Aizgājušā gada decembrī Latvijas cilvēktiesību komitejas vadītāji drudžaini pūlējās apkopot Tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fonda darbības rezultātus.

„Mēs apsolījām izdot divas grāmatas latviešu un krievu valodās,” — es skumīgi konstatēju. — „Kurš un — pats galvenais — KAD tās rakstīs. Piemēram, es sastādu garlaicīgu piezīmi par tiesiskās palīdzības sniegšanu un piedevām turpat uz vietas arī sniedzu šo palīdzību.”

No pilnīgas sakāves mūs ir paglābis tas, ka 2014. gadā krasi palielinājās LCK publicitātes līmenis — klajā nākusi 171 publikācija, kurās esam pieminēti vai esam sagatavojuši paši (salīdzinājumam — 2013. gadā dienas gaismu ieraudzīja tikai 85 publikācijas).

Lielākā daļa no tām tika sagatavotas īpaši IMHOklubs vajadzībām. Ļoti nozīmīgi ir arī tas, ka tās bija publicētas abās Latvijā lietotajās valodās.

Vārdu sakot, dzima ideja par diviem rakstu krājumiem. Viens no tiem pašlaik tiek koriģēts, bet otrs jau sasniedzis maketēšanas posmu.

Šīs idejas realizācijai, kas man sabojāja visu ziemu, šķēršļus aktīvi lika mūsu izpildu sekretārs Aleksandrs Kuzmins. „Kā tad tā, mēs taču solījām laist klajā specializētu monogrāfiju par valsts valodu ar likumu citātiem un starptautisko organizāciju rekomendācijām! Es pat esmu jau materiālus savācis,” — Aleksandrs iesaucās un atvēra datorā mapi ar iespaidīgu apakškatalogu skaitu.

Rezultātā līdztekus krājumam dzima arī tā pielikums ar draudīgu nosaukumu „Normatīvi tiesiskie un politiskie akti valodu lietošanas jomā (1918-1992)”. Atlika tikai uzrakstīt šim pielikumam pavadrakstu. To paveicām kopā ar kolēģi Aleksandru Gurinu. Pie tam raksta sagatavošanas procesā tā pielikums kļuva arvien garāks un garāks (pašlaik tajā ir jau 43 vienības, lai gan 12. janvārī bija tikai 30), un materiālu nācās vairākkārt pārrakstīt.

Nezinu, ko teiks līdzautori, taču es šajā darbā jutos kā paleontologs, kas uzdūries jaunai dinozauru apbedījuma vietai, kurā saglabājušies skeletu fragmenti atrodami līdzās olām un pēdu ķēdītēm.

Mūsu darba rezultāts ir jūsu priekšā. Domāju, ka tas ieinteresēs ne tikai cilvēkus, kas specializējas paleolingvistikas jomā, bet arī tos, kas uz savas ne gluži pārakmeņojušās ādas izjūt jaunākos lingvistiskos eksperimentus.

Pašlaik par jaunāko starp man zināmajiem varam uzskatīt Valsts Valodas centra uzdevumus, kas iekļauti 17. februārī valdības apstiprinātajos sabiedrības integrācijas (!) plānos 2015. gadam: pievienot valodas inspektoru plašajam pulkam vēl 4 štata vienības, kas ļaus par 30% palielināt konstatēto administratīvo pārkāpumu skaitu valsts valodas jomā.