Šobrīd Ģenerālprokuratūras rokās ir noteikt, vai atbildīgie ierēdņi kā īsti kompradori valsts projektu apzināti nogremdējuši, tā vietā ļaujot attīstīties privātajam maksas portālam "e-klase.lv", kuram par pakalpojumiem maksā kā bērnu vecāki, tā izglītības izstādes.

Var, protams, tikai izteikt cieņu ministrijas vadībai, kas politiski gatava pieļautos ierēdņu pārkāpumus nevis "paslaucīt zem deķa", bet publiskot ārpus ministrijas sienām. Tik tālu viss ir kārtībā. Taču uz situācijas skarbumu var raudzīties dažādi — gan caur izķēzītās naudas prizmu, gan caur ministrijas ierēdņu atbildības prizmu. Taču šo man tuvāka ir sociāldemokrātiskā pieeja, respektīvi, uz situāciju raudzīties no bērnu, vecāku un arī skolotāju skatu punkta.

Jāatzīst, ka jau ilgāku laiku IZM signalizēja sabiedrībai, ka tai valsts veidota izglītības satura platforma elektroniskajā vidē nav vajadzīga. Šobrīd ministrijas vadības gājiens faktiski ir tikai likumsakarīgs rezultāts notikumiem vairāku gadu garumā. Protams, var diskutēt par to, kādas prasības un kādā kvalitātē IZM šo gadu laikā spējusi aiznest līdz Saeimai vai Ministru Kabinetam, tādā veidā jau iegūstot kvalitatīvu, vai arī absolūti nekvalitatīvu dokumentu, bet kurš kļūst saistošs gan pakalpojumu sniedzējiem, gan pašiem ierēdņiem.

Taču te jāatgādina, ka savulaik informācijas sabiedrības pamatnostādnēs ir norādīta nepieciešamība pēc vienotas digitālo materiālu krātuves. Dzīvē tas diemžēl nozīmē, ka digitālo materiālu krātuve atliekas uz vairākiem gadiem. No šī soļa primāri cieš pedagogi, un loģiski, ka arī skolēni, kuriem skolotāji nespēj piedāvāt tādus mācību materiālus kā varētu, ja valsts IZM personā būtu izdarījusi vien tik, kā kvalitatīvi vadījusi un administrējusi projektu, kas nozares dalībniekiem ir nepieciešams.

Taču, vērtējot IZM ierēdņu atbildību nevar ignorēt situāciju jeb, pareizāk sakot, konkurenci, kādā portāls "skolas.lv" atradās.
 

Kā zināms, kamēr "skolas.lv" projekts IZM personā tika it kā vadīts, bet, kā zināms šobrīd no publiskotajiem materiāliem — patiesībā bremzēts, tikmēr konkurences netraucēts ir attīstījies cits skolu portāls — privātais portāls "e-klase", kurā daļa pakalpojumu ir bez maksas, bet daļa, piemēram, iespēja izvērtēt skolnieka atzīmes — pieejama vien tad, ja vecāki portālam maksā.

Vai atbildīgie ierēdņi tā rīkojās nejauši?

Vai atbildīgie ierēdņi, kuri ne reizi vien publiskā telpā atklājuši vājību valsts labumus izmantot personiskās interesēs šoreiz tiešām būtu rīkojušies kā kompradori, un apzināti iejaukušies konkurencē, "uzmetot" gan pakalpojumu sniedzēju, gan bērnu vecākus un skolotājus?

Jācer, ka šīs lietas tiešām Ģenerālprokuratūra izvērtēs, un mācība kļūs par izglītības ierēdņu ābeci.

Vēl jo vairāk, ja atceramies, ka par privātā portāla lietošanu ir jāmaksā. Kādam, protams, var šķist, ka pāris eiro mēnesī nav liela nauda. Taču Satversmē noteiktās tiesības uz bezmaksas izglītību neprasa vērtēt izdevumu lielumu. Te jāpiebilst, ka tieši, atsaucoties uz normu par bezmaksas izglītību, Tiesībsargs savulaik likvidēja vecāku pienākumu pirkt bērnam skolas grāmatas. Par e-dienasgrāmatu un iespēju izvērtēt bērna sekmes šobrīd ir jāmaksā...

Ko darīt?

Es teikšu ļoti vienkārši.

Pirmkārt, kā jau augstāk minēts, pie atbildības jāsauc IZM atbildīgās personas, tostarp izvērtējot ne tikai nolaidību, bet apzinātu projekta bremzēšanu.

Otrkārt, jāizvērtē "e-klase.lv" atbilstība Satversmē noteiktajām prasībām uz bezmaksas izglītību, jo nav normāli, ka daļu no mācību satura vecāki nevar aplūkot bez maksas, taču alternatīvas nav.

Turklāt, pār šo portālu un tajā esošo informatīvo saturu pastāv šaubu ēna. Kā zināms, portāla vadība vēl nesen brutāli draudēja skolniekam par to, ka tas no lietotāja pārlūka "aizvāca" reklāmas. Jau toreiz pacēlās jautājums, cik droši portāls "e-klase.lv" spēj glabāt personu datus, jo citas personas adreses un personas koda iegūšana portālā ir likumpārkāpums, kas apdraud visu "e-klase.lv" reģistrējušos personu datu drošību. Ar zagtiem vai nopludinātiem datiem, kā zināms, var iedzīvoties daudzās nepatikšanās — nozagtas identitātes dominē pusaudžu vidū, uz svešiem vārdiem ņemti kredīti un naudas zādzības citā veidā — pieaugušo pasaulē.

Tāpēc es aicinu, uz notikušo neskatīties tikai no pazaudētas naudas viedokļa, lai gan tas arī, protams, ir ļoti skarbi, kaut vai paskatoties skolotāju algas. Bet es aicinātu uz notikušo paskatīties no lietotāju (vecāku) un brīvas piekļuves izglītībai skatu punkta.

* Vietējais tirgotājs (parasti Austrumu zemēs), kas veic starpnieka darījumus starp ārzemju un nacionālo tirgu.