Par vienlīdzīgām tiesībām

23.02.2015

Vladimirs Buzajevs
Латвия

Владимир Бузаев

Математик, физик, политик

Valodas paleontoloģija

Politika valodu lietošanas jomā Latvijā: 19. - 20. gadsimts

Valodas paleontoloģija
  • Diskusijas dalībnieki:

    9
    24
  • Jaunākā replika:

    vairāk ka mēnesi atpakaļ

1.pielikums 
(rakstam „Valodas paleontoloģija”)

 

Daži normatīvie un politikas plānošanas akti valodu politikas jomā (1918-1992)

 

22. Likums par atklātiem izziņojumiem


21.12.1932.


1. Atklātiem izziņojumiem: izkārtnēm, afišām, plakātiem, gaismas reklāmai, iekšzemē pilnīgi vai pa daļai ražoto un iekšzemes tirgū apgrozībā laisto preču etiķetēm un tamlīdzīgiem uzrakstiem jābūt valsts valodā.

2. Ja izziņojumos lietotu, bez valsts valodas, vēl kādu citu valodu, tad latviešu tekstam ierādāma galvenā vieta un tam jābūt formas un satura ziņā ne mazākam kā tekstam citā valodā.

3. Šā likuma 1. un 2. pants neattiecas uz baznīcu un lūgšanas namu, kapu un vēsturiskiem uzrakstiem, kā arī uz Saeimas un pašvaldības vēlēšanu atklātiem izziņojumiem. Virs Saeimas un pašvaldību vēlēšanu atklāto izziņojumu teksta valsts valodā atzīmējams publicētāja nosaukums un izziņojuma raksturs.

Valdības Vēstnesis Nr. 292, 24.12.1932

 

23. Skolu konvencija starp Latviju un Igauniju


17.02.1934.


1. pants.

Latvija atvērs un uzturēs pamatskolas igauņu tautības bērniem, bez ticības izšķirības, un Igaunija atvērs un uzturēs pamatskolas latviešu tautības bērniem, bez ticības izšķirības, ja 8 līdz 15 gadus vecu skolnieku skaits, kuriem jāapmeklē šīs obligatoriskās pamatskolas, nav mazāks par 15 vienā pagastā vai par 20 vairākos kaimiņu pagastos kopā.

3. pants.

Ja igauņu tautības skolnieku skaits kādā Latvijas skolā vai latviešu tautības skolnieku skaits kādā Igaunijas skolā ir mazāks par 1. pantā noteikto skolnieku skaitu, kāds vajadzīgs skolas atvēršanai, bet tomēr lielāks par 9, tad šo skolnieku mātes valoda, uz viņu vecāku pieprasījumu, tiem pasniedzama kā sevišķs priekšmets.

Mātes valodas stundu skaits nevar būt mazāks par četrām stundām nedēļā.

Dažādu tautību vecāku bērni apmeklē to skolu, ko izvēlas viņu vecāki. Ja vecāki nevarētu vienoties par skolas izvēli, tad tēva lēmums ir izšķirošs.

6. pants.

1. un 8. pantā minētās skolās mācības pasniedz skolnieku mātes valodā un pedagoģiskais personāls sastāv no tādiem skolotājiem, kas pieder pie tās pašas tautības kā skolnieki un pārvalda viņu valodu. Šo skolu direktoriem jāpārzina latviešu un igauņu valoda.

Valsts valoda mācāma kā obligātorisks priekšmets sākot ar trešo mācības gadu.

Programmām jāsaskan ar attiecīgā valstī spēkā esošiem likumiem un noteikumiem.

Šajās programmās ietverama arī otras Līdzējas Puses vēsture un ģeogrāfija.

7. pants.

Ja vienas Līdzējas Puses teritorijā dzīvojošie vecāki vēlas sūtīt savus bērnus savas mātes valodas skolās, kas atrodas otras Līdzējas Puses teritorijā, tad ne viena, ne otra puse tam nekādus šķēršļus neliks.

8. pants.

Ja vienas Līdzējas Puses tautības bērnu skaits, kuri dzīvo otras teritorijā un vēlas iestāties vidusskolas pirmā klasē, sasniedz vismaz trīsdesmit, tad tās valsts izglītības ministrs, kur šie bērni dzīvo, uz vecāku vai aizbildņu lūgumu, gādā par vidusskolas atvēršanu, kurā mācības valoda būtu šo bērnu mātes valoda.

Šo skolu uzturēšanai vajadzīgās summas attiecīgā Līdzējā valstī piešķir saskaņā ar tur spēkā esošiem likumiem un noteikumiem

Valdības Vēstnesis, Nr. 132, 16.06.1934

P.S. Starpresoru instrukcija par šīs konvencijas ieviešanu publiskota “Valdības Vēstnesī” Nr. 62, 15.03.1935

 

24. Pārgrozījumi un papildinājumi noteikumos par valsts valodu


14.06.1934.


Noteikumos par valsts valodu (Lik. kr. 1932. g. 54) ievest sekojošus pārgrozījumus un papildinājumus:

I Noteikumu par valsts valodu 2. panta 1. un 2. piezīmi atcelt.

II To pašu noteikumu 4. pantu izteikt tā:

Slēgtās sapulcēs, tirdznieciskā satiksmē, kulta izpildīšanā, presē, grāmatniecībā, mācības un audzināšanas iestādēs, pastāvošo likumu robežās, var brīvi lietot jebkuru citu valodu. Atklātās sapulcēs vai publiskās izrādēs un dažādos priekšnesumos var lietot svešas valodas ar iekšlietu ministra vai viņa pilnvarotu amatpersonu atļauju.

III Tos pašus noteikumus papildināt ar sekojošiem 8.1. un 8.2. pantiem:

8.1. Satiksmē ar ārvalstīm Latvijas valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi savā darbībā piemēro šos noteikumus tiktāl, ciktāl tas netraucē normālu darbību un nerunā pretīm starptautiskām tiesībām un paražām.

8.2. Par šo noteikumu apzinātu pārkāpšanu vainīgos soda administratīvā kārtā ar naudas sodu līdz Ls 1.000-, vai ar arestu līdz 6 mēnešiem, vai ar abiem šiem sodiem kopā. Sodus uzliek iekšlietu ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona.

Valdības vēstnesis Nr. 132, 16.06.1934.

Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums Nr. 8, 29.06.1934

 

25. Likums par tautas izglītību


12.07.1934.


5. Skolas ar latviešu mācības valodu pieejamas visu pilsoņu bērniem.

6. Latviešu tautības pilsoņu bērniem jāmācās skolās ar latviešu mācības valodu, arī ja viens no vecākiem būtu citas tautības.

7. Mazākuma tautību pilsoņu bērniem šā likuma robežās pastāv atsevišķas mācības iestādes vai klases ar attiecīgas tautas valodu kā mācības valodu un latviešu valodu kā obligātorisku mācības priekšmetu.

Ikkatrs mazākuma tautības pilsoņu bērns var mācīties tās tautības skolā, pie kuras pieder viņa vecāki, ja šis tautības valodā bērns var brīvi izteikt savas domas. Pretējā gadījumā viņam jāapmeklē skola ar valsts valodu.

Ja bērna vecāki nav vienas mazākuma tautības, tad viņa tautību nosaka tēvs.

Jauktajās mazākuma tautību skolās mācības valoda ir valsts valoda.

14. Pašvaldībai pienākas gādāt, lai visiem tās robežās dzīvojošiem latviešu vecāku bērniem būtu pieejama obligātoriskā mācība latviešu valoda.

15. Obligātoriskai mācībai iekārtojamas īpašas klases vai skolas ikkatrai mazākuma tautībai, kas var uzrādīt skolas atvēršanai noteikto bērnu skaitu.

22. Publiskajās arodskolās un arodu vidusskolās valsts valoda ir mācības valoda, bet publiskās ģimnāzijas var būt arī ar kādas mazākuma tautības valodu kā mācības valodu.

No publiskajām ģimnāzijām atvēlētām valsts un pašvaldību budžetu summām mazākuma tautību publiskās ģimnāzijas saņem līdzekļus samērā ar savu audzēkņu skaitu, bet ne vairāk kā attiecīgas tautības iedzīvotāju-Latvijas pilsoņu skaitam atbilstošu daļu.

30. Mazākuma tautību pilsoņu bērniem obligātoriskās mācības vecumā jauna publiska klase atverama un uzturama, ja no viena obligātoriskās mācības rajona sanāk vismaz 30 vienas tautības bērnu, kam attiecīga klase nav pieejama, bet skola, — ja sanāk vismaz 60 šādu bērnu. Ja skolēnu skaits klasē vai skolā divus gadus pēc kārtas noslīdējis zem šīm normām, tad klase vai skola likvidējama.

35. Skolās un klasēs, kur mācības nenotiek valsts valodā, latviešu valoda mācāma sākot ar 1. pamatskolas klasi.

Piezīme. Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju māca jau trešajā un ceturtajā pamatskolas klasē; 5. un 6. klasē šie priekšmeti mācāmi valsts valoda.

105. Privātās mācības iestādes var piemērot tādiem tipiem, kādi ir valsts un pašvaldību uzturamām mācības iestādēm, vai arī tās var būt īpaša, statūtos nosakāma tipa.

Valodu zināšanu pastiprināšanai izglītības ministrs izņēmuma kārtā var atļaut privātās skolās ar latviešu mācības valodu mācīt dažus priekšmetus citās valodās.

Valdības Vēstnesis, Nr. 156, 17.07.1934

P.S. 1937. g. Kodifikācijas nodaļa izdeva “Izglītības un kultūras nolikumu”, apkopojot noteikumus attiecīgajās jomās, t.sk. šo likumu. Nolikums bija spēkā, tomēr ar ierobežojumiem, arī Austrumzemē (Ostland) — sk. “Izglītības mēnešraksts” Nr. 1/1944. — “Skolu departamenta paskaidrojumi par obligāto skolu apmeklēšanu“.

 

26. Likums par valsts valodu


05.01.1935.


1. Valsts valoda ir latviešu valoda.

2. Valsts valodas lietošana obligatoriska armijā, flotē un visās valsts un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, kā arī visos privātos iestādījumos ar publiski tiesisku raksturu.

3. Valsts un pašvaldību rakstos un mācības grāmatās latviešu valodā lietojami latīņu burti. Periodiskie izdevumi latviešu valodā, kas iznāk biežāk kā vienreiz nedēļā, iespiežami latīņu burtiem vēlākais sākot ar 1936. 15. maiju.

4. Pašvaldībās, kurās pēc pēdējās tautas skaitīšanas datiem vienas atsevišķas mazākumtautības piederīgo nav mazāk par piecdesmit procentiem, pašvaldības attiecībās ar šās tautības piederīgiem, ar iekšlietu ministra atļauju, pielaižama arī vācu vai krievu valodas lietošana. Minēto pašvaldību iestāžu sēdēs vācu vai krievu valodā turētās runas un iesniegumi, uz viena sēdes dalībnieka pieprasījumu jātulko latviski.

5. Slēgtās sapulcēs, tirdznieciskā satiksmē, kulta izpildīšanā, presē, grāmatniecībā un mācības un audzināšanas iestādēs pastāvošo likumu un nosacījumu robežās, var brīvi lietot jebkuru citu valodu. Atklātās sapulcēs vai publiskās izrādēs un dažādos priekšnesumos var lietot svešas valodas ar iekšlietu ministra vai viņa pilnvarotu amatpersonu atļauju.

6. Rakstiskiem līgumiem, dāvinājuma aktiem, vekseļiem, parādu un citiem saistību rakstiem, ja tos Latvijā pēc 1935. g. 1. februāra slēdz Latvijas pilsoņi, ir saistības un pierādījuma spēks vienīgi tad, ja tie rakstīti valsts valodā.

7. Uzņēmumiem, kas izpērk I vai II šķiras tirdzniecības vai rūpniecības zīmi, ekspedīcijas un transporta uzņēmumiem kā arī visiem uzņēmumiem un organizācijām, kam saskaņā ar pastāvošiem likumiem vai noteikumiem jādod pārskati par savu darbību, grāmatvedībā, ieskaitot visus uz grāmatvedību attiecošos dokumentus, un sarakstoties ar adresātiem iekšzemē jālieto valsts valoda, sākot vēlākais ar 1935. g. 1. aprīli. Pārējām, šeit neminētām organizācijām un uzņēmumiem, kā arī privātām, fiziskām un juridiskām personām grāmatvedība valsts valodā nav obligatoriska, bet viņām, uz valsts vai pašvaldību iestāžu vai amatpersonu pieprasījumu iesniedzamiem pārskatiem, ziņojumiem, rakstiskiem dokumentiem, ja to oriģināli nav sastādīti valsts valodā, jāpievieno tulkojumi latviešu valodā.

Piezīme. Nav liegts šā panta pirmā daļā minēto uzņēmumu grāmatas, paralēli valsts valodai, vest arī svešvalodās, bet šādām svešvalodā vestām grāmatām nav pierādījuma spēka, viņas nevar izmantot balances sastādīšanai, uz viņām nevar atsaukties ne tiesā, ne nodokļu iestādēs.

8. Sabiedriskām un saimnieciskām organizācijām, uzņēmumiem un juridiskām personām savā darbībā, sēdēs un sapulcēs jāpieņem un jāapspriež visi uz viņu darbību attiecināmie valsts valodā izdarītie iesniegumi.

9. Atklātiem izziņojumiem: izkārtnēm, afišām, plakātiem, gaismas reklāmai, cenu rādītājiem, iekšzemes tirgū laisto iekšzemes preču etiķetēm un tirdzniecības marku tekstam jābūt valsts valodā. Uzņēmumu, organizāciju un brīvo profesiju spiedogiem un zīmogiem jābūt valsts valodā.

Šinī pantā minētos gadījumos citu valodu lietošana pielaižama ar iekšlietu ministra vai viņa pilnvarotas personas atļauju. Ja bez valsts valodas lietota vēl kāda cita valoda, tad latviešu tekstam ierādāma galvenā vieta un formas un satura ziņā tas nevar būt mazāks par tekstu citā valodā.

10. Atklātā satiksmē Latvijas vietvārdi apzīmējami vienīgi valsts valodā.

11. Satiksmē ar ārvalstīm Latvijas valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi savā darbībā piemēro šos noteikumus tiktāl, ciktāl tas netraucē normālo darbību un nerunā pretim starptautiskām tiesībām un parašām.

12. Par likuma apzinātu pārkāpšanu vainīgos soda administratīvā kārtā ar naudas sodu līdz Ls. 1000, vai ar arestu līdz 3 mēnešiem, vai ar abiem šiem sodiem kopā. Sodus uzliek iekšlietu ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona.

13. Likuma dzīvē izvešanai instrukcijas izdod iekšlietu ministrs.

Ar šo atcelti:

1) noteikumi par valsts valodu (Lik. kr. 1932. g. 54),

2) pārgrozījumi un papildinājumi noteikumos par valsts valodu (Lik. kr. 1934. g. 168),

3) likums par atklātiem izziņojumiem (Lik. kr. 1932. g. 240).

Valdības Vēstnesis, Nr. 7, 09.01.1935.

 

27. Preses likums


11.02.1938.


6. Par atbildīgo redaktoru Sabiedrisko lietu ministrija nevar apstiprināt personu:

[..]

7) kas nepārvalda latviešu valodu;

7. Latviešu valodā izdodamam periodiskam izdevumam par atbildīgo redaktoru vai izdevēju var būt tikai latviešu tautības pilsonis.

8. 6. panta 1.—4. un 6., 7. punkta prasības attiecināmas ari uz periodiska izdevuma izdevēju, kā arī uz izdevējas juridiskas personas pārstāvi.

9. Periodiska izdevuma izdošanai vajadzīga Sabiedrisko lietu ministrijas atļauja. Lūgumā pēc atļaujas jāatzīmē:

[..]

6) valoda, kādā izdevums iznāks;

[..]

18. Izdevniecībām noliegts nodarboties tikai ar tulkotu daiļliteratūras darbu izdošanu latviešu valodā. Noteikumus un rīkojumus no citām valodām latviešu valodā tulkoto darbu daudzuma regulēšanai izdod sabiedrisko lietu ministris.

21. Uz visiem neperiodiskiem iespieduma darbiem, izņemot vizītkartes un citus privāta rakstura iespieduma darbus, jāiespiež valsts valodas rakstībā spiestuves firma un adrese, kā arī, ja neperiodiskais izdevums nolemts tirdzniecībai, izdevēja vārds, izdevniecības nosaukums, iespiešanas gads un, kad darbs nav tulkots no oriģināla, atzīme, no kādas valodas tas tulkots.

[..].

Tulkojumiem titullapas otrā pusē latiņu burtiem jāiespiež darba oriģinālnosaukums.

Svešvalodu izdevumu nosaukumi papildām iespiežami latiņu burtiem.

Sabiedrisko lietu ministrija var atsvabināt izdevēju no šā panta noteikumu izpildīšanas, ja iespieduma darbs nav iespiests izplatīšanai Latvijā.

40. [..]

Ja tirdzniecībai domātā plate ir ar ierunātu vai iedziedātu tekstu, tad lūgumam jāpievieno iespiests vai ar rakstammašinu rakstīts plates teksts 2 eksemplāros; ja šie teksti ir svešvalodā, tad pievienojams tulkojums valsts valodā vienā eksemplārā.

[..].

Valdības Vēstnesis, Nr. 36, 14.02.1938

 

28. Likums par spiestuvēm, bibliotēkām, lasītavām un par tirdzniecību ar iespieddarbiem


11.02.1938


21. Skatu logos, vitrīnās, kā ari uz lasāmiem galdiem publiskās vietās un publikas uzgaidāmās telpās aizliegts izlikt apskatīšanai vai lasīšanai poligrāfisko iestāžu periodiskos ražojumus svešās valodās lielākā skaitā nekā valsts valodā.

Valdības Vēstnesis, Nr. 36, 14.02.1938

 

29. Latvijas PSR Konstitūcija (Pamatlikums)


25.08.1940.


25. pants. Latvijas PSR Augstākās Padomes pieņemtie likumi izsludināmi latviešu un krievu valodā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja un sekretāra parakstiem.

83. pants. Tiesāšana Latvijas PSR notiek latviešu valodā, nodrošinot šīs valodas nepratējiem iespēju pilnīgi iepazīties ar lietas materiāliem ar tulka starpniecību, kā arī dodot tiesību uzstāties tiesā savā mātes valodā.

93. pants. Latvijas PSR pilsoņiem ir tiesība uz izglītību.

Šo tiesību nodrošina [..] ar mācību skolās mātes valodā [..]

116. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts ģerbonis [..] apakšā uz lentas, kas apvij vārpas, uzraksts latviešu valodā — centrā “Latvijas PSR” un sānos “Visu zemju proletārieši savienojieties!” un krievu valodā “Пролетарии всех стран, соединяйтесь!”.

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūcija (Pamatlikums). Rīga: Partijas apgādniecība, 1940.

 

30. Noteikumi par Latvijas PSR valsts notariātu


16.12.1940.


11. Notariālie kantori izpilda notariālo darbību latviešu valodā, nodrošinot personām, kas neprot šo valodu, pilnīgu iespēju iepazīties ar dokumentiem caur tulkiem.

XVII. Tulkojumu pareizības un PSR Savienības tautību valodās vai svešvalodās izteiktu dokumentu norakstu apliecināšana

[..]

68. Apliecinot dokumentu norakstu pareizību, šiem norakstiem jāpievieno tulkojums valsts valodā.

Ziņotājs, Nr. 101, 30.12.1940.

 

31. Ostlandes reihskomisāra noteikumi sakarā ar pārvaldes pārņemšanu


18.08.1941.


5. Dienesta valoda Ostlandes reihskomisāriātā ir vācu. Katrā ģenerālapgabalā ir pieļauta zemes valoda

Avots: šeit

P.S. Oriģinālteksts (Anordnung zur Übernahme der Verwaltung durch den Reichskommissar für das Ostland) pārbaudīts pēc http://www.letton.ch/lvy_d1.htm — 5. Die Amtssprache im Reichskommissariat Ostland ist deutsch. In jedem Generalbezirk ist die Landessprache zugelassen.

 

32. Vadlīnijas pārvaldes vadībai Latvijas ģenerālapgabalā


07.03.1942.


III Pašpārvaldes iestāžu un amatpersonu stāvoklis.

[..]

5. Oficiālā valoda vācu un Pašpārvaldes iestāžu starpā ir vācu, Pašpārvaldes iestāžu starpā   latviešu.

Avots: šeit.

 

33. Latvijas PSR Kriminālprocesa kodekss

 

06.01.1961.


16. pants. Tiesvedības valoda

Tiesvedība Latvijas PSR notiek latviešu valodā vai attiecīgā rajona (pilsētas) iedzīvotāju vairākuma valodā.

Lietas dalībniekiem, kas neprot valodu, kurā noris process, tiek nodrošināta tiesība iesniegt pieteikumus, liecināt, uzstāties tiesā un iesniegt lūgumus savā dzimtajā valodā, kā arī izlietot tulka pakalpojumus šai kodeksā noteiktajā kārtībā.

Izmeklēšanas un tiesu dokumentus likumā paredzētajā kārtībā izsniedz apsūdzētajam, pārtulkotus viņa dzimtajā valodā vai citā valodā, kuru viņš prot.

Ziņotājs, Nr. 3, 1961

 

34. Instrukcija par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību Latvijas PSR

LPSR MP lēmums Nr. 578


12.12.1969.


189. [..] Civilstāvokļa aktu ierakstu veidlapas un izsniedzamās apliecības rakstāmas latviešu vai krievu valodā.

Ziņotājs, Nr. 9, 1970

 

35. Par strādnieku un kalpotāju darba grāmatiņām

LPSR MP un LRAP lēmums Nr. 508


11.10.1973.


1. Pieņemt zināšanai, ka PSRS Ministru Padome un Vissavienības Centrālā arodbiedrību padome ar 1973. gada 6. septembra lēmumu Nr. 656 “Par strādnieku un kalpotāju darba grāmatiņām” noteikusi, ka:

[..]

f) darba grāmatiņu un to ieliktņu izgatavošanu krievu valodā un savienotās vai autonomās republikas valodā nodrošina PSRS Finanšu ministrija. [..]

k) darba grāmatiņas un to ieliktņus aizpilda tajā valodā, kurā tiek kārtota lietvedība attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā. Ja lietvedību kārto savienotās vai autonomās republikas valodā, tad darba grāmatiņu vienlaikus aizpilda attiecīgās republikas valodā un krievu valodā;

l) [..] Ja darba grāmatiņu aizpilda vienlaikus savienotās vai autonomās republikas valodā un krievu valodā, apliecināmi abi teksti;

5. Noteikt, ka Latvijas PSR ministrijas, resori, rajonu un pilsētu (republikāniskās pakļautības) darbaļaužu deputātu padomju izpildkomitejas un vissavienības pakļautības uzņēmumi, iestādes un organizācijas, kas izvietoti republikas teritorijā, pieprasījumus pēc nepieciešamā darba grāmatiņu un to ieliktņu latviešu un krievu valodā daudzumu iesniedz Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts darba resursu izmantošanas komitejai. [..]

6. Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts darba resursu izmantošanas komitejai:

a) iesniegt PSRS Finanšu ministrijai pieprasījumus, cik daudz jaunā parauga darba grāmatiņu un to ieliktņu latviešu un krievu valodā vajadzīgs Latvijas Padomju Sociālistiskajai Republikai;[..]

Ziņotājs, Nr. 53, 1973

 

36. Latvijas PSR Konstitūcija (Pamatlikums)


18.04.1978.


43. pants. Latvijas PSR pilsoņiem ir tiesības uz izglītību.

Šīs tiesības tiek nodrošinātas [..] garantējot iespēju mācīties skolā dzimtajā valodā [..].

103. pants. Latvijas PSR likumus, Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumus un citus tās aktus publicē latviešu un krievu valodā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja un sekretāra parakstiem.

159. pants. Tiesvedība Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā notiek latviešu valodā vai arī attiecīgās teritorijas iedzīvotāju vairākuma valodā. Personām, kas piedalās lietā, bet neprot valodu, kurā notiek tiesvedība, tiek nodrošinātas tiesības pilnīgi iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībās ar tulka starpniecību, kā arī tiesības lietot tiesā dzimto valodu.

168. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts ģerbonī [..] apakšējā daļā jūra un uz lentes, kas apvij vārpas, uzraksti: latviešu valodā — centrā “Latvijas PSR” un sānos “Visu zemju proletārieši, savienojieties!” un krievu valodā — “Пролетарии всех стран, соединяйтесь!”.

Citēts pēc: Latvijas Padomju enciklopēdija — Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. 52 sējums. 757.-755. lpp.

P.S. Līdz ar Valodu likuma pieņemšanu 05.05.1989. tika grozīta arī LPSR Konstitūcija (Pamatlikums), to papildinot ar 73.1 pantu, kas noteica latviešu valodai valsts valodas statusu. Ar 29.07.1989. grozījumiem un papildinājumiem, kas pieejami 09.08.1989. “Padomju jaunatnē”, norāde uz latviešu valodas netraucētu attīstību ietverta 1. pantā.

 

37. Lēmums par latviešu valodas statusu

LPSR AP lēmums


06.10.1988.


Daudzas republikas sabiedriskās organizācijas darba kolektīvi un pilsoņi, kā arī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1988. gada 11. jūlijā izveidotā Darba grupa priekšlikumu izskatīšanai par Latvijas PSR konstitūcijas un citu republikas likumdošanas aktu pilnveidošanu sabiedrības demokratizācijas un Tautas deputātu padomu darba uzlabošanas jautājumos ir izteikuši ierosinājumu, ka latviešu valoda ir atzīstama par republikas valsts valodu.

Latvijas PSR Augstākā Padome uzskata, ka šāds viedoklis atbilst ļeņiniskās nacionālās politikas principiem un PSKP XIX Vissavienības konferences rezolūcijām, kas paredz visu nacionālo valodu brīvu un vispusīgu funkcionēšanu un attīstību.

Republikā līdz šim netika veltīta pienācīga uzmanība tautas garīgo vērtību, tai skaitā latviešu valodas aizsardzībai. Kaut gan Latvijas PSR teritorijā latviešu valoda ir iedzīvotāju vairākuma dzimtā valoda, ko pārvalda arī daudzi republikas citu tautību iedzīvotāji, pēdējās desmitgadēs ievērojami samazinājusies latviešu valodas lietošana, sarukušas tās funkcijas.

Lai sekmētu latviešu valodas attīstību un funkcionēšanu, tai nosakāms valsts valodas statuss republikā un konkrētas lietošanas garantijas, vienlaicīgi ievērojot arī citu tautību iedzīvotāju konstitucionālās tiesības uz dzimtās valodas lietošanu.

 

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Atzīt latviešu valodu Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijā par valsts valodu.

Nodrošināt latviešu valodas vispusīgu attīstību un mācīšanu, garantēt tās lietošanu valsts orgānos, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, izglītības, zinātnes, tehnikas, kultūras, veselības aizsardzības, sadzīves pakalpojumu. un citās sfērās un to lietvedībā.

Saskarsmē ar valsts orgāniem, iestādēm un organizācijām nodrošināt pilsoņiem pēc viņu izvēles par saziņas un dokumentu valodu latviešu vai krievu valodu. Federatīvajās attiecībās lietojama krievu valoda.

2. Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam līdz 1989. gada 1. janvārim izstrādāt likuma projektu par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) papildināšanu, kā arī likumdošanas akta projektu par latviešu valodas un citu valodu lietošanu un nodot tos tautas apspriešanai, nodrošinot pilnīgotu projektu iesniegšanu izskatīšanai Latvijas PSR Augstākajai Padomei,

3. Latvijas PSR Ministru Padomei:

veikt pasākumus nepieciešamās materiālās bāzes un citu priekšnoteikumu radīšanai latviešu valodas mācīšanai un apgūšanai pirmsskolas bērnu iestādēs, skolās, vidējās speciālajās un augstākajās mācību iestādēs, darba kolektīvos, kā arī tās aktīvai funkcionēšanai valsts, sabiedriskās, kultūras dzīves un citās sfērās;

par šī punkta izpildes gaitu informēt Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidiju līdz 1989. gada 1. februārim.

Ziņotājs, Nr. 41, 13.10.1988.

Uz augšu
Uz diskusijas sākumu

Papildus tēmai

Raivis Bušs
Латвия

Raivis Bušs

Kā Latviju taisīja

Un kas tur no tā sanāca

Uzticīgā Latgale

Redzēt esošo, nevis iedomāto

Ilmārs Latkovskis
Латвия

Ilmārs Latkovskis

Депутат Сейма (Национальное объединение)

Iedvesma latviešu uzņēmībai un pašcieņai

Šteinhaueru dzimtas stāsts

Vladimirs Buzajevs
Латвия

Владимир Бузаев

Математик, физик, политик

Saikne starp demogrāfiju un vēsturisko atmiņu

To var pieradīt ar statistiku

Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.