Bet tagad - nopietni
01.01.2014
Андрей Мамыкин
Журналист и политик.
Visu Latvijai?
Sāciet nu ar sevi, Brokas kundze!
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Aleksandrs Giļmans,
Ilja Kozirevs,
Владимир Бычковский,
Александр Кузьмин,
Евгений Лурье,
Игорь Буш,
Валерий Калининский,
Timber ***,
Aleksandrs Ļitevskis,
Владимир Копылков,
Марк Козыренко,
Vladimir Timofejev,
Ludmila Gulbe,
red pepper,
Голда Меир,
arvid miezis,
Константин Рудаков,
Светлана Штонда,
Максим Важенин,
chevochevo ,
Андрей Жингель
Viens no Latvijas valdības deklarācijas punktiem, ko mūsu valsts Saeima apstiprina 22. janvārī, pauž, ka valdība garantē, ka līdz 2018. gadam krievu skolu Latvijā vairs nebūs. Šo punktu „dabūja gatavu” ultralabējā partija „Visu Latvijai”, un bez īpašām diskusijām ar prieku uzņēma jaunās valdošās koalīcijas partneri. Runa nav tikai par „Vienotību”, kas jau labu laiku ir noskaņota nacionālistiski, bet arī par Zaļo un zemnieku savienību un bijušā prezidenta Zatlera Reformu partiju, kas sevi pozicionē kā mēreni centriskos spēkus.
...It kā šo 10 gadu nemaz nebūtu bijis — kopš 2004. gada. It kā tas viss nemaz nebūtu noticis: Latvijas jaunāko laiku vēsturē neredzēti protesti, skolēnu un skolotāju demonstrācijas, lozungi „Krievu skolas — mūsu Staļingrada!” un šokētie latvieši — valsts televīzijas skatītāji, pārsteigti par to, ka jau tolaik krievu bērni deva intervijās presei teicamā latviešu valodā.
Taisnības labad jāsaka, ka pēdējos 10 gadus Latvijā nav arī „krievu” vidusskolu. Tolaik atkarotā priekšmetu pasniegšanas proporcija mazākumtautību skolās (60 procenti priekšmetu — latviešu valodā, 40 procenti mazākumtautības valodā) diezin vai nāk par labu krievu valodai. Protams, bija un vēl joprojām ir skolas, kas „likumīgi mānījās” — starp tiem 60 procentiem priekšmetu, kas jāpasniedz latviešu valodā, ir iekļauta fizkultūra, dziedāšana un darbmācība. To skolas darīja apzināti, lai glābtu iespēju pasniegt dzimtajā valodā matemātiku vai ķīmiju un nezaudētu savu skolēnu izglītības kvalitāti. Taču daudzās skolās jau tolaik, 2004. gadā tika mehāniski atlaisti krievu tautības skolotāji un pieņemti latvieši. Tās pārgāja uz priekšmeta pasniegšanu valsts valodā, ne īpaši interesējoties par zināšanu kvalitāti. Jebkurā gadījumā izglītības līmeņa krišanās vairākās mazākumtautību skolās Latvijā ir acīmredzama un pašlaik jau neatgriezeniska.
Nevienam nepatika šī priekšmetu pasniegšanas valodas proporcija, taču tas bija tolaik, pirms 10 gadiem izcīnīts kompromiss. Galu galā likuma sākotnējā redakcijā 2004. gadā bija paredzēts, ka mazākumtautību skolās 90 procenti priekšmetu tiks pasniegti latviešu valodā un tikai 10 procenti — krievu (vai citas mazākumtautības) valodā.
Tomēr politiskais aspekts ir daudz interesantāks nekā pedagoģiskais. Pēc būtības, ultralabējā partija „Visu Latvijai!” jaunajā valdībā panāca to, ko tai neizdevās izdarīt pirms vairākiem gadiem, tautas referenduma rezultātā. Atgādināsim, ka pēc latviešu nacionālistu līdera, Saeimas deputāta Raivja Dzintara iniciatīvas vairāk nekā pirms diviem gadiem sākās parakstu vākšana referendumam par to, lai valsts finansētajās skolās apmācība ritētu tikai latviešu valodā. Tolaik nepieciešamo balsu skaitu savākt neizdevās, un, godīgi jāatzīst, ka nacionālistu spēli atteicās atbalstīt ne tikai etniskie nelatvieši, bet arī latvieši — viņi neatbalstīja latvieša ausij tik pievilcīgo ideju — „izglītība Latvijā tikai latviešu valodā!” Taču tagad „Visu Latvijai!” ir izlēmusi likt uz spēles visu: 4 mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un 8 mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām rakņāšanās jau sadzijušās brūcēs nesīs varenākos politiskos bonusus.
Tiesa, runa nav tikai par krievu skolām vien. Šis punkts valdības deklarācijā skar visas skolas, kurās mācības nenotiek latviešu valodā, tāpēc tas attiecas ne tikai uz daudzajiem krievu tautības iedzīvotājiem un daudzajām skolām ar krievu mācību valodu. Vidējo izglītību valsts skolās iespējams saņemt vēl 8 valodās, ieskaitot ivritu (un idišu) un igauņu valodu. Nacionālisti vēlas tikai vienu: atstāt bērna dzimtajā valodā tikai dzimtās valodas mācību stundas, bet visu pārējo priekšmetu apmācībai ir jābūt latviešu valodā.
Vēl pāris vārdus gribētu teikt par to, kas pēdējā laikā aktīvāk nekā pārējie ir popularizējis krievu skolu slēgšanas ideju. Tā ir patreizējā jaunā tieslietu ministre Baiba Broka. Viņa kļuva par nacionālistu saraksta līderi pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētas domē un savam elektorātam apgalvoja, ka kļūs par galvaspilsētas mēru. Taču... viņa tik pamatīgi nokavēja Rīgas domes sēdi, kuras laikā ritēja balsošana par viņas kandidatūru, ka varētu teikt — viņa vispār neieradās. Rīdziniekiem viņa apgalvoja, ka četrus gadus strādās galvaspilsētas municipalitātē, taču nepagāja ne gads, kad viņa jau bija pārgājusi uz Tieslietu ministriju. Taču tieslietu ministra posteni Baibai Brokai neizdosies saglabāt pat līdz jaunās Saeimas vēlēšanām: politiķes kundze jau ir paziņojusi, ka martā gatavojas izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un maijā noteikti dosies uz Briseli.
Brokas kundze, sāciet nu pati ar sevi, nevis ar skolām...
...It kā šo 10 gadu nemaz nebūtu bijis — kopš 2004. gada. It kā tas viss nemaz nebūtu noticis: Latvijas jaunāko laiku vēsturē neredzēti protesti, skolēnu un skolotāju demonstrācijas, lozungi „Krievu skolas — mūsu Staļingrada!” un šokētie latvieši — valsts televīzijas skatītāji, pārsteigti par to, ka jau tolaik krievu bērni deva intervijās presei teicamā latviešu valodā.
Taisnības labad jāsaka, ka pēdējos 10 gadus Latvijā nav arī „krievu” vidusskolu. Tolaik atkarotā priekšmetu pasniegšanas proporcija mazākumtautību skolās (60 procenti priekšmetu — latviešu valodā, 40 procenti mazākumtautības valodā) diezin vai nāk par labu krievu valodai. Protams, bija un vēl joprojām ir skolas, kas „likumīgi mānījās” — starp tiem 60 procentiem priekšmetu, kas jāpasniedz latviešu valodā, ir iekļauta fizkultūra, dziedāšana un darbmācība. To skolas darīja apzināti, lai glābtu iespēju pasniegt dzimtajā valodā matemātiku vai ķīmiju un nezaudētu savu skolēnu izglītības kvalitāti. Taču daudzās skolās jau tolaik, 2004. gadā tika mehāniski atlaisti krievu tautības skolotāji un pieņemti latvieši. Tās pārgāja uz priekšmeta pasniegšanu valsts valodā, ne īpaši interesējoties par zināšanu kvalitāti. Jebkurā gadījumā izglītības līmeņa krišanās vairākās mazākumtautību skolās Latvijā ir acīmredzama un pašlaik jau neatgriezeniska.
Nevienam nepatika šī priekšmetu pasniegšanas valodas proporcija, taču tas bija tolaik, pirms 10 gadiem izcīnīts kompromiss. Galu galā likuma sākotnējā redakcijā 2004. gadā bija paredzēts, ka mazākumtautību skolās 90 procenti priekšmetu tiks pasniegti latviešu valodā un tikai 10 procenti — krievu (vai citas mazākumtautības) valodā.
Tomēr politiskais aspekts ir daudz interesantāks nekā pedagoģiskais. Pēc būtības, ultralabējā partija „Visu Latvijai!” jaunajā valdībā panāca to, ko tai neizdevās izdarīt pirms vairākiem gadiem, tautas referenduma rezultātā. Atgādināsim, ka pēc latviešu nacionālistu līdera, Saeimas deputāta Raivja Dzintara iniciatīvas vairāk nekā pirms diviem gadiem sākās parakstu vākšana referendumam par to, lai valsts finansētajās skolās apmācība ritētu tikai latviešu valodā. Tolaik nepieciešamo balsu skaitu savākt neizdevās, un, godīgi jāatzīst, ka nacionālistu spēli atteicās atbalstīt ne tikai etniskie nelatvieši, bet arī latvieši — viņi neatbalstīja latvieša ausij tik pievilcīgo ideju — „izglītība Latvijā tikai latviešu valodā!” Taču tagad „Visu Latvijai!” ir izlēmusi likt uz spēles visu: 4 mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un 8 mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām rakņāšanās jau sadzijušās brūcēs nesīs varenākos politiskos bonusus.
Tiesa, runa nav tikai par krievu skolām vien. Šis punkts valdības deklarācijā skar visas skolas, kurās mācības nenotiek latviešu valodā, tāpēc tas attiecas ne tikai uz daudzajiem krievu tautības iedzīvotājiem un daudzajām skolām ar krievu mācību valodu. Vidējo izglītību valsts skolās iespējams saņemt vēl 8 valodās, ieskaitot ivritu (un idišu) un igauņu valodu. Nacionālisti vēlas tikai vienu: atstāt bērna dzimtajā valodā tikai dzimtās valodas mācību stundas, bet visu pārējo priekšmetu apmācībai ir jābūt latviešu valodā.
Vēl pāris vārdus gribētu teikt par to, kas pēdējā laikā aktīvāk nekā pārējie ir popularizējis krievu skolu slēgšanas ideju. Tā ir patreizējā jaunā tieslietu ministre Baiba Broka. Viņa kļuva par nacionālistu saraksta līderi pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētas domē un savam elektorātam apgalvoja, ka kļūs par galvaspilsētas mēru. Taču... viņa tik pamatīgi nokavēja Rīgas domes sēdi, kuras laikā ritēja balsošana par viņas kandidatūru, ka varētu teikt — viņa vispār neieradās. Rīdziniekiem viņa apgalvoja, ka četrus gadus strādās galvaspilsētas municipalitātē, taču nepagāja ne gads, kad viņa jau bija pārgājusi uz Tieslietu ministriju. Taču tieslietu ministra posteni Baibai Brokai neizdosies saglabāt pat līdz jaunās Saeimas vēlēšanām: politiķes kundze jau ir paziņojusi, ka martā gatavojas izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un maijā noteikti dosies uz Briseli.
Brokas kundze, sāciet nu pati ar sevi, nevis ar skolām...
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai
Marija Golubeva
Директор по развитию аналитического центра Providus
Negribīgi un bez dziļas diskusijas
Partiju sniegums integrācijas politikai
Владимир Симиндей
Историк
Inese VAIDERE
Politiskais portrets
Айвис Ландманис
Депутат Вентспилсской думы
Par likumīgiem zagļiem
Un valsts apvērsuma mēģinājumu
Ivars Prūsis
Публицист
Kāpēc Latvija ir tik zemu kritusi
Pārdomas par mūsu valsts posta iemesliem