2013. gada 17. – 18. decembrī Tallinā noritēja Starptautiskais tiesībsargu forums/simpozijs, ko organizēja NVO „Igaunija bez nacisma” vadītājs Andrejs Zarenkovs. Pasākumā piedalījās tiesībsargi no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Polijas, Vācijas un Beļģijas. Simpozijā tika skarti arī jautājumi par cilvēka tiesību masveida pārkāpumiem Igaunijā.
 
3. janvārī Andrejs Aleksejevičs pasākuma dalībniekiem izsūtīja filmu, kas bija uzņemta par forumu. Jau nākamajā dienā viņa dzīvoklī notika kratīšana, un viņš tika aizturēts kā aizdomās turamais par kukuļa saņemšanu. 2014. gada 6. janvārī Harju apriņķa tiesa pēc Pihja apgabala prokuratūras lūguma apstiprināja sankciju, saskaņā ar kuru Andrejs Zarenkovs tika apcietināts  uz sešiem mēnešiem.
 
Prokuratūras pārstāvis paziņoja, ka pret Zarenkovu ierosinātā krimināllieta nav saistīta ar viņa politisko darbību. Tomēr grūti noticēt tam, ka Andreja Aleksejeviča aktīvā pilsoniskā pozīcija un organizētā tiesībsargu konference, kā arī gandrīz tūlīt pēc tam notikušais arests, ir tikai nejauša sakritība.
 
Izbrīnu rada tik stingrs drošības līdzeklis, kā ieslodzījums uz sešiem mēnešiem. Skaidri redzams, ka šajā gadījumā drošības līdzeklis ir pilnīgi nepiemērots izvirzītajai apsūdzībai. Vairākos gadījumos cilvēki, kas tika turēti aizdomās par daudz smagākiem likumpārkāpumiem, netika aizturēti un ieslodzīti. Piemēram, atcerēsimies Eiropas Parlamenta deputāta Sijma Kallasa lietu, kurš tika apsūdzēts par naudas summas piesavināšanos 10 miljonu dolāru apmērā vai neseno skandālu par uzturēšanās atļauju tirdzniecību. Arī apkārtējās vides ministra Villu Reljana lieta ir visai daiļrunīga. Tiesā viņa vaina par kukuļa izspiešanu 100 000 eiro apmērā tika pierādīta, taču viņa tuvākajam sekotājam Ansipam tika piespriesta brīvības atņemšana uz 2 gadiem un 3 mēnešiem līdz ar trīs gadus ilgu pārbaudes laiku. Aiz restēm viņš nepavadīja nevienu dienu.
 
Igaunijā ir izveidojusies individuāla drošības līdzekļu piemērošanas prakse. Pēc būtības, piederība pie politiskās elites Penitenciārajā kodeksā nav norādīta, taču tas ir sodu (un drošības līdzekli) mīkstinošs apstāklis, kas var ļaut vainīgajam palikt arī nesodītam. Savukārt aktīva pilsoniskā pozīcija ir vainu pastiprinošs apstāklis.
 
Šāda prakse liecina par visas valstiskās sistēmas korumpētību. Uz šī fona ļoti dīvaina izskatās apsūdzība korupcijā, ko izvirza korumpēta valsts. Īpaši ciniski šķiet tas, ka lēmums par sešus mēnešus ilgu ieslodzījumu tika pieņemts pareizticīgo Ziemassvētku priekšvakarā, un Andrejs Aleksejevičs šos gaišos svētkus pavadīja nevis savas ģimenes lokā, bet cietuma kamerā.