Pēc plašu atbalsi guvušās Vladimira Putina preses konferences par „Krievijas armiju Krimā” pasaule iegaudojās: PUTINS MELO!
 

Meli zemākajā līmenī

Presē strādāju jau ilgu laiku. Līdz šim šķita, ka esmu pieredzējis visu iespējamo, taču tas, kas pašlaik norisinās Ukrainas mēdiju telpā, pat mani — vecu ciniķi padara traku. Drīzāk jau tas izskatās pēc Ziemeļkorejas televīzijas, nevis Eiropas valsts plašsaziņas līdzekļiem.

Kad mūsu demokrāti vēlas minēt kādu īpaši pretīgu melu un propagandas piemēru, viņi norāda uz Krievijas televīzijas informatīvajām programmām un Vladimira Solovjeva diskusiju šoviem. Sak, lūk, kāds vienpusīgs un neobjektīvs notikumu apraksts!

Sakiet, vai jums ir gadījies skatīties Savika Šustera šovus Ukrainas televīzijas kanālā INTER? Iesaku paskatīties šo te! Tēma ir aktuāla — notikumi Krimā. Tā tika apspriesta divas stundas, uzstājās desmitiem  dalībnieku. Starp tiem nebija NEVIENA Maidana opozīcijas pārstāvja, NEVIENS vārds neatskanēja no Krimas krievu tautības iedzīvotāju puses...

Jā, piekrītu tam, ka Solovjeva šovs nav tolerances ideāls, taču viņa diskusijās vismaz tiek pausti dažādi viedokļi, gadās strīdi. Bet pie Šustera — viens vienīgs histērisks „maidanots” bļāviens: „Es esmu oranžais! Bet es — vēl oranžāks! Bet es — es esmu vēl oranžāks, nekā jūs abi!” Jā, prot gan ukraiņu demokrāti organizēt „diskusiju”. Pat padomju poļitruki pieļāva lielāku vārda brīvību. Jāpiezīmē, ka Šusters Ukrainā tiek uzskatīts par visdrosmīgāko. Citi raidījumi ir daudz ļaunāki.

Varbūt neatkarīgie citu valstu plašsaziņas līdzekļi ataino situāciju godīgi? Aha, kā tad! Puse sižetu — iestudēta, pārējie — īsta šizofrēnija. Redzams video ieraksts, kurā kaujinieki apmētā miličus ar Molotova kokteiļiem, bet balss aiz kadra komentē: „Šodien „Berkuts” kārtējo reizi uzbruka miermīlīgajiem demonstrantiem, kuri cīnās par eiropeiskajām vērtībām pret noziedzīgo režīmu.”


 
Meli vidējā līmenī

Pēdējo trīs mēnešu laikā r-r-revolucionāro Maidanu ir apmeklējuši desmitiem emisāru no ES un ASV. Ikviens no viņiem „atzīmējās” — kāpa uz skatuves un kliedza mikrofonā: „Iestājieties Eiropas saimē! Mēs jums palīdzēsim!” Jā, nu jau ir palīdzējuši — visvarenā ES ir piešķīrusi Ukrainai veselus 15 miljardus dolāru. Uz 6 gadiem. Bet caurums Ukrainas šīgada budžetā jau ir veseli 35 miljardi. Iemeta vērdiņu cepurē. Palīdzēja...

Toties, kad šie emisāri atgriezās dzimtenē no Maidana, viņi aizrautīgi stāstīja par „miermīlīgajiem demonstrantiem”, ne ar vārdu neminot akmeņu kaudzes un kastes ar „kokteiļiem”. Stāstīja par „asinskāro „Berkutu””, taču pat nepieminēja to, ka miliči ielās stāv bez ieročiem un vairāki desmiti jau guļ slimnīcās sakropļoti. Viņi stāstīja par Maidana demokrātiskajām vērtībām, taču noklusēja par svastikām uz sienām un simtiem Banderas karogu, kas plīvoja pār laukumu...

Tikai latviešu ministrs Cilinskis vientiesīgi izpļāpāja patiesību. Pēc „Labējā sektora” štāba apmeklējuma Kijevā viņš pastāstīja presei, ka „puse revolucionāru nēsā automātus”. Jauki gan tādi „miermīlīgi demonstranti”!

Vēl viens, tikpat naivs baltietis — Igaunijas ministrs Urmass Paets pa telefonu papļāpāja ar ES ārlietu ministri Ketrīnu Eštonu. Paets pastāstīja, ka viņa rīcībā ir fakti, kas apstiprina to, ka gan demonstrantus, gan miličus Maidanā nogalinājuši vieni un tie paši snaiperi. Viņs minēja, ka „...koalīcija nevēlas veikt izmeklēšanu, lai precīzi noskaidrotu notikušā apstākļus,” un pieņēma, ka „aiz snaiperiem ir stāvējis nevis Janukovičs, bet gan kāds no jaunās koalīcijas.”

Ketrīna Eštone viņam atbildēja: „Ak tā? Jūsu novērojumi ir ļoti interesanti,” un mainīja sarunas tēmu. Tulkojumā no diplomātu valodas tas nozīmē: „Dārgais Paet, iebāz savus faktus pēcpusē. Līķi ir aprakti, nekādas izmeklēšanas nebūs, par vainīgo nozīmēts Janukovičs. Un netraucē mums melot tālāk.”

Starp citu, ir dzirdēta informācija par to, ka Krimas iedzīvotāji kaut kādiem ES emisāriem nav ļāvuši apmeklēt Krimu. Pareizi, puiši, dzeniet visus tos „novērotājus” ellē. Viņi ir ieradušies, lai melotu jums, bet pēc tam — lai melotu par jums. Dariet savu darāmo!
 

Meli augstākajā līmenī

Lielo politiku vislabāk iespējams raksturot ar citātu no Danelijas nemirstīgās filmas „Kin-dza-dza”: „Kurš muļķis uz Pļuka tad patiesību domā?”. Lielajā politikā patiesība neatskan pat domās. Vai atceraties, kādu ieganstu ASV izmantoja karam Irākā? Šķiet, „neapgāžamus pierādījumus par Sadama rīcībā esošiem masu iznīcības ieročiem.” Kur tad ir šie ieroči? He-he... Taču vesela valsts tika izsmērēta kā muša uz sienas. Vai kāds tika par to saukts pie atbildības? Gluži otrādi! ASV prezidentam tika piešķirta Nobela miera prēmija.

Vai atceraties, kas tika solīts pļāpīgajam Gorbačovam, kad viņš deva atļauju Vācijas apvienošanai? Šķiet, NATO nepaplašināšanās uz austrumiem — uz Čehiju un Poliju? Taču dažu gadu laikā NATO izpletās pat līdz Igaunijai. Šobrīd organizācija tuvojas Ukrainai — šiem tur vajadzīgas bāzes, lai pakaitinātu Krieviju, bet gadījumā, ja kaut kas aizies greizi, — iegāzt Ukrainu. Ukraiņi nodomāja, ka Rietumi uztraucas par viņu drošību. Kā tādi mazi bērni.

Pirms 5 gadiem mēs redzējām, kā ASV iegāza Gruziju — uzrīdīja Saakašvili Krievijai. Pārliecinājās par to, ka reakcija ir stingra. Kad krievu tanki jau tuvojās Tbilisi, nabaga Mišiko, grauzdams kaklasaiti, metās pie saviem aizbildņiem: „Sūtiet savus spēkus — jūs taču solījāt!” Bet vada otrā galā, kraukšķinot popkornu, attrauca: „Esam jau izsūtījuši transportu ar tualetes papīru jūsu kareivjiem. Vēlam veiksmi!” Vārdu sakot, vesela valsts tika izmantota kā vīriešu kontraceptīvs un izmesta atkritumos...

Jaunas ziņas: 21. februārī Kijevā tika parakstīts Līgums starp prezidentu Janukoviču un opozīciju. Ar saviem parakstiem to svinīgi stiprināja garanti — Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri. Savas saistības Janukovičs izpildīja: noteica pirmstermiņa vēlēšanas un izveda no Kijevas iekšējo karaspēku.

Vai opozīcija izvāca no Maidana kaujiniekus? Atbrīvoja ieņemtās administratīvās ēkas? Tas viņiem ne prātā nenāca! Gluži pretēji — dzenāja bez aizsardzības palikušo prezidentu pa visu valsti kā zaķi — zigzagiem. Vēlāk — vienkārši „atlaida”, pārkāpjot visas konstitucionālās normas. Kur tajā brīdī bija „garanti”? Vai viņi pieprasīja, lai opozīcija pildītu pašu parakstīto Līgumu? Ne velna! Viņi tūlīt paziņoja, ka atzīst jauno opozīcijas valdību un Janukoviča atlaišanu uzskata par likumīgu. Naivais muļķītis tika apvests ap stūri!
 

Meli — spēku pazīme

Lielajā politikā par nepiemērotiem tiek atzīti tie, kuri neprot izmantot tādu ieroci, kā meli. Vēl vairāk, patiesi vārdi sāncenšiem Lielajā politikā — tā ir savas tautas nodevība, līdzīga tai, ko pieļāva Lielās valsts iznīcinātāji — Gorbačovs un Jeļcins. Viņi ir tādi paši nodevēji, kā „godīgs un atklāts partizāns” nopratināšanā Gestapo.

Putins ir apsēdies pie kāršu galda ar profesionāliem blēžiem. Tas, kā viņš pašlaik spēlē, modina manī cerību, ka kavu viņš redz, trikus pieprot un dūži piedurknē viņam arī ir. Kā Latvijas krievs, šajā jautājumā es jūtu līdzi viņam — gadījumā, ja mūdienu banderiešu vara patrieks krievus, latviešu nacisti pārstās no Dieva bīties.

Līdzjutēju publika pārdzīvo arī to, ka Krievija ir zaudējusi informācijas karā. Ā-ā-ā! Krieviju nemī-ī-īl! Paklau, bet kuram patīk ASV? Vai Ķīna? Mīl tikai nevarīgos, tādus, kā Krieviju Jeļcina laikos vai Ukrainu mūsdienās. Spēcīgos ciena. Jo vairāk un pārliecinošāk viņi melo, jo lielāka ir cieņa. Meli Lielajā politikā ir spēka pazīme.

Sabiedrība visā pasaulē pašlaik pret Krieviju ir negatīvi noskaņota, jo krievu masu mēdiji vēl nav iemācījušies melot tā, kā rietumvalstu vai ukraiņu plašsaziņas līdzekļi. Diez vai kādreiz viņi to iemācīsies. Tātad viss šis sabiedriskais viedoklis var iet purvā. Gruzijā Krievija arī zaudēja informācijas karā. Taču reālajā — uzvarēja.

Ceru, ka arī pašlaik saglabāsies līdzīga situācija.