Gadījumā, ja kāds nav lietas kursā, paskaidrošu bez specifiskas terminoloģijas: bitkoinu ir izdomājis tāds Satoši (iespējams, tas ir viens cilvēks vai vairāki, vai pat veselas valsts specdienests). Vārdu sakot, tas ir viens no iemesliem, kāpēc man šī parādība nepatīk.

Bitkoins ir radīts ar mērķi nomainīt esošo naudu un tās aprites sistēmu. Pats galvenais – absolūti anonīmi darījumi un atteikšanās no dārgiem vidutājiem – bankām. Vārdu sakot, tas ir uzbrukums mūsu Viljamam Šekspīram (vispasaules finanšu sistēmai). Acumirklī prātā nāk Mavrodijs, kura piramīdas logotipā bija atainots kaut kas tamlīdzīgs. Taču nu vairs neizdosies bitkoinu nomelnot ar kārtējās virtuālās piramīdas palīdzību, lai kā arī gribētos.

Es pats četrus gadus ilgo bitkoina vēsturi uzskatu par pasaku un trilleri vienā personā. Redzēsiet – tuvākajā laikā Holivudā tiks uzņemts blokbasters, kas jūtami veicinās bitkoina izplatīšanos tautā. Tāpat kā kino par Mavrodiju.

Īss iepriekšējo sēriju atstāsts:

2009. gads. Anonīms programmētājs-„revolucionārs” radīja bitkoinu. Viņš visiem programmētājiem, tāpat kā zinošiem datoru lietotājiem piedāvā iespēju krāt bitkoinus, iegūstot tos ar īpašas programmas palīdzību. Kāpēc tie vispār ir vajadzīgi? Lai vēlāk ar tiem norēķinātos un neviens nevarētu kontrolēt maksātājus un maksājumu saņēmējus. Tīklā tie vārda tiešā nozīmē mētājās uz grīdas, un ar īpašiem „putekļsūcējiem” lietotājs varēja tos savākt tūkstošiem. Taču bitkoina programmatūras raksturā bija kāda īpatnība – jo lielāka ir bitkoinu summa visu lietotāju maciņos, jo grūtāk ir sadabūt jaunus. Tā nu 2010. gada aprīlī bitkoinus vairs nav jāvāc, „lokot muguru”, — cilvēks var tos vienkārši nopirkt par 0,3 centiem gabalā (1000 par trim dolāriem). Daži lietotāji patiešām tos iegādājās.

Pēc tam izveidojās biržas, kur varēja sastapties un patirgoties tie, kas vēlējās pirkt un pārdot. Līdz ar to bitkoiniem parādījās zināma vērtība un likviditāte. Acumirklī parādījās kāds izmanīgs cilvēks Ulbrihts un radīja mājaslapu, kurā varēja pārdot un pirkt jebkādu kriminālu: narkotikas, ieročus, pasūtījuma slepkavības utt., apmaksājot to visu ar bitkoiniem. Mājaslapa tika nosaukta par „Zīda ceļu”. Nedaudz vēlāk apmaksu par saviem pakalpojumiem bitkoinos sāka pieņemt daži interneta resursi, programmētāji un lietotāji. Vārdu sakot, noziedznieki un dīvaiņi kaut ko „štukoja” savā virtuālajā pasaulē, un pārējiem par to bija nopļauties.

Pēc tam parādījās iespēja pārskaitīt bitkoinus ar viedtālruņa palīdzību, un kāda amerikāņu picērija reklāmas labad pārdeva klientam picu par trim tūkstošiem bitkoinu. Šī reklāma, tāpat kā citas ziņas, radīja ažiotāžu, un bitkoina kursa svārstības biržās kļuva jūtamas. Precīzi pateikt nevaru, kad tas notika, taču 2012. gada otrajā pusē bitkoina biržās parādījās spekulanti, kas palielināja tirdzniecības apjomus. Taču par galveno bitkoina kursa veicinātāju un lietotāju kļuva Ķīnas pilsonis.

Sākās otrā sērija, un pasaka par Pelrušķīti pārvērtās trillerī par Robinu Hudu.

Izrādās, ķīniešiem vairāk nekā citiem ir nepieciešama nelegāli vai ne gluži legāli iegūtu naudas līdzekļu slēpšana, uzglabāšana un pārvietošana, turklāt ķīnieši ir azartiski cilvēki. Nav gluži saprotams, kā, taču sākās lavīna: liels skaits ķīniešu pēkšņi izlēma, ka bitkoins atbilst viņu vajadzībām. Jāpiebilst, ka bitkoina programmā ir iekļauts emisijas ierobežojums 21 milj. bitkoinu apmērā, tātad, ja gribam bitkoinu dēvēt par valūtu, iznāk, ka tā pirktspēja galu galā tikai pieaugs, pieaugot lietošanas apmēram; bez tam bitkoinu iespējams dalīt līdz 8 cipariem pēc komata.

Tā nu 2013. gada sākumā ķīnieši metās pirkt bitkoinus. Ķīna kļuva par galveno bitkoinu iegūšanai nepieciešamo „lāpstu” un citu „iekārtu” piegādātāju rūpnieciskā mērogā. Arī pašu bitkoinu „šahtu” (liels skaits speciālu datoru) skaits Ķīnā bija lielākais. Tirdzniecības apjomu ziņā Ķīnas bitkoinu birža ātri vien apsteidza biržas ASV un Japānā. Dīvaini, taču oficiālie orgāni Ķīnā klusēja. Pamazām sākās runas par to, ka tieši viņi gatavo diversiju esošajai finansiālajai sistēmai.

Kontroles trūkuma apstākļos bitkoins Ķīnā pat izkāpa no interneta! Nonāca tiktāl, ka par bitkoiniem tika pārdoti un pirkti luksa priekšmeti, mašīnas un dzīvokļi. Eiforijas vilnis 1 bitkoina kursu pacēla līdz zelta Trojas unces cenai (aptuveni 1200 dolāri), savukārt visu iegūto bitkoinu skaits pārsniedza 12 miljonus. Tagad atcerēsimies to puisi, kurš pirms pāris gadiem nopirka picu par trim tūkstošiem bitkoinu. Interesanti, cik bitkoini viņam vēl ir atlikuši? Cerams, ka pietiekami daudz, lai nenošautos aiz bēdām.

Te nu Ķīnas oficiālie orgāni neizturēja un stingri paziņoja: bitkoins nav nekāda valūta, tā ir apaļa nulle. Ķīnas pilsoņi nodrebēja un sāka drudžaini pārdot bitkoinus. Kurss kritās līdz zemei... Taču nepagāja ne pāris dienas, ķīnieši apdomājās, saprata, ka nekādu aizliegumu nav, un produkta būtība nav mainījusies. Bitkoina kurss sastādīja aptuveni 300 dolārus, kad tā kritiens apstājās un kurss atkal tikpat strauji metās augšup.

Ķīniešu oficiālie orgāni pakasīja galvu, saprata, ka virtuālā pasaule reāli apdraud viņu hegemoniju un pieņēma oficiālu lēmumu – aizliegt visām viņu kontrolē esošajām finanšu iestādēm izdarīt reālas naudas pārskaitījumus bitkoinos un citās virtuālajās valūtās (jā, tolaik jau bija saradušās apmēram desmit dažādas valūtas, taču bitkoini bija populārākie). Tātad reālas naudas pieplūdums bitkoinu tirgū tika pārtraukts. Šis lēmums daudz nopietnāk iedragāja tirgu, un jau kļuva redzams epopejas noslēgums. Taču ķīniešu pilsonis nosprieda: produkts nav zaudējis savas galvenās īpašības, to var pirkt arī par skaidro naudu, process ir tikai mazliet sarežģījies, un it kā ir radies produkta deficīts. Kā zināms, deficīts pats par sevi ir vērtīga lieta. Šī doma no jauna apturēja „elektronika” kritienu, un pašlaik bitkoina kurss no jauna ir sasniedzis 800 dolārus.

Vēl jāpiemin daži interesanti fakti, kas liecina par to, ka bitkoins tomēr nav nekāda piramīda:

Bitkoins ir decentralizēts neatkarīgu datoru tīkls (nesen Krievija ieņēma trešo vietu datoru skaita ziņā, kas piedalās šajā tīklā, un apsteidza Vāciju), un katru darījumu šajā tīklā redz arī pārējie dalībnieki. Izklausās dīvaini, taču svarīgākais ir tas, ka nevienam nav zināms maka īpašnieks.

Šobrīd ASV bitkoinu aprite vēl nav oficiāli aizliegta, kaut arī ir skaidri redzams, ka teroristiem šī nauda ir īsta Dieva dāvana. Tās mājaslapas („Zīda ceļa”) īpašnieks, protams, ir arestēts, FIB pat izdevās konfiscēt dažus maciņus, kuros bija apmēram simtpiecdesmit tūkstoši bitkoinu (šobrīd – apmēram simt miljoni dolāru). Taču noziedznieka personiskais maks ar pusmiljonu bitkoinu palika nesasniedzams. Starp citu, no jauna ir atvērta līdzīga mājaslapa, un tīkla dalībnieki ir noskaidrojuši, kādu maku FIB ir konfiscējuši. Tagad viņi sūta uz to mikropārskaitījumus ar dažnedažādiem jokiem.

Brāļi Vinklvosi, tie paši, kas tiesājās ar  Cukerbergu, ir ieguldījuši bitkoinos 11 miljonus dolāru. Viņi ir ieguvuši savā īpašumā apmēram 1% bitkoinu un nodibinājuši fondu, kura uzdevums ir piesaistīt investīcijas bitkoinu attīstībai. Pašlaik tas aktīvi aģitē Volstrīta brokerus investēt bitkoinā.

Bitkoina infrastruktūrā pašlaik tiek aktīvi ieguldīts riska kapitāls. Daži start-up ir piesaistījuši ne vienu vien desmitu miljonu dolāru.

Banka JPMorgan iesniedza kriptovalūtas patenta pieteikumu. Interesanti, kāpēc viņiem tas būtu vajadzīgs? Starp citu, pieteikums tika noraidīts.

Šobrīd bitkoinu birža ir atvērta Lielbritānijā, un nākamgad parādīsies arī Indijā. 

Brisele oficiāli paziņoja, ka bitkoins nav nekāda valūta... (tas man atgādina kaut ko jau dzirdētu...).

Indija oficiāli paziņoja to pašu.

Norvēģija paziņoja, ka bitkoins nav nekāda valūta, taču ir ieplānojusi pielīdzināt to investīcijām vērtspapīros. Sak, ja būs ienākumi reālās valūtās, tad esiet tik laipni un maksājiet atbilstošus nodokļus.
Kanādā tiek uzstādīti bankomāti, kuros reāla nauda tiek apmainīta pret bitkoiniem.

Izstrādāti un pārdošanā pieejami POS-termināli, kuros iespējams vienkārši norēķināties kriptovalūtās par jebkuru produktu vai pakalpojumu.

Bitkoinu tīklā ir veikts darījums, kura apjoms pārsniedz simt miljonus dolāru. Tas ir, no viena maka otrā vienā rāvienā tika pārskaitīti bitkoini, kuru vērtība pēc biržas kursa pārsniedz 100 miljonus dolāru. Darījums tika paveikts mazāk nekā stundas laikā, inkognito, ar sīku komisijas maksu. Reālajā finansiālajā sistēmā darījums būtu izmaksājis vairākus simtus tūkstošu un radījis milzīgas problēmas arī citos aspektos.

Kiprā atklāti īpaši kursi, arī tiešsaistē, kuros brokeri tiek apmācīti darbam ar kriptovalūtām, un Kipra domā par iespēju atklāt oficiālu biržu.

Taču es gribētu pievērst īpašu uzmanību diviem faktiem:

Pirmkārt: ebay un Paypal īpašnieki plāno izveidot infrastruktūru, kas ļautu viņu resursos organizēt tirdzniecību ar kriptovalūtu palīdzību, un jau ir atraduši paņēmienu, kas neļaus krāpt pircējus. Pieņemu, ka tāda kompānija var saņemt inside informāciju no orgāniem, kas spēj ietekmēt ierobežojumu rašanos kriptovalūtu segmentā.

Otrkārt, Šveice gatavojas tuvākajā laikā izskatīt pieteikumu par oficiālas valūtas statusa un kodu piešķiršanu bitkoinam finansiālo operāciju veikšanai. Iespējams, šveicieši domā par iespēju atriebt savu godu – galu galā, Šveice vairs netiek uzskatīta par vietu, kur iespējams inkognito glabāt kapitālu. Protams, tā ir tikai lirika. Man šķiet, pragmatiska pieeja tomēr ir nozīmīgāka – laikā, kad citas valstis, glābjoties no plūdiem, ceļ dambjus no baļķiem un smiltīm, šveicieši uzcels HES. Es nebūšu pārsteigts, ja Šveice kļūs par pirmo valsti, kas nodrošinās oficiālu jurisdikciju kriptovalūtām un piedāvās interesentiem aizsargātāko vietu „elektronisko fantiku” glabāšanai un operācijām. Iespējams,  viņi spers arī nākamo soli: kad kriptovalūtu tirgus būs pietiekami „silts”, viņi būs pirmie, kas piedāvās tirgū savu kriptovalūtu. Jā, tas skan paradoksāli, jo kriptovalūtas galvenais mērķis ir aizsardzība no valsts kontroles, taču nekur nezudīs nepieciešamība pasargāt savus līdzekļus no zādzības utt., tāpēc labāko kompromisu starp šīm prasībām spēs piedāvāt tāda moderna valsts, kā Šveice.

Secinājums: domājams, ka bitkoins ies bojā, taču to nogalinās nevis valsts struktūras vai banksteri, bet gan tā bērni, mazbērni un mazmazbērni – kriptovalūtas, kas labāk atbildīs gan patērētāju, gan ekonomikas prasībām. Pašlaik bitkoins nes pirmatklājēja, varoņa, novatora karogu. par to neviens vairs nesmejas, gluži otrādi – sajūsminās par tā izturību un dzīvotspēju.

Pirms bitkoins iznīks, mēs redzēsim dažādus aizraujošus sižeta pavērsienus. Manuprāt, tādai parādībai, par kādu kļuvis bitkoins, ir daudz plašākas iespējas ietekmēt izmaiņas mūsu pasaulē, nekā „Sīrijai” un „Maidanam”. Pat tādām personībām, kā Putins un Obama, nav tāda potenciāla, kādu izpelnījies bitkoins.

P.S. Savukārt Latvija triumfāli pāriet pie eiro.