduotuojs, tod puorbrauksi Latvejas- Krīvejas rūbežu 30 minotūs! Par kotru kaviejuma minotu puorbaudis mainis vadeituojs tev līs litru saļarkys par sovu naudu.
Skaistu dobu, veseleigu i garšeigu puortyku, augstu servisa līmeni vīsneicuos, jius nūteikti gribāsit braukt pi myusim vieļ.

Mysu daiļuos sīvīti prūt jūkuot angliski, krīviski, lītuviski, pīliski i vuociski! Bet ja juos nasaprass jiusu volūdys, tod sacies jiusim latgaliski: „Vysu lobu i veiksmeigu ceļu” – i ar napacīteibu gaidās jiusus atpakaļ.
Pīkreitit, tys ir daudz lobuok kai tranzit „valsts, kas dzīd”...


Aļternativa

Kaida ir latgalīšu aļternativa? Dzelzceļa slīdis tiks nūdūtis lūžņūs. Atsaucit atmiņā Ventspiļs cauruļvoda likteni! Asfalteitīm celim draud aizaugšona ar zuoli. Pasaveritās iz pamastūs lidlauku betonu! Nu izmisuma latgalīši byus spīsti guozt kūkus iz dzelzcelim Zylupis, Indrys voi Krystpiļs apkaimī. Starptautiskīs tranzits kravu puorvoduojumim iz Reigys i Ventspiļs ūstom tiks apstuodynuots. Atsaucit atmiņā ituo goda „latgalīšu kontrabandistu” zīmys saaaceļšonūs! Moz tryuka, lai isacaltūs uguņsgrāks!

Isstuostiešu sovys gimenis stuostu pa tāva linejai. Muns vacvactāvs Tihons dzeivuoja Savanūs, kas acarūnās 2- 3 kilometrus nu Terehovys. Divdesmytijūs godūs jis nūzadorbuojās ar suoļa, cukra i petrolejis kontrabandu nu Padūmju Krīvejas. Bez tuo jis īpierka jaunys zūss, kuruos Latgolys zemnīki pa putekļainū celi dzyna puordūšonai iz Zylupi. Vacvactāvs Tihons juos pierka, turieja kasties, nūboruoja i jau dižen traknys puordeve par lobu naudu Ludzys ebrejim. Vactāvs- Ontons, treisdasmitijūs godūs kotru vosoru brauca pīzapeļnietīs, lyka granita brugi Reigys īluos. Muns tāvs- Pīters beja celtnīks. Jis uzciele visys golvonuos rūpneicys Rēzeknē: pīna- konservu kombinatu, slaukšonys īkuortu rūpneicu, lūpbareibas rūpneicu i daudzys cytys ākys.
Maņ ir treis dāli. Kū as jīm varu pīduovot? Latgolys ebreji kara laikā tika iznīcynuoti. Zūss puordūt nav kam. Rūpneicys vairs nasadorboj. Kū as jīm varu pīduovuot? Reigu? Īreju? Kontrabandu, kai jūs vacvactāvam?


Uzruna politikim

Ja jius nagrybot pazaudiet Latgolu, pījemit lykumu par „starptautiskuo tranzita attīsteibu”. Puorfrazejūt saciešu : „Vyss, kas ir lobs tranzitam ir lobs Latvejai i juos īdzeivuotuojim”.

Muocitās nu sūmim! Golu golā esit lobuoki par sūmim!

Ja jius nagrybot pazaudiet Latgolu, pījemit lykumu par „transporta infrastrukturys attīsteibu Latgolā”.
Nūvālu, lai Latvejas Saeimā nuokūtnī ir ministrs, kas atbild par Latgolys lītom i attīsteibu.
I taidi pat ministri par Kurzemis, Vydzemis , Zemgalis lītom i attīsteibu!

Tīm ministrim Saeimā juodeliģej puorstuovi nu Latgolys, Kurzemis, Zemgalis, Vydzemis reģionim, kas ryupiesīs par sovu zemu attīsteibu.

Jūs nav? Tod vāg atsaukt atminī Latvejas Vaļsts dybynuošonu. Vaļdeiba! Lai šuos zemis pasaruoduos!