Nesen intervijā „Latvijas avīze” LR premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) apstiprināja valdības vēlmi turpināt mazākumtautību skolu vardarbīgu latviskošanu. Pats par sevi saprotams, galvenokārt runa ir par krievu skolām.

Tāpat kā LR izglītības ministre Ina Druviete, arī L.Straujuma ir iepazinusies ar zinātniski pamatotajām Latvijas skolu izglītības sistēmas problēmām un trūkumiem.

Mēs pieprasījām no IZM informāciju par to, kā tiek plānota izglītības pozitīva attīstība un trūkumu novēršana tuvāko 2 — 3 gadu laikā. Atbilde — klusuciešana, pareizāk sakot, IZM atruna sliktu padomju laika ierēdņu stilā.

Aptuveni 7000 skolotāju izgāja Doma laukumā ar prasību paaugstināt darba apmaksu. Par atbildi — nesakarīga murmināšana. Pedagogi vienoti izsvilpa premjerministri!

Iesniedzām valdībai dokumentu — deviņus ar skolu direktoru grupu saskaņotus punktus, kas apstiprina „Reformas 2004” nodarīto kaitējumu.

Neskatoties uz to, pretējais nav pierādīts, valdība tagad organizē „Reformu 2018”.

Man ir kauns par tādu valdību, vēl jo vairāk — par tādu premjerministri. Straujumas kundze jau minētajā intervijā taču aizrunājās tiktāl, ka paziņoja: ja jau ar protestētājiem divreiz aprunājās, bet viņi nevēlas uzklausīt, tad jau nav arī par ko runāt. Tālāk L.Straujuma visžēlīgi atļāva mums dzīvot Latvijā, ciktāl mēs nepārkāpjam likumu, un pat deva mājienu par iespēju sameklēt citu dzīvesvietu tiem, kam nepatīk Latvija.

Kam tad viņa piedāvā pamest Latviju? Man? Neskatoties uz to, ka dzīvoju Latvijā 67 gadus un mans pedagoga darba stāžs Latvijas labā sastāda 45 gadus? Man — cilvēkam, kura vecvectēvs, vectēvs un tēvs ir apglabāti Latvijas zemē?

Protesta dalībnieku vidū ir gan Latvijas pilsoņi, gan nepilsoņi: vecāki, vecmāmiņas, vectētiņi un jaunieši. Vai L.Straujumas kundze piedāvā viņiem visiem braukt projām? Kauns! Tas ir neiedomājami! Nepieļaujami tik augsta ranga politiķim!

Sevi cienošs demokrātiskas valsts politiķis pēc tādiem izteicieniem demisionētu, taču tas nu uz šo gadījumu neattiecas.

Pirmkārt, viņas izteicienos es saskatu apzinātu jēdzienu nomaiņu.

Mums nepatīk nevis Latvija, bet gan tās oficiālā valdība un valdošās partijas, kas pie stūres paliek nu jau gandrīz 25 gadus. Viņu naids pret Latviju un tās tautu ir tik milzīgs, ka valsts jau ir novesta līdz kliņķim. Latvija ir nabagākā starp 14 eirozonas valstīm un viena no trim nabadzīgākajām valstīm starp 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi sastāda 29% no ES rādītājiem, bet cenas — 75%! Aptuveni 300 000 Latvijas iedzīvotāju ir devušies strādāt uz citām valstīm nabadzības un pazemojumu dēļ. Vai daudzi no viņiem jebkad atgriezīsies? Sarežģīts jautājums. Visā patreizējās neatkarīgās valsts pastāvēšanas periodā mirstība pārsniedz dzimstību. Rezultātā šo gadu laikā esam zaudējuši vairāk cilvēku, nekā Otrā pasaules kara gados!

Nozagto pensiju dēļ pusbadā dzīvo vecīši un invalīdi. Minimālā alga ir īsts izdzīvošanas pabalsts...

Nav jēgas stāstīt to, kas notiek ar mūsu ekonomiku, rūpniecību, lauksaimniecību, zinātni, izglītību un veselības aizsardzību, — lasītājiem situācija ir zināma.

Ne jau Latvija mums nepatīk, bet gan valdība un Saeima, kuri nevis risina būtiskākās valsts problēmas, bet gan ar varu mēģina padarīt „laimīgus” mūsu bērnus un mazbērnus — sākt apmācību gandrīz vienīgi latviešu valodā, neskatoties uz to, ka pedagoģijas zinātne jau pirms ilga laika ir pierādījusi, ka bērni vislabāk attīstās un mācās valodā, kādā viņi runā ģimenē!

Mēs piedāvājām IZM uzlabot mazākumtautību bērnu latviešu valodas zināšanu uzlabošanai iespēju ieviest latviešu valodas apmācības sistēmu, kas tika izmantota LR pirmskara gados, to iepriekš modernizējot, vai arī latviešu valodas apmācības sistēmu, saskaņā ar kuru latviešu valoda krievu bērniem tika mācīta padomju laikos.

Mēs esam gatavi palīdzēt šajā jautājumā. Atbildē saņēmām apgalvojumus par to, ka „Reforma 2004” ir lieliska, un krievu jaunieši latviešu valodu pārvalda ļoti labi. Paradokss! Kāpēc tad vajadzīga „Reforma 2018”, ja ne vecāki, ne arī nevalstiskās mazākumtautību organizācijas to nav lūgušas? Skaidrs, ka vardarbīgā latviskošana krievus noripinās paša sociālo kāpņu apakšā un izjauks trauslo starpnacionālo mieru sabiedrībā.

Mēs esam pārliecināti par to, ka krieviem nodarītais kaitējums — tas ir kaitējums visai Latvijai kopumā. Valdošajai elitei ir vajadzīgas nevis mūsu latviešu valodas zināšanas, bet gan tas, lai mēs zinātu savu vietu.

Ja valdība nevēlas uzklausīt tautas balsi, tai ir jāatkāpjas. Iespējams, pat jāpamet valsts, kā tas ne vienu reizi vien ir noticis dažu valstu vēsturē.

Es uzskatu, ka valdošo partiju pārstāvji — ministri un deputāti — ir nevis politiķi, bet gan intriganti.

Tagad, kad kļuvis skaidrs, ka viņi nespēj risināt ekonomikas, sociālās palīdzības, veselības aizsardzības, kā arī daudzus citus jautājumus, viņi gribot vai negribot rīkojas pēc Senās Romas principa „skaldi un valdi”. Taču XXI gadsimtā tas ir nepieņemami.

Mēs nevēlamies pieļaut vēl vienu maidanu. Mēs nevēlamies, lai atkārtotos situācija, ko vērojam Ukrainas dienvidaustrumu rajonos.

Mēs esam par Latvijas tautas labklājību, par vienlīdzīgām tiesībām un iespējām jebkurā sfērā, arī izglītībā.

Mēs esam gatavi uzsākt dialogu! Savukārt Straujumas kundzei gribētos pajautāt: „Kūm, vai nav pienācis laiks meklēt baļķi savā acī?”