* * *

* * *

1998. gadā Vasilijs Kononovs, kādreizējais 1. Latviešu partizānu brigādes partizāņu nodaļas komandieris, sapieris (viņš pats savām rokām ir nolaidis no sliedēm 16 vācu militāros ešelonus), pēckara gados — Latvijas PSRS kriminālmeklēšanas nodaļas priekšnieks un transporta milicijas priekšnieks, atvaļinātais milicijas pulkvedis tika arestēts — viņš tika apsūdzēts par 1944. gadā izdarītu deviņu civiliedzīvotāju slepkavību ciemā Mazie Bati.


Vasilijs Kononovs, kādreizējais 1. Latviešu partizānu brigādes partizāņu nodaļas komandieris, sapieris.

Pats veterāns nenoliedza nāves soda izpildes faktu, taču apgalvoja, ka šie cilvēki ir bijuši nacistu līdzskrējēji, jo viņu rīcībā bija vācu izsniegtie ieroči, tātad, tie nebija nekādi civiliedzīvotāji.

Mazajos Batos vācieši no vietējiem kolaboracionistiem izveidoja aizsardzības punktu. No desmit šajā ciemā esošajām sētām seši saimnieki dienēja policijas palīgdienestā, kas vēlāk tika pārveidots par policijas grupu, tātad viņi bija šucmaņi. Šucmaņu komandieris Bernāts Šķirmants aktīvi piedalījās ebreju apšaušanā Kārsavas pilsētā. Šucmaņi meklēja no sarkanarmiešu gūsta izbēgušos nelegāļus, SS leģiona dezertierus, naktīs patrulēja ceļus un piedalījās arestos. Reiz naktī viņi ielauzās Donāta Loganovska mājā un nošāva viņu par sakariem ar partizāniem.

Naktī uz 1944. gada 29. februāri Mazo Batu ciemā ienāca partizānu grupa. Nezinādami, ka ciema iedzīvotāji sadarbojas ar vāciešiem, partizāņi apstājās atpūsties Modestam Krupņikam, Šķirmanta kaimiņam un līdzskrējējam, piederošajā šķūnī. Modesta Krupņika dēls Meikuls tūlīt paziņoja Šķirmantam, ka pie viņiem apstājušies partizāni, bet Šķirmants savukārt paziņoja par to tuvākajam vācu garnizonam. No rīta šķūnis ar partizāniem tika aplenkts un aizdedzināts. Bojā gāja visi, kas tajā atradās. No slēgtā šķūņa centās izlauzties radists un Katja Dolgopolova ar zīdaini uz rokām, taču vācieši uz viņiem atklāja uguni no ložmetēja. Kopumā gāja bojā 12 partizāni — visa majora Čugunova specgrupa.

1944. gada 27. maijā partizāni organizēja atriebības akciju. Visi deviņi nacistu kolaboracionisti, kuri tieši vai netieši bija vainīgi partizānu bojāejā, saskaņā ar partizānu nodaļas tribunālu tika sodīti ar nāvi. Starp viņiem bija arī trīs sievietes, tostarp — Tekla Krupņika, jauna sieviete devītajā grūtniecības mēnesī, kura 29. februārī aktīvi palīdzēja saviem radiem — policistiem.
 

Pēc 1991. gada, kad Latvijas valsts sāka realizēt politiku, kuras mērķis bija pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi un nodrošināt bijušo nacistu kolaboracionistu politisko reabilitāciju, tā pielika milzu pūles, lai notiesātu partizānu nodaļas komandieri V.M.Kononovu par viņa nodaļas pastrādāto „kara noziegumu”.

Izmeklēšanu vadīja Ģenerālprokuratūras nodaļas priekšnieks Strēlis un prokurore Rubene. Kā galvenie liecinieki šajā lietā uzstājās bojā gājušo šucmaņu bērni, tolaik aptuveni 3 — 5 gadus veci. Viņi neko nevarēja saprotami paskaidrot par tālaika notikumiem. Pēc tam izmeklēšana uzaicināja jaunu galveno liecinieku — Mariju Kuzņecovu, kuras liecības, saskaņā ar viņas pašas vēlāko atzīšanos, bija vienkārši izdomātas.

Izmeklēšanas gaitā prokurore Rubene tās materiālos pieminēja tā saucamo Latvijas „divkāršo okupāciju”. Tas bija veikts ar mērķi pamatot politisko tēzi par to, ka V.M.Kononovs, kā Latviju okupējušās PSRS pārstāvis, karoja ar otru okupantu — hitlerisko Vāciju. Citiem vārdiem sakot, V.M.Kononovs necīnījās par savas Dzimtenes atbrīvošanu no „divkāršās okupācijas”, un tāpēc viņa darbības de facto un de iure bija vērstas pret neatkarīgo Latvijas valsti, kas tolaik it kā esot turpinājusi pastāvēt.
 

2000. gada 21. janvārī Rīgas apgabala tiesa atzina Kononovu par vainīgu un piesprieda viņam 6 gadus ilgu brīvības atņemšanu slēgtā tipa cietumā par „genocīdu un noziegumiem pret cilvēci”. Tiesas spriedumā ne vārda nebija par to, kā 1944. gada februārī nacistu kolaboracionisti ir iznīcinājuši 12 partizānus. Ne ar vārdu netika pieminēts tas, ka Mazo Batu ciemā atradās hitleriešu atbalsta punkts, kurā līdzdarbojās vietējie iedzīvotāji. Tiesas spriedumā nacistu kolaboracionisti bija nodēvēti par „civiliedzīvotājiem”. 

Kasācijas sūdzībā Latvijas Augstākā tiesa atzina izvirzītās apsūdzības par nepietiekami pamatotām un pierādītām. Nododot lietu papildu izmeklēšanai, tā uzlika prokuratūrai par pienākumu noteikt vācu atbalsta punkta statusu Mazo Batu ciemā.

Lieta tika izskatīta Latgales apgabala tiesā.

Tiesas sēdē uzstājās M.Kuzņecova, kura atvainojās V.Kononova priekšā un atzina, ka visas savas iepriekš sniegtās liecības viņa ir izdomājusi.

Tiesnesis A.Strauss — apgabala tiesas krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs — nolasīja spriedumu, kurā bija teikts: „Šīs tiesas kolēģija ir nonākusi pie slēdziena, ka apsūdzības rakstā uzskaitītās starptautiskās konvencijas var attiekties tikai uz to valstu militārajiem formējumiem, kas okupējušas citu valstu teritoriju...”

Tālāk: „1944. gadā V.Kononovu nekādos apstākļos nebija iespējams uzskatīt par okupācijas varas pārstāvi. Gluži pretēji, viņš cīnījās pret varu, kas okupēja Latviju... Saskaņā ar karalaika likumiem un militārajiem reglamentiem, V.Kononova darbības attiecībā uz Mazo Batu iedzīvotājiem, kuri izrādīja lojalitāti okupācijas režīmam, ir attaisnotas. Viņš pildīja savu kareivja pienākumu.

Ņemot vērā to, ka seši bruņoti Mazo Batu vīrieši, sadarbojoties ar okupācijas režīmu un aktīvi to atbalstot, sāka bruņotu cīņu pret partizānu kustību, tātad viņus iespējams uzskatīt par kombatantiem (kara vešanas tiesību subjektiem). Viņu fiziska iznīcināšana 1944. gada 27. maijā no V.Kononova vadītās apakšnodaļas puses uz partizānu tribunāla sprieduma pamata ir attaisnota kā mērķtiecīga un nepieciešama saskaņā ar kara laika likumiem.” 
 

Ņemot vērā to, ka Latgales apgabala tiesas attaisnojošais spriedums bija pretrunā ar valsts politiku, kuras mērķis bija Otrā pasaules kara iznākuma pārvērtēšana, 2004. gada 30. aprīlī Augstākās tiesas krimināllietu tiesas palāta apelācijas kārtībā to atcēla un piesprieda V.Kononovam vienu gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu „par kara noziegumiem”. 
 

 V.M. Kononovs tiesas zālē sprieduma pasludināšanas laikā. 
 
Vasilija Kononova lieta radīja plašu starptautisku rezonansi. Antihitleriskās koalīcijas veterāna saukšana pie atbildības ir skandaloza, jo Latvija ir kļuvusi par vienīgo valstī pasaulē, kurā vairāk nekā 50 gadus pēc kara pie atbildības tiek saukti tie, kas uzvarējuši hitlerisko Vāciju. Pēc 1945. gada to centās darīt arī Austrija un Itālija, kur kara gados pastāvēja fašistiskie režīmi, taču šie centieni bija nesekmīgi. 

2000. gadā V. Kononovam tika piešķirta Krievijas pilsonība, un 2004. gada augustā Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā tika reģistrēta viņa sūdzība par Eiropas cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu. Divus gadus vēlāk, 2006. gada 25. jūlijā Latvijas valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību aizsardzības organizācijās Inga Reina iesniedza savus iebildumus Kononova sūdzības sakarā dokumentā uz 38 lappusēm.
 

Latvija attaisnoja antihitleriskās koalīcijas veterāna notiesāšanu, noraidot vienu no sūdzībā minētajiem argumentiem, saskaņā ar kuru cilvēks var tikt notiesāts par starptautiskajiem noziegumiem tikai gadījumā, ja apstiprinājusies valsts vaina. Piemēram, tāpat bija gadījumā ar nacistisko Vāciju, ko Nirnbergas tribunāls atzina par noziedzīgu valsti. Saskaņā ar šo spriedumu kara noziedznieki, kas piedalījās soda ekspedīcijās pret civiliedzīvotājiem, tika saukti pie atbildības tās valsts teritorijā, kurā viņi izdarījuši savas ļaundarības.

Taču situācijā ar V.Kononovu Latvija mēģināja ieviest dažus starptautisko tiesību jauninājumus, paziņojot, ka nav nepieciešamības noteikt valsts vainu; pilnīgi pietiek ar tās izmantoto tiesas procedūru.

Rezultātā V.Kononovs tika notiesāts par darbībām, kas netiek uzskatītas par noziegumiem ne saskaņā ar nacionālo, ne arī starptautisko tiesību normām. Viņš tika notiesāts par partizānu nodaļas tribunāla sprieduma izpildi attiecībā uz deviņiem fašistu līdzskrējējiem, kuri veicināja majora Čugunova specgrupas iznīcināšanu.

Pat Nirnbergas tribunāls neiejaucās nacionālo tiesu spriedumos attiecībā uz nodevējiem un viņu līdzskrējējiem.

Taču Latvija piesavinājās pilnvaras „labot Nirnbergas tribunāla trūkumus”.

Eiropas cilvēktiesību tiesā iesniegtajā Latvijas varas iestāžu oficiālā skaidrojuma 99. punktā teikts: “Tādējādi valsts iekšējie kriminālie tiesas procesi pret atsevišķām personām, kas nes atbildību par smagiem starptautisko valsts tiesību pārkāpumiem, daļēji labo Nirnbergas procesa trūkumus. Tas lielā mērā kļuva par uzvarētāju justīciju, kas ļāva sabiedroto pusē esošajiem noziedzniekiem palikt nesodītiem, pateicoties vēlmes trūkumam no valstu puses tiesas ceļā vajāt šo valstu pavalstniekus par šādiem noziegumiem.” 

Lēmumā no 2008. gada 24. jūlija Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta noteica Vasilija Kononova kriminālvajāšanas prettiesiskumu, pamatojoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pantu, kas pauž:

„Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziegumā tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas, saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā esošajiem valsts iekšējiem tiesību aktiem vai starptautiskajām tiesībām, nebija noziegums. Tāpat nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro nozieguma izdarīšanas brīdī.” 

Pieļaujot, ka trīs sieviešu, ciema Mazie Bati iedzīvotāju, nāve iestājās partizānu pilnvaru pārsniegšanas rezultātā, tiesa konstatēja, ka, tāpat kā gadījumā ar sešiem vīriešiem, Latvijas tiesu spriedumi nesatur precīzu norādi par prasītāja iesaistīšanās pakāpi viņu nāves soda izpildē.

2009. gada janvārī Latvija pārsūdzēja Strasbūras tiesas lēmumu, un lieta tika nodota izskatīšanai Eiropas cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā. Latvija uzstāja, ka Padomju Savienība bija tieši tāds pats okupants, kā Trešais reihs. Taču tiesa atzīmēja, ka nav tās kompetencē sniegt vērtējumu 1940. gadā notikušajai Latvijas iekļaušanai PSRS sastāvā (sprieduma 210. punkts).

2010. gada 17. maijā Lielā palāta pieņēma lēmumu par labu Latvijas valstij. Balsojumā 14 balsis tika nodotas „par”, 3 — „pret”. Savā spriedumā tiesa norādīja, ka gadījumā, ja Kononovs ir uzskatījis, ka iedzīvotāji ir izdarījuši kara noziegumu, viņam bija tiesības tikai arestēt iedzīvotājus, lai pēc tam nodrošinātu viņiem taisnīgu tiesas spriedumu. Ciema iedzīvotāju notiesāšanu bez viņu ziņas un līdzdalības, kā arī vēlāko nāves sodu nav iespējams uzskatīt par taisnīgu.

Tiesa norādīja, ka Kononovs ir demonstrējis starptautiskajās tiesībās aizliegtu „nodevīgumu un lauzis vārdu”, pārģērbjoties vācu armijas formas tērpā, turklāt viņš ir pārkāpis starptautisko tiesību pantus, ar kuriem sievietēm, it īpaši grūtniecēm, tiek nodrošināta īpaša aizbildniecība kara laikā. 
 

Daudzi juristi gan Krievijā, gan Rietumos Eiropas cilvēktiesību tiesas lēmumu atcelt savu iepriekšējo spriedumu un pieņemt lēmumu par labu Latvijai atzina par politisku, nevis tiesisku, jo tam faktiski nebija nekāda juridiska pamatojuma.

Pirmkārt, kara laikā karojošās puses pastāvīgi izmanto viena otras formas tērpus ar mērķi sagādāt pretiniekam pēc iespējas lielākus zaudējumus. Šajās darbībās nav nekā jauna vai neparasta. Otrkārt, kur tad redzēts, ka kara laikā, turklāt vēl ienaidnieka okupētajā teritorijā partizāni tiesātu savus pretiniekus saskaņā ar mierlaika likumiem? Treškārt, Latvijas puse nav iesniegusi tiesā pierādījumus, kas apstiprinātu V.M.Kononova personīgu līdzdalību hitleriešu līdzskrējēju nošaušanā.

Tātad Eiropas cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums liecina par to, ka, līdzīgi Latvijas varas pārstāvjiem tiesneši faktiski ir atbalstījuši Nirnbergas kara tribunāla lēmumu pārvērtēšanu.

* * *

Trešajā savas dzīves karā 2011. gada 31. martā viņsaulē aizgājušais bijušais padomju partizāns V.M.Kononovs zaudēja.

Taču bīstamākais ir tas, ka zaudējuši ir arī visi tie, kuri kara gados cīnījās antihitleriskās koalīcijas pusē, jo tagad arī viņus ir iespējams saukt pie atbildības. Kopumā ir zaudējušas visas pasaules tautas, jo Eiropas cilvēktiesību tiesa veicināja dažādu neonacistisko politisko spēku aktivizēšanos sakarā ar Otrā pasaules kara rezultātu pārvērtēšanu un nacisma reabilitāciju.

Nesen iznākusī V.M.Kononova atmiņu grāmata ir sarkanā partizāna pēdējā cīņa pret „brūno mēri”, kas no jauna paceļ galvu visā pasaulē.