Vētrainie politiskie notikumi Ukrainā ir nemanāmi nobīdījuši otrā plānā notikumus mūsu pašu valstī.

Krievijas panākumu iedvesmotie vietējie krievvalodīgo iedzīvotāju un krievu valodas tiesību aizstāvji ir sākuši centīgi organizēt dažādus piketus, bieži vien pat ar vismuļķīgākajiem lozungiem, kas drīzāk var atbaidīt saprātīgus cilvēkus, nevis mudināt piedalīties protestu kustībā. Jā, eiforija, taču mēs itin labi zinām, ka tas viss pāries...
 
Savulaik tika publicēta ideja par “Tautas tiesu”. Ideja tika netīši aizmirsta un, šķiet, tā vairs nav vajadzīga pat tiem, kuri tajā saskatīja zināmu racionālo pamatu. No vienas puses ir skaidrs: ja cilvēks cenšas nokļūt pie varas, tad viņam nav nekādas jēgas cīnīties par ideju, kas var kā bumerangs iegāzt tam, kurš to izvirzījis. Taču no otras puses, tādas bažas drīzāk ir raksturīgas tam, kurš reāli baidās no tautas — tās pašas, par kuras tiesībām viņš tik centīgi cīnās.
 
Taču pie tam lielākā daļa vairāk vai mazāk saprātīgo politiķu meklē ideju, kas spētu saliedēt visas Latvijas tautas, tāpat kā visus sociālos slāņus.
 
Skaidrs, ka vienīgi ar latviskumu, latviešu valodu, vēsturi un kultūru necik tālu netiksim. Nav ne mazāko šaubu par to, ka Latvija ir daudznacionāla valsts ar dažādām kultūrām, tāpēc agri vai vēlu vairākumam nāksies uzklausīt mazākuma viedokli. Viens no mūsu politiķiem reiz izteicās, ka latviešiem un krieviem ir nepieciešams kopējs ienaidnieks, lai viņi apvienotos un plecu pie pleca stātos tam pretī. Dažs labs pūlas kaut ko darīt, lai panāktu apvienošanos, taču parasti soļi tiek sperti virzienā, kurā vairākums nekad nedosies. Arī ekonomikas jautājumi tiek vienkārši atbīdīti otrā plānā.
 
Bet mūsu kopīgais ienaidnieks tepat vien ir. Viņš nekur nav pagaisis. Mēs ik dienas redzam šī ienaidnieka bezatbildīgās darbības un uzklausām tikpat bezatbildīgus izteicienus.
 
Tā ir mūsu neprofesionālā monoetniskā valdība, kas vēl joprojām nenes nekādu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un mūsu valstī notiekošo. Tāpēc jautājums par Saeimas deputātu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem vēl joprojām ir aktuāls, un mūsu apstākļos ir ārkārtīgi nepieciešams mehānisms, kas piespiestu deputātus just atbildību par katru viņu teikto vārdu un darbu.
 
Tikai tāda vara spēs atrisināt arī Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju sāpīgās problēmas — pilsonības, valodas un izglītības jautājumus.

Iespējams, tas nenotiks uzreiz, taču agri vai vēlu šos jautājumus nāksies risināt, ir īpaši gadījumā, ja tiks pieņemti likumi, kas paredz varasvīru reālu atbildību vēlētāju priekšā.
 
Agrāk piedāvātais „Tautas tiesas” modelis ir pietiekami stingrs, un vispārējā tautas nobalsošanā to būtu pagrūti pieņemt. Daudz reālistiskāks būtu scenārijs, kura ietvaros tiktu ieviesti vairāki grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā visas tautas referenduma rezultātā.
 
 
Tiek piedāvāti sekojoši grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā:
 
1. Politiskajām partijām, kas piedalās Saeimas vēlēšanās, uzlikt par pienākumu iesniegt savas priekšvēlēšanu programmas biznesa plānu formā ar konkrētiem finansiālajiem, materiālajiem, sociālajiem un pārējiem rādītājiem — konkrētiem skaitļiem un lielumiem. Piemēram, algu palielināšana par tik un tik procentiem, tik un tik darba vietu radīšana, konkrēts nodokļu samazinājums, turklāt norādot šo rādītāju panākšanas metodes — uzņēmumu dibināšana, investīciju piesaistīšana utt.
 
2. Papildināt vēlēšanu kārtību ar iepriekšējā sasaukuma Saeimas darba vērtējuma biļetena izsniegšanu katram vēlētājam. Ar tā palīdzību vēlētājam ir jānovērtē Saeimas darbs — pozitīvi, negatīvi vai neitrāli. Ja lielākā daļa vēlētāju Saeimas darbu novērtēs pozitīvi, deputātiem būs tiesības saņemt apbalvojumu (piemēram, prēmiju četru gadu algas apmērā); ja vērtējums būs neitrāls, nekas nemainās; savukārt gadījumā, ja vērtējums būs negatīvs, valdošās koalīcijas partijām un to locekļiem aizliegts piedalīties divu nākamo sasaukumu Saeimas darbā. Turklāt negatīva vērtējuma gadījumā valdošās koalīcijas partiju programmas tiek nodotas tiesā priekšvēlēšanu solījumu un reāli veiktā darba atbilstības vērtējumam. Gadījumā, ja lielākā daļa priekšvēlēšanu programmas punktu nav izpildīta, valdošās koalīcijas deputāti var tikt saukti pie atbildības par krāpšanos.
 
3. Vēlēšanu ietvaros organizētās aptaujas rezultātā negatīvu vērtējumu saņēmušie deputāti nevar pieteikt savas kandidatūras un tikt ievēlēti Saeimā.
 
4. Gadījumā, ja vēlēšanu ietvaros organizētās aptaujas rezultātā partija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu, taču saskaņā ar vēlēšanu rezultātu ir ievēlēta Saeimā, šo partiju var pārstāvēt tikai tie deputāti, kuri nav piedalījušies iepriekšējā sasaukuma Saeimas valdošās koalīcijas darbā. Ja arī nākamajās vēlēšanās šī partija saņem negatīvu vērtējumu, nākamajos divos sasaukumos Saeimā nevar strādāt ne tikai konkrēti deputāti, bet arī pati partija, un par to atdotās vēlētāju balsis tiek sadalītas starp citām partijām proporcionāli vēlēšanu rezultātiem.
 
5. Paredzēt deputāta priekšlaicīgas atsaukšanas mehānismu partijas priekšvēlēšanu programmas acīmredzamu pārkāpumu gadījumos līdz ar deputāta lietas vēlāku nodošanu tiesā sakarā ar krāpšanos.
 
Šādus itin vienkāršus likumu grozījumus, kas neskar Satversmi, iespējams pieņemt itin mierīgi, protams, ja vien atrastos cilvēki, kas atbalstītu šo ideju un varētu piedalīties aprakstītajā projektā.
 

 Pirmajā posmā pilnīgi pietiktu ar divu tehnisko jautājumu atrisināšanu:
 
— sabiedriskās organizācijas izveide Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu izstrādāšanai un referenduma iniciēšanai;
 
— referenduma informatīvās kampaņas organizācija;
 
Par šīs idejas popularizācijas reālistiskāko scenāriju es uzskatu sabiedriskās organizācijas izveidi uz pensionāru konfederācijas bāzes un informatīvās kampaņas organizāciju ar šīs konfederācijas starpniecību. Senioru pieredze un autoritāte ļaus kvalificēti realizēt šo ideju, it īpaši ņemot vērā to, ka šī ideja šķiet itin saprātīga un pievilcīga.
 
Ļoti ceru, ka atradīsies cilvēki, kam nav vienaldzīga mūsu valsts nākotne, un kopā mēs varēsim uzlikt mūsu varasvīriem pienākumu — nest atbildību savas tautas priekšā.