Savs bizness

07.04.2014

Jevgēņijs  Vaikulis
Латвия

Евгений Вайкулис

Основатель irc.lv

Starp cenzūru un peļņu Internetā

Kā irc.lv risina ar ētiku saistītos jautājumus

Starp cenzūru un peļņu Internetā
  • Diskusijas dalībnieki:

    10
    29
  • Jaunākā replika:

    vairāk ka mēnesi atpakaļ

Jevgēņijs Vaikulis un Vitālijs Mozerts ir Latvijas jautājumu un atbilžu interneta servisa irc.lv īpašnieki, kas izveidojies uz slavenā čata IRC lietotāju zes. Starp citu, arī to izveidojis Jevgēņijs, taču pēc tam izslēdza to pats savām rokām. Lūk, kāpēc tā notika...


Sākumā bija čats

Kas ir IRC (angļu val. — Internet Relay Chat)? Ar īpašas programmas palīdzību (vispopulārākā no tām ir mIRC) bija iespējams pieslēgties IRC serveriem, atvērt kanālus un kontaktēties ar cilvēkiem no visas pasaules. IRC ir teksta tērzētava, kurā nebija pat ierasto grafisko „smailiņu”. Bija tikai teksts — :), :P utt. Droši vien, tieši pateicoties IRC tērzētavām, šie smaili „iedzīvojās” internetā un pēc tam arī mobilajos telefonos.

Tālajā 1996. gadā mēs ar Vitāliju Mozertu strādājām kompānijā LvNet, kas „piegādāja internetu” kompānijām Latvijā, turklāt bija arī Sun Microsystems oficiālais pārstāvis Latvijā. Mums bija liels skaits serveru, un vienā no tiem mēs uzstādījām IRC-servera programmu, kas ļāva lietotājiem sarunāties. Tā dzima irc.lv. Tiesa, tolaik to sauca citādi — irc.lvnet.lv (domēns irc.lv tika reģistrēts mazliet vēlāk).

No pašas kompānijas viedokļa tērzētavas uzturēšana bija kā netieša reklāma: kad cilvēkus pierunāja izveidot interneta pieslēgumu, kā viens no argumentiem bija iespēja piedalīties tērzētavā. Sak, paskatieties: re, ko cilvēki dara internetā.

Sākumā tērzētava irc.lv strādāja RusNet paspārnē (sistēma, kas tika izveidota Latvijas un Krievijas serveru apvienošanās rezultātā). Taču pēc tam jauda kļuva lielāka, parādījās lielāks skaits kanālu, un vietējais tīkls pievienojās IRCNet — vienam no tolaik lielākajiem tīkliem pasaulē. Tas bija lielākās aktivitātes laiks irc.lv: vienlaikus mūsu serverī sēdēja vairāk nekā 10 tūkstoši lietotāju, bet visā IRCNet tīklā — simt tūkstoši lietotāju.

Jau tolaik saskārāmies ar problēmām: tērzētavā lielākoties sēdēja tā saucamie geeks — cilvēki, kuri ar datoru bija uz „tu”. No mums neatkarīgu iemeslu dēļ starp lietotājiem sākās dažādi konflikti, kuri bieži vien noveda pie DoS uzbrukumiem*. Rezultātā cieta LvNet bizness. Reizēm gadījās tā, ka pusei lietotāju Latvijā nebija interneta vienkārši tāpēc, ka IRC kaut kādi cilvēki ir sakašķējušies. Nācās, piemēram, nakts vidū lēkt kājās un zvanīt uz Zviedriju, jo zēni tērzētavā ir sastrīdējušies, un Microlink (tolaik firmas nosaukums jau bija mainījies) klienti rezultātā ir palikuši bez initerneta. Starp citu, šo klientu vidū bija arī Latvijas bankas.

Irc.lv tika atslēgts no starptautiskā tīkla IRCNet un ilgu laiku eksistēja “viens pats”. Atslēgšana no IRCNet mums deva iespēju ieviest serverī jaunu funkciju — lietotājvārdu un kanālu reģistrāciju.

_________________
* DoS-uzbrukums (no angļu val. Denial of Service, apkalpošanas atteikums) un DDoS- uzbrukums (no angļu val. Distributed Denial of Service, sadalītais apkalpošanas atteikums) — skaitļošanas sistēmai izdarīto uzbrukumu paveidi. Šo uzbrukumu mērķis ir novest sistēmu līdz atteikumam, tas ir, tādu apstākļu radīšana, kuros leģitīmie (tiesīgie) sistēmas lietotāji nevar saņemt pieeju sistēmas nodrošinātajiem resursiem, jeb šī pieeja ir apgrūtināta.


 IRC-tērzētavas piemērs.

 
Šī informācija būs mūžīga
 
Tehnoloģijas pamazām attīstījās, un radās vēlēšanās panākt kaut ko vairāk. Ar vienkāršu teksta tērzētavu bija par maz — gribējās panākt, lai būtu kaut kāds tīmekļa interfeiss, kurā būtu iespējams aplūkot lietotāju fotogrāfijas, palasīt ziņas, sarīkot diskusiju. Nācās pilnībā pārrakstīt IRC serveri, radīt tīmekļa interfeisu un sasaistīt to ar tērzētavu (ar SQL starpniecību).

Tolaik es jau biju aizgājis no Microlink. Nodibināju firmu Enio, un pēc kāda laika man pievienojās arī Vitālijs. Tagad mēs nodarbojāmies tikai ar vietni irc.lv. Tās galveno elementu veidoja jautājumu un atbilžu serviss. Mēs redzējām, ka tīmeklim pieder nākotne, ka tur ir plašas iespējas, un aktīvi uzaicinājām cilvēkus no tērzētavas, tāpēc no turienes parādījās mūsu pirmā auditorija. Ritēja 2006. gads.

Tolaik internetā jau bija izveidojušies daudzi un dažādi forumi, taču „jautājumu-atbilžu” formāts šķita novatorisks. Mums šis formāts iepatikās, jo tas ģenerē lietderīgu informāciju. Kāds uzdod jautājumu, kāds cits — atbild, un šī atbilde pēc tam noder arī kādam citam...

Kļuva skaidrs, ka gadījumā, ja iemācīsimies pareizi pasniegt šo informāciju, tad meklēšanas dienesti atvedīs pie mums arvien vairāk un vairāk lietotāju. Tādējādi mēs gūsim panākumus. Mums nepavisam nav vajadzīgs, lai vietnē vienlaikus uzturētos tūkstošiem cilvēku, lai viņi ilgi tusētos savos stūrīšos (tā, kā tas notiek, piemēram, Twitter vai Facebook). Mani tāds bizness neinteresē.
 

Toma Soijera efekts
 
Vēlreiz atkārtošu: mēs nesākām no nulles — apmēram 100 tūkstošus lietotāju mēs ieguvām no IRC tērzētavas datu bāzes. Pašlaik vietnē ir reģistrēti 400 tūkstoši lietotāju. Skaidrs, ka visi šie lietotāji nebūt nav aktīvi. Vidēji ik dienas pie mums reģistrējas 100 — 150 jauni apmeklētāji.
Situācija ar „vienkāršajiem apmeklētājiem” ir ļoti interesanta: lauvas tiesu trafika mums piegādā Google un Yandex meklēšanas sistēmas. Tātad pašlaik mūsu lappusi apmeklē 120 tūkstoši unikālu lietotāju diennaktī. 3,5 miljoni mēnesī. Starp tiem divas trešdaļas veido Krievijas iedzīvotāji. Viņi vienkārši ievada meklēšanas sistēmā kaut kādu jautājumu, un tā atved viņu uz mūsu lappusi, jo izrādās, ka tāds jautājums mūsu vietnē jau ir uzdots.

Neskatoties uz to, ka vietnes lietotāju pamatu veido Latvijā dzīvojošie krievi, arī Krievijas iedzīvotāji var atrast ļoti daudz noderīga. Ne jau visām atbildēm ir kāds sakars ar Latviju, piemēram, „ko šodien rāda kino?”. Lielākā daļa jautājumu ir universāli: „Ko darīt, ja sāp galva?”

Tolaik bija pieejami tikai tādi analogi, kā Yahoo un Mail.ru servisi. Mēs nedomājām viņus kopēt pilnībā un gājām pa citu ceļu. Piemēram, izmantojot spēļu mehānikas elementus, mēs motivējām cilvēkus uzdot labus jautājumus un dot labas atbildes. Piemēram, jebkurā brīdī ir iespējams paskatīties, cik balles ir saņēmis kāds noteikts cilvēks, un uz kādas nozares jautājumiem viņš dod atbildes. Šī informācija zināmā mērā raksturo cilvēku.

Pie mums pastāv iespēja novērtēt atbildes, norādīt uz labāko utt. Ņemot vērā atbilžu skaitu, tiek konstatēts labākās atbildes lietderīguma koeficients. Cilvēks, kurš sasniedzis augstāku līmeni, saņem plašākas iespējas — uzdot lielāku skaitu jautājumu, izstrādāt aptaujas utt. Izstrādājām ekspertu sistēmu — sasniedzot noteiktu līmeni, lietotājs var pat ķerties pie moderatora pienākumiem: nodzēst jautājumus un atbildes, kas pārkāpj vietnes noteikumus.
 

Google un tikumi

Ļoti daudz laika veltījām izpētei — gribējām uzzināt, ko vēlas meklēšanas sistēmas. Patiesībā to algoritms ir ļoti vienkāršs, nekādi SEO-triki (SEO — meklēšanas dziņu optimizācija — autora piez.). nav vajadzīgi. Galu galā, ilgtermiņa perspektīvā tie sagādā nepatikšanas.
Patiesībā vajag tikai sniegt informāciju, kas atbilst lietotāja pieprasījumam. Iespējams, tieši tāpēc, ka mēs principiāli atteicāmies izmantot mākslīgas metodes apmeklētāju skaita palielināšanai, meklēšanas sistēmas mūs vēl joprojām ciena.

Ļoti svarīgs, it īpaši no Google viedokļa, ir tā saucamais „ģimenei piemērotais saturs”. Mēs veltījām milzum daudz laika savas vietnes caurskatīšanai, lai pārliecinātos, ka tajā nav publicētas pie kategorijas „18+” piederošas fotogrāfijas — erotika, vardarbība utt.

Patiesībā lietotāji par tādu cenzūru nav sajūsmā: viņi ir pieraduši pie tā, ka internetā iespējams runāt par jebkādu tēmu, īpaši neizvēloties
izteicienus. Mēs cietām ievērojamus zaudējumus — zaudējām tērzētavas burziņa kodolu. Lieta tāda, ka irc.lv lietotāji, it īpaši jaunākā paaudze, bija pieraduši lamāties un izlikt tīklā frivolus attēlus. Viņi nespēja saprast, kāpēc mēs to visu dzēšam ārā, ja jau „feisbukos”, „tviteros” un „vkontaktos” tas viss ir pieļaujams.

Tā nu Google liek mums turēties modriem. Ļoti bieži taču gadās, ka vietne ir Google topā, taču pēkšņi visās lappusēs trafiks krītas. Tikai tāpēc vien, ka kāds kaut kur komentāros ir izvietojis „tādu” attēlu. Meklēšanas sistēma dod priekšroku vietnēm, kas nesatur tikai pieaugušajiem paredzētus materiālus.

No otras puses, es neesmu pilnīgi pārliecināts par to, vai Google pazemina reitingu vietnēm, kas satur necenzētu leksiku. Taču „mātes vārdi” man ir pretīgi. Tāpēc mēs jau pašā sākumā „pievilkām skrūves” necenzētai leksikai. Kā mēs to darījām? Pamazām. Mēs sapratām, ka lietotājiem, kas nesen ieradušies no tērzētavas, būs grūti acumirklī pāriet uz normālu krievu valodu. Tāpēc vispirms mēs aizliedzām lamu vārdus jautājumos, pēc tam — atbildēs, bet vēlāk arī komentāros.

Tagad tas vairs neeksistē.


Vietnes irc.lv lappuse pirms dažām dienām.

 
Mēs esam atbildīgi par troļļiem, ko esam pieradinājuši
 
Jūs patiešām esat lieliski indeksēti meklēšanas sistēmās. Vai jautājumu serviss Mail.ru jums ir nopietns konkurents?
 
— Mūsu trafiku nav iespējams salīdzināt. Taču mēs apzināti izvēlējāmies citu ceļu.
 
— Kas tas ir par ceļu?
 
— Tas pats, ko ir izvēlējies serviss Ask.fm. (Ask.fm — 200 miljoni lietotāju visā pasaulē; Latvijas startaps „jautājumu-atbilžu” žanrā — autora piez.). Tur prasības pret jautājumu kvalitāti ir ļoti zemas. Protams, mēs saprotam, ka ir ļoti grūti moderēt tādu milzīgu jautājumu plūsmu — 50 tūkstoši jautājumu dienā otvet.mail.ru salīdzinājumā mūsu diviem simtiem. Reiz mums bija arī pieci simti jautājumu, kad mūsu noteikumi nebija tik stingri. Toties meklēšanas sistēmas šīs vietnes vērtē visai zemu, jo lietderīgās un bezjēdzīgās informācijas attiecība arī ir ļoti zema.
 
Ko nozīmē „nekvalitatīvs jautājums”?
 
— Jautājumam „Kā jums patīk laiks šodien?” nav nekādas vērtības tā cilvēka acīs, kurš vietni apmeklēs no meklējumu sistēmas. Tādi jautājumi, kā „kādas krāsas zeķes es uzvilku?” rada kustību — trafiku. Taču savā vietnē mēs ar tādiem jautājumiem cīnāmies un pārvietojam tos īpašā „personisko jautājumu” kategorijā.

Būtu grūti Ask.fm nosaukt par jautājumu un atbilžu servisu. Pēc būtības, tas ir tas pats Twitter — cilvēki vienkārši tērzē. Jautājumi šeit ne vienmēr ir jautājumi, bet atbildes nav nekādas atbildes. Pie tam servisam ir panākumi. Tādiem meklēšanas sistēmu „mīlestība” nav vajadzīga, jo tās nenes lielāko daļu trafika. Toties lietotāju anonimitāti serviss aizstāvēs līdz pēdējam, jo tā ļauj pusaudžiem justies brīvāk, tērzēt, nedomājot par pieklājību.
 
Serviss Ask.fm tika apsūdzēts par to, ka tas ir netieši vainīgs vairākos traģiskos gadījumos: pusaudži ir izdarījuši pašnāvību pēc tam, kad klasesbiedri viņus izsmējuši vietnē Ask.fm. Vai, pēc jūsu domām, servisa autori patiešām ir vainīgi? Viņi taču izsmiešanā nepiedalījās?
 
— Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs galu galā atslēdzām tērzētavu irc.lv. Pirmkārt, protams, parādījās alternatīva — dažādi forumi un Skype. Taču otrs, svarīgākais iemesls ir tas, ka pirmā lietotāju paaudze, tā saucamie geeks, IT nozares profesionāļi to pameta. Toties palika pusaudži-geimeri un dažnedažādas aizdomīgas personības. Pati tērzētava sāka atgādināt lamu purvu. Parādījās pat informācija, ka tērzētavā kāds ir sācis tirgot narkotikas.

Šajā vidē nebija nekādas kontroles. Man bija ļoti nepatīkami to vērot. Iedomājieties, kā jūs justos, ja uzceltu māju, iekārtotu to, bet sanāktu iedzīvotāji un sāktu to demolēt.

Man nepatīk kontroles trūkums internetā. Dažs labs to uzskata par vārda brīvību, demokrātiju utt. Lai jau tā būtu! Es uzskatu, ka atbildība par lietotāju darbībām ir jānes pašām saziņas vietnēm. Tas ir vajadzīgs, jo tas pats Ask.fm uz savu lietotāju rēķina pelna kārtīgu naudu. Šī visatļautība un anonimitāte ir viens no sekmīgā biznesa elementiem. Tas ir viņu trumpis.
 
Varēju jau iebilst, ka nav viņu spēkos kontrolēt desmitiem miljonu lietotāju…
 
— Nu, tas nevienu neuztrauc. Ja nevarat kontrolēt, klapējiet ciet. Vai izstrādājiet sistēmu, kas pati spēs konstatēt prettiesiskas darbības.
 
— Tātad situācijā, kad „jautājumu-atbilžu” tirgū ir parādījušies pietiekami spēcīgi konkurenti (neņemot vērā jūsu lokālos lietotājus), jūs pie tam „pievelkat skrūves” savā vietnē. Un ļoti labi saprotat, ka auditorijai tas nepatīk. Vai vietne irc.lv ir komerciāli sekmīga? Kādi ir jūsu plāni?
 
— Dažus gadus mēs cietām zaudējumus — nebija trafika, nepratām atrast pareizo reklāmu. Arī krīze valdīja.
Pašlaik irc.lv nes zināmu peļņu (mums pietiek). Pie tam mēs vairs neplānojam ilgtermiņa reformas. Galvenokart nodarbojamies tikai ar kosmētisko remontu.

Esam iecerējuši jaunu servisu, kas būtu paredzēts pieaugušo profesionāļu publikai. Pagaidām neko vairāk par to neteikšu…

 
Sarunājās Oksana Migunova
Uz augšu
Uz diskusijas sākumu

Papildus tēmai

Jevgēņijs Latiševs
Латвия

Евгений Латышев

Основатель компании Infinite Software

Gudrāka par Angry Birds

Latvijas biznesa spēles iekaro Eiropu

Aleksandrs  Parfinovičs
Латвия

Александр Парфинович

Исполнительный директор Naco Technologies

Tehnoloģiju imports Latvijā no Krievijas

Audi, Mercedes un Volvo vajadzībām

Eldars Loginovs
Латвия

Эльдар Логинов

Разработчик мобильных приложений

Startup - lasīšana

The Wall Street Journal devis savu svētību izstrādātājiem no Rīgas

Arturs  Priedītis
Латвия

Arturs Priedītis

Доктор филологии

Komentāru sokrāti

Jeb iluzoro ģēniju narcisms

Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.