Vai tev rūp, kāds ir tavas valsts prezidents? Bija laiki, kad radošos un kultūras cilvēkus šis jautājums uztrauca. Viņi pat aktīvi līdzdarbojās, lai ietekmētu Valsts prezidenta izvēli.

Patlaban satraucoši bieži dzirdama atbilde: „Vai nav vienalga, ko tur partijas pēdējā brīdī no sazin kurienes izvilks..."

Baidos, ka nākamās stadijas atbilde būs: jo lielāks kretīns, jo labāk.

Baidos, ka nevienaldzīgie labāk gribēs prezidentu, par kuru var nemitīgi ieņirgt, nevis tādu, kuru cienīt, ar kuru lepoties.

Vaira Vīķe-Freiberga bija pēdējā Valsts prezidente, kuras ievelēšanu aktīvi ietekmēja inteliģence. Zatlers un Bērziņš, lai arī pēc tam izrādījās godavīri, tomēr Prezidenta pilī tika ievesti visnotaļ atbaidošā veidā. Viens otram sekoja ciniski partiju darījumi, kuri deva pamatīgu artavu, lai politiku atsvešinātu no tautas.

 

Divas puslīdz pieciestas izdošanās daudziem nostiprina politisko bezkaunību tā turpināt. Tautu var mierināt, ka nekas traks jau nav noticis. Kaut gan nav jau arī daudz to, kuri būtu jāmierina.

Arī tie, kuri par prezidentu šausminās, ir gana pašapmierināti, ka var tieši to darīt. Citi turas pie tikuma, ja prezidents, ja reiz ievēlēts, tad jāmīl vien tāds, kāds ir.

Politiķiem gana labi der abi gadījumi. Galvenais, lai neko daudz par prezidenta kvalitātēm nerunā pirms viņa ievēlēšanas. Pēc tam kaut vai samazgu plūdi.

Tā turpinot, prasību latiņu nolaidīsim tik zemu, ka par prezidentu varēs būt ikviens, ja tik partijas nomenedžē nepieciešamo balsu skaitu.

Pierādīt partiju nespēju izvēlēties labu prezidentu var būt pa prātam tiem, kuri ir par tautas vēlētu prezidentu. Paradoksālā kārtā visas tautas vēlēts prezidents partijām var pavērt daudz lielākas iespējas manipulatīvu šovu likt kvalitatīvas diskusijas vietā.
 

Neesmu principiāli pret tautas vēlētu prezidentu. Taču pirms griezt, ir septiņreiz jānomēra. Citādi sanāks uzkāpt uz tā paša grābekļa, kā tas bijis jau ar daudziem plašu tautas atbalstu guvušiem mesijām.

Politiķiem jāatzīst, ka tagad viņi pašu spēkiem nespēj nonākt pie kvalitatīvas diskusijas jautājumā par to, kādam jābūt nākamajam Valsts prezidentam, kādiem kritērijiem viņam jāatbilst. Tāpēc ir svarīgi aicināt talkā dažādu sabiedrības grupu pārstāvji, piemēram, kultūras un zinātnes cilvēki, lai viņi organizēti pauž savu viedokli.

Arī paši politiķi var būt ieinteresēti pierādīt partiju nespēju atrast un ievēlēt labu prezidentu. Tas var liet ūdeni uz to dzirnavām, kuri ir par visas tautas vēlētu prezidentu.

Bet paradoksālā kārtā tieši visas tautas vēlēšanas paver daudz lielākas iespējas manipulatīvu šovu likt kvalitatīvas diskusijas vietā.
 

Nacionālā apvienība ir paudusi iniciatīvu kultūras un zinātnes cilvēkiem teikt savu viedokli, ietekmēt prezidenta izvēles gaitu, pacelt prasību latiņu kandidātiem.

Nē, tā nebūs vienas politiskās platformas manifestēšana radošās inteliģences vidū, kā to mēģina iztēlot jebkādas diskusijas kritiķi.

Iesaistīties ir aicināti visi politisko spēku pārstāvji. Un vēl svarīgāk — politiķu loma ir būt uzmanīgiem klausītājiem, nevis savu uzskatu un kandidātu sludinātājiem.

Galīgā izvēle tā vai tā būs Saeimas deputātu rokās. Bet mums ir jādara gals nejaukajam paradumam, ka nepārspējamais kandidāts tiek izvilkts dienas gaismā pēdējā mirklī un darījums nokārtots ātri un neredzami.

Radošajai inteliģencei ir bijusi būtiska teikšana Latvijai nozīmīgu pavērsienu laikā. Šī tradīcija ir jāatjauno.

P.S. 17. februārī Kultūras akadēmijā pirmie savu nostāju izteiks kultūras cilvēki. Cerams, ka pēc tam savu vārdu teiks arī zinātnes un citu sabiedrības grupu pārstāvji.