Dvēseles kliedziens
31.07.2014
Ieva Brante
Юрист
Brokeru Latvija
Kā perfektās diplomātijas piemērs
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Protams, Latvijas valsts augstākās amatpersonas ir izteikušas līdzjūtību saistībā ar lidmašīnas Malaysia Airlines bojā eju virs Ukrainas. Var brīnīties par tekstā lietoto vārdu „avārija”, bet var jau būt, ka ceturtdienas vakarā amatpersonas vienkārši nespēja noticēt, ka traģēdija notikusi nevis kādas kļūmes pēc, bet ir apzinātas rīcības rezultāts.
Tomēr, sekojot Latvijas publiskajai telpai, izskatās, ka mums ir tikai divas amatpersonas, kurām ir viedoklis par notikušo traģēdiju un kuras šobrīd acīmredzot pārstāv savu valsti saistībā ar šo baiso notikumu — Ministru prezidente Laimdota Straujuma un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai nav nekas piebilstams ārpus formālās līdzjūtības teksta. Iespējams, ka pirmā un otrā valsts amatpersona nolēmusi pāris gadus pagaidīt (viņu gan vairs šajos amatos nebūs), kamēr oficiāli izveidota starptautiska izmeklēšanas komisija to, kas un kā notika, apstiprinās ar daudziem zīmogiem un ekspertu parakstiem. Tiesa gan, Krievijā jau tagad ir gana daudz ļaužu, kas saucas eksperta vārdā un ir gatavi apliecināt jebkādu notikušās traģēdijas scenāriju — līdz šim no viņiem dzirdētajās versijās vainīgi nav tikai citplanētieši un Krievija un jā, arī tā dēvētie separātisti viņuprāt tur roku nav pielikuši.
Šo neitralitātes un nogaidīšanas taktiku, nesaucot teroristus par teroristiem un nepieminot Krieviju kā vismaz līdzatbildīgo notikušajā noziegumā, vēl varētu saprast kā diplomātijas paraugstundu latviešu varas aprindu izpratnē. Bet klusēšana par prātam neaptveramo cinismu un bojā gājušo zaimošanu, ko demonstrē tā dēvētie separātisti, vairs nav izskaidrojama ar latvieša diplomātijas izpratni.
Fotogrāfijas ar „trofeju” — kāda bojā gājuša bērna rotaļu lācīti, kopīgs foto uz lidmašīnas spārna atlūzām, marodierisms un līķu aizvešana kaut kur „pie sevis” pārkāpj jebkuru robežu, notiekošais vairāk atgādina kādu baisu un pretīgu fantastikas filmu, nevis cilvēkus 21. gadsimta Eiropā.
Nesen mūžībā aizgāja Krievijas disidente Valērija Novodvorska un, pārlasot viņas rakstīto, bija jādomā par to, ka ne tikai Eiropa, arī mēs pamazām kļūstam par brokeriem un tirgojamies ar savu godu. Mans tulkojums no krievu valodas droši vien nav literāra tulkojuma paraugs, tomēr gribu atgādināt to, ko savulaik savā grāmatā rakstīja Novodvorska: „Dīvaini, ka tu joprojām neesi sapratis — nevar savu ādu glābt, pārdodot godu. Tas, kurš izvēloties starp godu un dzīvi, izvēlas godu, iegūst gan godu, gan dzīvi; tas, kurš izvēlas dzīvi goda vietā, vispirms zaudē godu, bet pēc tam arī dzīvi. Tas ir nemaināms pasaules likums.” *
Un vēl: „Var pārliecināt un padarīt par antisovjetistiem gan Pavku Korčaginu, gan timuriešus, gan Jauno gvardi, bet es neņemos neko pierādīt brokerim ar pieklājīgiem ienākumiem brīvi konvertējamā „kāpostā”, jo viņa koordinātu sistēmā nav ne dzīves „par caru”, ne dzīves republikai, bet ir vienkārši dzīve — neitrāla un atsvešināta kā meičai no paneļa.” **
*Mana Kartāga ir jāsagrauj
** Virs melu bezdibeņa
Diskusija
Papildus tēmai
Replikas:
0
Replikas:
0
Papildus tēmai
ASV liek lietā ieročus no Pandoras lādes
Roberts Fūrmanis
Bojāgājējs versus bojāpeldētājs
Kurš kuru?
Петерис Апинис
Врач
Ārsta skats uz karu
Kuram mēs neesam gatavi
Zolitūde. Pēcvārds
Dzīve turpinās