Par situāciju Ukrainā

Novērtējums var būt tikai viens — bruņota varas sagrābšana. Neviens nestrīdas ar to. Man ir jautājums: kāpēc tas tika veikts? Janukovičs, ar ārlietu ministra starpniecību, 21. februārī tika parakstījis to pašu vienošanos, kā sakarā Janukovičs savu varu jau ir nodevis, viņš bija gatavs uz visu, ko no viņa tika pieprasījusi opozīcija — attiecībā par ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanām, par atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas. Viņš piekrita nepielietot spēku. Vēl vairāk, viņš deva rīkojumu izvest visus milicijas spēkus. Tiklīdz viņš aizbrauca uz Harkovu, tā tika sagrābta viņa rezidence. Viņam nebija nekādu izredžu tikt ievēlētam atkārtoti, visi tam piekrīt, visi mani kolēģi. Kāpēc bija jāiegrūž valsts tādā haosā, kādā tā tika nonākusi? Atbildes nav. Gribēja parādīt savu spēku — manuprāt, tā ir muļķīga rīcība. Ar šīm darbībām tika sašūpoti Ukrainas dienvidi un dienvidaustrumi.
 
„Berkut” kareivji stāvēja ar vairogiem, bet uz viņiem tika šauts no kaujas ieročiem. Taču kurš tika pavēlējis, es nezinu. Es zinu tikai to, ko man pauda Janukovičs, bet viņš man tika teicis, ka tādas pavēles netika devis. Vēl vairāk, viņš man zvanīja, un es viņam teicu, lai viņš to nedara.

Es viņiem (Ukrainas jaunajai valdība. — redakcijas piezīme) tiku teicis tūkstoškārt „kāpēc jūs šķeļat valsti?”, „ko jūs darāt?”. Būtībā, ir jāpieņem jauna konstitūcija, un jāveic referendums tās sakarā, lai visi Ukrainas pilsoņi sajustu, ka viņi ietekmē pamatprincipu veidošanos. Taču tā nav mūsu darīšana.

Ir acīmredzami, ka tā ir bruņota varas sagrābšana, vai ne? Pārkāpjot konstitūciju, vai pareizi? Tad, lūk, tad, kad mēs norādām uz to, ka tas ir antikonstitucionāls apvērsums, mums teic „nē, tā ir revolūcija”. Un ja tā ir revolūcija, tad man ir grūti nepiekrist dažiem ekspertiem, kas uzskata, ka šajā teritorija rodas jauna valsts, ar kuru mēs neesam parakstījuši it nekādus saistošos dokumentus.

Šī revolucionārā situācija tika veidojusies no Ukrainas neatkarības pirmajām dienām. Vienkāršais ukraiņu mužiks tika cietis arī pie Nikolaja Asiņainā, arī pie Kravčuka un pie Juščenko. Tauta gribēja pārmaiņas, tomēr nedrīkst atbalstīt nelikumīgas pārmaiņas. Postpadomju telpā ekonomika vēl ir ļoti vāja, nedrīkst rīkoties nekonstitucionālā veidā.
 
Es pat nespēju iedomāties (kurš varētu kļūt par Ukrainas jauno prezidentu. — redakcijas piezīme). Pēc šādiem notikumiem ir ļoti sarežģīti kaut ko prognozēt. Šādos apstākļos var jebkurš izlekt. Ir iespējami visnegaidītākie varianti. Laikā, kad cilvēki taisnīgi pieprasa kardinālas pārmaiņas politikā un jaunas sejas varas augstākajos ešelonos — pastāv bīstamība, ka izleks kaut kāds nacionālists, antisemīts, vai arī cilvēks ar ekstremāliem uzskatiem.

Visas mūsu ekonomiskās un humanitārās sadarbības saites varēs attīstīt tikai pēc situācijas normalizēšanās un pēc prezidenta vēlēšanām.


Par iespējamo ārvalstu ietekmi uz situāciju Kijevā

Tas viss ir ļoti labi sagatavots (varas sagrābšana Ukrainā — redakcijas piezīme). Rietumu instruktori ir pacentušies. Taču, ja valdība būtu spēcīga, tad nekādi nacionālisti nespētu veikt tādus grautiņus, kā rezultāti šobrīd ir labi redzami. Man reizēm šķiet, ka sēž kaut kur Amerikā virs lielas peļķes, un kā veic eksperimentus ar žurkām, pagalam neizprotot sava padarītā sekas. Kāpēc viņi tā rīkojas, uz to atbildes nav. Pārvērta Ukrainas politisko dzīvi farsā. Mēs iemācam cilvēkus, ka gadījumā, ja kaut kam drīkst pārkāpt, tad to drīkst arī pārējiem — izveidojas haoss. Rīkoties līdzīgi kā „zilonim trauku veikalā” ir ļoti bīstami. Valdības maiņa ir nepieciešama, spriežot pēc visa, bet tikai leģitīmā veidā, esošās konstitūcijas ietvaros.
 

Par leģitimitāti

Parlaments ir daļēji leģitīms. Prezidenta pienākumus veicošajam nav nekādas leģitimitātes. Ir tikai viens prezidents, saprotams, ka viņam nav nekādas varas, taču raugoties no juridiskā skatu punkta, par Ukrainas leģitīmo prezidentu ir uzskatāms Janukovičs.
 
Dņepropetrovskā pie varas nonāca Kolomoiska kungs — viņš taču ir elementārs afērists, dažus gadus atpakaļ pat mūsu oligarhu Abramoviču tika piekrāpis. Ja tādu nelieti ieceļ par gubernatoru — protams, ka cilvēki būs neapmierināti. Cilvēkiem ir jādod tiesības noteikt savu ģimeņu likteņus, sava reģiona nākotni. Viņiem ir jāpiedalās savas valsts likteņu noteikšanā.

Augstākajā līmenī man nav Ukrainā partnera, tur nav prezidenta līdz vispārējām vēlēšanām. Ja tās (prezidenta vēlēšanas) noritēs šāda pat terora apstākļos, kā pašreiz, ir saprotams, ka rezultātus mēs neatzīsim.

Krimas parlaments, atbilstoši procedūrām un likumiem, Augstākās padomes sesijas laikā tika izvēlējis jaunu premjeru. Protams, ka tas ir leģitīmi, tika ievērotas visas procedūras, nav vērojami nekādi pārkāpumi.


Par karaspēka iespējamo ievešanu Ukrainā

Pagaidām tādas nepieciešamības nav, taču tāda iespēja pastāv. Mūsu mācības, kas tika nesen veiktas, nekādā ziņā nav saistītas ar notikumiem Ukrainā. Militāristu izmantošana — ārkārtējs gadījums. Tomēr, pie mums tieši ir vērsies Ukrainas leģitīmais prezidents Janukovičs, attiecībā par militāra veida palīdzību Ukrainas pilsoņu aizsargāšanai. Mēs novērojam neonacistu, nacionālistu, antisemītu plosīšanos, kas notiek dažās Ukrainas daļās, tostarp arī Kijevā. Karaspēka ievešana — tas ir ārkārtas pasākums. Mēs uzskatām, ka Ukraina — mūsu tuvākais kaimiņš, brālīgā republika. Mūsu bruņotie spēki — tie ir cīņu biedri, draugi. Esmu pārliecināts, ka Ukrainas karavīri un Krievijas karavīri būs vienā barikādes pusē. Apmēram tas pat pašlaik notiek Krimā. Nebija nevienas kaujas, nebija neviena šāviena. Vienīgais, ko esam izdarījuši — pastiprinājuši mūsu objektu apsardzi. Mēs negrasāmies iejaukties, taču uzskatām, ka visiem Ukrainas pilsoņiem ir jādod vienādas tiesības, lai piedalītos valsts dzīvē, un noteiktu šīs valsts nākotni.
 
Tie bija vietējās pašaizsardzības spēka (attiecībā par militāristiem Krimā. — redakcijas piezīme). Viņu sagatavošanā mēs neesam piedalījušies.

Mēs negrasāmies karot ar Ukrainas tautu. Gadījumā, ja mēs arī nolemsim ievest karaspēku, tad tikai lai aizsargātu civiliedzīvotājus. Mēs nebūt nepretendējam uz to, lai kādu paverdzinātu, kādam kaut ko diktētu, bet, saprotams, ka mēs nespēsim palikt malā, gadījumā, ja redzēsim, ka pret viņiem (krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. — redakcijas piezīme) tiks pielietotas represijas, viņi tiks iznīcināti, vai arī par viņiem sāks ņirgāties. Ļoti gan vēlētos, lai līdz nekam tādam lieta neaizietu.
 

Par Viktoru Janukoviču
 
Viņam nav politiskās nākotnes. Viņa likteņa veidošanā, mēs tikām piedalījušies, tikai tīri humānu apsvērumu vadīti. Manuprāt, viņš tur vienkārši tiktu nogalināts. Viņš netika atteicies parakstīt vienošanos par eirointegrāciju, viņš rīkojās savas kompetences ietvaros. Es ar Janukoviču tiku redzējies pirms divām dienām, viņš ir dzīvs un vesels, un arī jums to pašu novēl. Viņš vēl saaukstēsies to cilvēku bērēs, kuri izplata visādas baumas. Es nebūt nejūtu līdzjūtību pret viņu, man ir pilnīgi citas jūtas.


Par Jūliju Timošenko

Mums ir bijušas dažādas situācijas, kas bija saistītas ar kopējās darbības veikšanu, bija strīdi. Taču kopumā, tas bija konstruktīvs darbs. Ja vēlas — lai atbrauc, taču viņa nav valdības priekšsēdētāja.
 

Par gāzes cenām

„Gazprom” neatgriežas pie vecajām cenām, tas nevēlas pagarināt esošās atlaides, attiecībā par kurām bija vienošanās ieviest vai neieviest ik ceturksni. „Gazprom” ievieš atlaidi, Krievijas valdība sniedz kredīta pirmo daļu, kas formāli nav kredīts, bet gan obligāciju iepirkšana, savukārt, Ukrainas puse apņemas pilnībā dzēst šo parādu, kas tika radies pagājušā gada otrajā pusē, un savlaicīgi izmaksāt kārtējos maksājumus. Parāds nav dzēsts, kārtējie maksājumi netiek pilnā apmēra maksāti. Ir gluži dabiski, ka „Gazprom” šādos apstākļos teic, ka gadījumā, ja jūs vienalga nemaksājat, tad nofiksēsimies uz normālas cenas. Tā ir „Gazprom” darbības tīri komerciāla komponente.
 

Par finansiālo palīdzību Ukrainai

Mēs bijām principā gatavi izskatīt soļus, attiecībā uz citu kredītu izsniegšanu, taču mūsu rietumu partneri mūs lūdz to nedarīt. Viņi mūs lūdz kopēji darboties SVF ietvaros, lai mudinātu Ukrainas valdību veikt reformas ekonomikas atveseļošanas sakarā. Valdība šobrīd izskata dažādus variantus.
 

Par finansiālu palīdzību Krimai

Protams, ka mēs palīdzēsim.


Par Krimas likteni

Jautājums, attiecībā par Krimas pievienošanu Krievijas teritorijai netiek izskatīts. Krimas iedzīvotāji brīvas gribas paušanas apstākļos ir tiesiski noteikt savu likteni. Nācijas pašnoteikšanās tiesības vēl neviens nav atcēlis. Mēs nekādā gadījumā negrasāmies nevienu provocēt, un šādu noskaņojumu neatbalstīsim. Tikai pašiem pilsoņiem, kuri dzīvo noteiktās teritorijas, ir tiesības izlemt savu likteni.
 

Par situāciju tirgos

Tirgos bija vērojama nervozitāte vēl līdz situācijai Ukrainā, tas ir saistīts ar ASV Federālo rezervju politiku. Viņi tika veikuši virkni darbību, kas paaugstināja investīciju ASV pievilcīgumu. Kā rezultāta, investori uzsāka izņemt līdzekļus no attīstošajiem tirgiem. Protams, ka politika vienmēr iespaido tirgus, naudai patīk klusums. Taču tā ir pārejoša parādība.
 

Par pasaules reakciju

Mūs nosoda par mūsu darbību neleģitimitāti, tomēr ir jāatgādina par ASV darbībā Irākā un Lībijā, kur viņi rīkojās vai nu vispār bez jebkādām sankcijām, vai arī izkropļojot tās. Mūsu partneri vienmēr skaidri un saprotami formulē savas ģeopolitiskās intereses. Un pēc tam pievelk zem sevis visu pārējo pasauli, bet tos, kuri nav pievelkami — sāk skaldīt. Mūsu darbības pilnībā atbilst starptautisko tiesību normām, jo mūsu rīcībā ir leģitīmā prezidenta uzruna, kas sakrīt ar mūsu interesēm, jo mēs palīdzam cilvēkiem, kuri ar mums ir cieši saistīti gan kulturālā, gan arī vēsturiskā griezumā.


Par iespējamām, pret Krieviju vērstām sankcijām

Par šo sankciju sekām ir jādomā tiem, kuri grasās tās ieviest. Sankcijas — tas būs savstarpējs zaudējums, par to ir jāpadomā. Mūsu partneri tika atbalstījuši militāru varas sagrābšanu, pasludinot šos cilvēkus par leģitīmiem. Uzskatām, ka jebkuri draudi mūsu virzienā — neproduktīvi un kaitīgi.
 

Par iespējamo vēstnieka atsaukšanu no ASV

Mēs skatām dažādu politiķu paziņojumus, vēstnieka atsaukšana — tas ir galējs pasākums, gadījumā, ja tāds būs nepieciešams, tas tiks darīts. Taču es to negribētu. Attiecībā par starptautisko sadarbību, tad ieinteresēta ir tikai Krievija, arī mūsu partneri ir ieinteresēti sadarboties ar mums, taču to visu ļoti viegli var izpostīt.
 

Par Paraolimpisko spēļu Sočos iespējamo boikotēšanu

Gadījumā, ja kāds tieksies izjaukt Paraolimpiskās spēles, tad nozīmē tikai to, ka tiem cilvēkiem, kuri to centīsies uzsākt, nav nekā svēta. Nav nekādu briesmu, attiecībā uz Paraolimpisko spēļu norisi.