Ciemos pie kalkulatora
04.04.2014
Евгения Зайцева
Экономист, эксперт-аналитик
PMLP kļūme
Var novest pie pārkāpumiem Saeimas vēlēšanās
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Jevgeņija Zaiceva,
Глеб Кахаринов,
Aleksandrs Giļmans,
Евгений Лурье,
Ed Dantes,
Mister Twister
Tālajā 2011. gadā Latvija izdeva ne vienu vien miljonu latu iedzīvotāju skaitīšanas pasākumā, taču šīs skaitīšanas oficiālie un pilnie rezultāti vēl joprojām nav publicēti. Droši vien tāpēc vēl joprojām neesam tikuši skaidrībā ar iedzīvotāju, Latvijas pilsoņu un nepilsoņu skaitu...
Sākotnējos datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu pašlaik iespējams saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lapā www.pmlp.gov.lv un Latvijas Centrālā statistikas biroja mājas lapā — www.csb.gov.lv. Taču skaitļi abās šajās lapās nekad nav sakrituši. Migrācijas pārvaldes rīcībā esošie dati nez kāpēc vienmēr ir labāki nekā CSP. Pie tam līdz 2011. gadam starpība nepārsniedza 10 tūkstošus cilvēku, taču šis skaitlis pastāvīgi pieauga: 2007. gada 1. janvārī, kad parādījās pirmie migrācijas pārvaldes dati, starpība bija 3 566 cilvēki, bet 2011. gada 1. janvārī — jau 7 269 cilvēki.
Pēc 2011. gada situācija krasi mainījās — kļūda pieauga 37,6 reizes — līdz 134 149 cilvēkiem! Lieta tāda, ka CSP, kā pienākas, pēc „izmocītās” iedzīvotāju skaitīšanas koriģēja iepriekšējā iedzīvotāju skaitīšanā saņemtos datus par valsts iedzīvotāju skaitu. Atgādināšu, ka iepriekšējā iedzīvotāju skaitīšana Latvijā notika 2000. gadā, tāpēc CSP iedzīvotāju skaita korekciju gan neveica uzreiz, tomēr galu galā tas tika izdarīts — periodā no 2000. gada līdz 2011. gadam. Šo datu korekciju iespējams ieraudzīt, tikai salīdzinot drukātos statistikas apkopojumus.
Pēc tam, sākot no datiem uz 2012. gada 1. janvāri, CSP piedāvā mums koriģētos un īstenībai tuvākos datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu. Saskaņā ar iedzīvotāju skaitīšanas datiem, 2011. gada 1. martā Latvijā dzīvoja 2 070 371 cilvēki (dažu ekspertu vērtējums gan liecina, ka reālais skaits ir tikai 1,89 miljoni). 2013. gada 1. janvārī — 2 023 825 cilvēki, bet 2014. gada 1. janvārī — 2 005 200 cilvēki.
Taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (tālāk — migrācijas pārvalde) publicētie dati izskatās pavisam citādi. Migrācijas pārvalde vada valsts iedzīvotāju uzskaiti „pa galvām” (pareizāk sakot, pa personas kodiem) īpašā Iedzīvotāju reģistrā. Šeit mēs redzam, ka 2013. gada 1. janvārī Latvijā dzīvo 2 201 196 cilvēki, bet 2014. gada 1. janvārī — 2 180 293 cilvēki. Ir arī dati par Latvijai piederīgajām personām, kas dzīvo ārpus tās robežām: 2013. gada 1. janvārī — 85 775 cilvēki, 2014. gada 1. janvārī — 106 677 cilvēki.
Starpība starp CSP un migrācijas pārvaldes datiem 2013. gada 1. janvārī — mīnus 177,4 tūkstoši cilvēku, 2014. gada 1. janvārī — mīnus 175,1 tūkstoši cilvēku! Dažs labs droši vien teiks — kas tur liels, kaut kādi cipari nesaskan! Jā, cipari nesaskan, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tīši vai netīši ignorē Latvijas iedzīvotāju skaitīšanas datus. Kāpēc tā? Ar to būtu jātiek galā Valsts kontrolei vai citām, vēl nopietnākām struktūrām, taču runa ir par ko citu...
Līdz 2014. gadam informācija par to, ka migrācijas pārvaldes dati satur „apzinātu kļūdu” Iedzīvotāju reģistra datos, principā, nebija ne īpaši svarīga, ne arī bīstama.
Taču lieta tāda, ka 2014. gadā Latvijā jānotiek kārtējām 12. Latvijas Saeimas vēlēšanām. Vēlēšanas organizē Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistrā esošajiem datiem, ko iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Dažs labs noteikti iebildīs, ka pagājušajā gadā notika pašvaldību vēlēšanas, bet šī gada maijā būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas — arī tajās ir izmantoti migrācijas pārvaldes nepareizie dati. Nekas liels nav noticis. Jā, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās „kļūda” datos par iedzīvotāju, pilsoņu un vēlētāju skaitu neietekmē vēlēšanu rezultātus, taču situācija mainās, ja runājam par Saeimas vēlēšanām.
Pirms Saeimas vēlēšanu procesa sākuma Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz migrācijas pārvaldes iesniegtajiem Iedzīvotāju reģistra datiem par vēlētāju dzīves vietu, nosaka gaidāmo Saeimas deputātu vietu sadali starp pieciem vēlēšanu reģioniem Latvijā — Kurzemi, Latgali, Vidzemi, Zemgali un Rīgu.
Pats par sevi saprotams, šajā procesā liela nozīme ir precīzai vēlētāju uzskaitei, lai pareizi sadalītu deputātu vietas starp reģioniem. Lūk, tā izskatās mūsu Latvijas Republikas Saeimas vietu sadalījums pa reģioniem:
Iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu neprecizitāte ir redzama 5. Saeimas vietu sadalījumā starp reģioniem — tā ir vienīgā reize, kad Rīga saņēma mazāk vietu, nekā Vidzeme.
Lieta tāda, ka 5. Saeimas vēlēšanas notika brīdī, kad vēl nebija pabeigta visu Latvijas iedzīvotāju iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā. 1993. gada 21. maijā[1] aiz borta palika 7,1 % valsts iedzīvotāju (186,2 tūkstoši cilvēku), tostarp arī Rīgā — 11,3 % (98,8 tūkstoši cilvēku).
Ar mērķi novērtēt migrācijas pārvaldes datu „kļūdu” un tās ietekmi uz vietu sadalījumu pa reģioniem 12. Saeimas vēlēšanām mēs veicām migrācijas pārvaldes datu korelāciju, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitīšanas datus, kas atrodami CSP vietnē.
Diemžēl Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā (www.cvk.lv), kas jau sāk darbu pie Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizācijas, mēs neatradām datus par vēlētāju reģistru uz 2014. gada 1. janvāri, kas jāizmanto Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tāpēc aprēķinus un korelāciju veicam nevis uz 2014. gada 1. janvāri, bet gan uz 2013. gada 1. janvāri, izmantojot vēlētāju reģistra datus no CVK mājas lapas.
Tātad mūsu rīcībā ir migrācijas pārvaldes dati no 2011. gada 1. jūlija par Latvijas iedzīvotāju skaitu un CSP dati par iedzīvotāju skaitīšanas rezultātiem no 2011. gada 1. marta. Pie tam šie dati sniegti dalījumā pa republikas pilsētām un novadiem, un migrācijas pārvaldes dati ir lielāki, nekā CSP dati. Salīdzinot šos datus (atsevišķi katrā administratīvajā teritorijā) saņemam kļūdas procentu uzskaites datos, ko pielietojam darbā ar migrācijas pārvaldes datiem, kas norādīti vēlētāju reģistrā uz 2013. gada 1. janvāri[2]. Rezultātā saņemam korelētus datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu 2013. gada 1. janvārī.
Ejam tālāk — otrais solis. Pieņemsim, ka vēlētāju īpatsvars ir nemainīgs, tāpēc nosakām vēlētāju īpatsvaru kopējā Latvijas iedzīvotāju skaitā, kas norādīts vēlētāju reģistrā uz 2013. gada 1. janvāri. Pēc tam iegūto procentu izmantojam korelētajos datos par Latvijas iedzīvotāju skaitu 2013. gada 1. janvārī un saņemam korelētus datus par vēlētāju skaitu katrā Latvijas administratīvajā teritorijā.
Trešais solis. Pieņemsim, ka migrācijas dienesta sniegtie dati par vēlētāju skaitu (tas ir, par Latvijas pilsoņu skaitu) vēlētāju reģistrā uz 2013. gada 1. janvāri, ir pareizi. Un kļūda migrācijas pārvaldes uzskaitē radusies, ņemot vērā nepareizu uz ārzemēm pelņā aizbraukušo pilsoņu uzskaiti.
Tāpēc visu aprēķināto pilsoņu-vēlētāju kļūdu pieskaitām pilsoņiem-vēlētājiem, kurus migrācijas pārvalde norāda kā cilvēkus, kas uzturas un balso ārzemēs[3].
Tas arī ir viss, korekcija ir pabeigta, un mēs varam ķerties pie 12. Saeimas deputātu vietu sadales starp reģioniem:
Tabulā iekļautie dati ir pietiekami daiļrunīgi.
Ja kārtējās Saeimas vēlēšanas būtu notikušas 2013. gadā, migrācijas pārvaldes kļūdaino datu dēļ deputātu sadalījums starp reģioniem būtu nepareizs. Pie tam kļūda deputātu vietu sadalījumā starp reģioniem sastādītu 5 procentus.
Tas ir ļoti daudz — piecas reizes vairāk, nekā tika pieļauts, sadalot deputātu vietas pirms 5. Saeimas vēlēšanām.
Par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu neprecizitāti esmu jau vairākkārt ieminējusies. Taču tagad pirmo reizi šī kļūda var novest pie pārkāpumiem Latvijas Saeimas parlamentāro vēlēšanu demokrātiskajā procedūrā. Iespējams, tagad tam beidzot tiks pievērsta uzmanība. Varbūt beidzot kāds mūsu valstī aptvers, ka par visu ir jāatbild...
Sākotnējos datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu pašlaik iespējams saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lapā www.pmlp.gov.lv un Latvijas Centrālā statistikas biroja mājas lapā — www.csb.gov.lv. Taču skaitļi abās šajās lapās nekad nav sakrituši. Migrācijas pārvaldes rīcībā esošie dati nez kāpēc vienmēr ir labāki nekā CSP. Pie tam līdz 2011. gadam starpība nepārsniedza 10 tūkstošus cilvēku, taču šis skaitlis pastāvīgi pieauga: 2007. gada 1. janvārī, kad parādījās pirmie migrācijas pārvaldes dati, starpība bija 3 566 cilvēki, bet 2011. gada 1. janvārī — jau 7 269 cilvēki.
Pēc 2011. gada situācija krasi mainījās — kļūda pieauga 37,6 reizes — līdz 134 149 cilvēkiem! Lieta tāda, ka CSP, kā pienākas, pēc „izmocītās” iedzīvotāju skaitīšanas koriģēja iepriekšējā iedzīvotāju skaitīšanā saņemtos datus par valsts iedzīvotāju skaitu. Atgādināšu, ka iepriekšējā iedzīvotāju skaitīšana Latvijā notika 2000. gadā, tāpēc CSP iedzīvotāju skaita korekciju gan neveica uzreiz, tomēr galu galā tas tika izdarīts — periodā no 2000. gada līdz 2011. gadam. Šo datu korekciju iespējams ieraudzīt, tikai salīdzinot drukātos statistikas apkopojumus.
Pēc tam, sākot no datiem uz 2012. gada 1. janvāri, CSP piedāvā mums koriģētos un īstenībai tuvākos datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu. Saskaņā ar iedzīvotāju skaitīšanas datiem, 2011. gada 1. martā Latvijā dzīvoja 2 070 371 cilvēki (dažu ekspertu vērtējums gan liecina, ka reālais skaits ir tikai 1,89 miljoni). 2013. gada 1. janvārī — 2 023 825 cilvēki, bet 2014. gada 1. janvārī — 2 005 200 cilvēki.
Taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (tālāk — migrācijas pārvalde) publicētie dati izskatās pavisam citādi. Migrācijas pārvalde vada valsts iedzīvotāju uzskaiti „pa galvām” (pareizāk sakot, pa personas kodiem) īpašā Iedzīvotāju reģistrā. Šeit mēs redzam, ka 2013. gada 1. janvārī Latvijā dzīvo 2 201 196 cilvēki, bet 2014. gada 1. janvārī — 2 180 293 cilvēki. Ir arī dati par Latvijai piederīgajām personām, kas dzīvo ārpus tās robežām: 2013. gada 1. janvārī — 85 775 cilvēki, 2014. gada 1. janvārī — 106 677 cilvēki.
Starpība starp CSP un migrācijas pārvaldes datiem 2013. gada 1. janvārī — mīnus 177,4 tūkstoši cilvēku, 2014. gada 1. janvārī — mīnus 175,1 tūkstoši cilvēku! Dažs labs droši vien teiks — kas tur liels, kaut kādi cipari nesaskan! Jā, cipari nesaskan, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tīši vai netīši ignorē Latvijas iedzīvotāju skaitīšanas datus. Kāpēc tā? Ar to būtu jātiek galā Valsts kontrolei vai citām, vēl nopietnākām struktūrām, taču runa ir par ko citu...
Līdz 2014. gadam informācija par to, ka migrācijas pārvaldes dati satur „apzinātu kļūdu” Iedzīvotāju reģistra datos, principā, nebija ne īpaši svarīga, ne arī bīstama.
Taču lieta tāda, ka 2014. gadā Latvijā jānotiek kārtējām 12. Latvijas Saeimas vēlēšanām. Vēlēšanas organizē Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistrā esošajiem datiem, ko iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Dažs labs noteikti iebildīs, ka pagājušajā gadā notika pašvaldību vēlēšanas, bet šī gada maijā būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas — arī tajās ir izmantoti migrācijas pārvaldes nepareizie dati. Nekas liels nav noticis. Jā, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās „kļūda” datos par iedzīvotāju, pilsoņu un vēlētāju skaitu neietekmē vēlēšanu rezultātus, taču situācija mainās, ja runājam par Saeimas vēlēšanām.
Pirms Saeimas vēlēšanu procesa sākuma Centrālā vēlēšanu komisija, pamatojoties uz migrācijas pārvaldes iesniegtajiem Iedzīvotāju reģistra datiem par vēlētāju dzīves vietu, nosaka gaidāmo Saeimas deputātu vietu sadali starp pieciem vēlēšanu reģioniem Latvijā — Kurzemi, Latgali, Vidzemi, Zemgali un Rīgu.
Pats par sevi saprotams, šajā procesā liela nozīme ir precīzai vēlētāju uzskaitei, lai pareizi sadalītu deputātu vietas starp reģioniem. Lūk, tā izskatās mūsu Latvijas Republikas Saeimas vietu sadalījums pa reģioniem:
5. Saeima | 6. Saeima | 7. Saeima | 8. Saeima | 9. Saeima | 10. Saeima | 11. Saeima | |
Kurzeme | 14 | 14 | 14 | 14 | 14 | 13 | 13 |
Latgale | 20 | 19 | 18 | 17 | 16 | 16 | 15 |
Vidzeme | 26 | 25 | 25 | 26 | 26 | 27 | 27 |
Zemgale | 16 | 15 | 15 | 15 | 15 | 15 | 15 |
Rīga | 24 | 27 | 28 | 28 | 29 | 29 | 30 |
Kopā vietas | 100 | 100 | 100 | 100 | 100 | 100 | 100 |
Iedzīvotāju reģistrā iekļauto datu neprecizitāte ir redzama 5. Saeimas vietu sadalījumā starp reģioniem — tā ir vienīgā reize, kad Rīga saņēma mazāk vietu, nekā Vidzeme.
Lieta tāda, ka 5. Saeimas vēlēšanas notika brīdī, kad vēl nebija pabeigta visu Latvijas iedzīvotāju iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā. 1993. gada 21. maijā[1] aiz borta palika 7,1 % valsts iedzīvotāju (186,2 tūkstoši cilvēku), tostarp arī Rīgā — 11,3 % (98,8 tūkstoši cilvēku).
Ar mērķi novērtēt migrācijas pārvaldes datu „kļūdu” un tās ietekmi uz vietu sadalījumu pa reģioniem 12. Saeimas vēlēšanām mēs veicām migrācijas pārvaldes datu korelāciju, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitīšanas datus, kas atrodami CSP vietnē.
Diemžēl Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā (www.cvk.lv), kas jau sāk darbu pie Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizācijas, mēs neatradām datus par vēlētāju reģistru uz 2014. gada 1. janvāri, kas jāizmanto Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tāpēc aprēķinus un korelāciju veicam nevis uz 2014. gada 1. janvāri, bet gan uz 2013. gada 1. janvāri, izmantojot vēlētāju reģistra datus no CVK mājas lapas.
Tātad mūsu rīcībā ir migrācijas pārvaldes dati no 2011. gada 1. jūlija par Latvijas iedzīvotāju skaitu un CSP dati par iedzīvotāju skaitīšanas rezultātiem no 2011. gada 1. marta. Pie tam šie dati sniegti dalījumā pa republikas pilsētām un novadiem, un migrācijas pārvaldes dati ir lielāki, nekā CSP dati. Salīdzinot šos datus (atsevišķi katrā administratīvajā teritorijā) saņemam kļūdas procentu uzskaites datos, ko pielietojam darbā ar migrācijas pārvaldes datiem, kas norādīti vēlētāju reģistrā uz 2013. gada 1. janvāri[2]. Rezultātā saņemam korelētus datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu 2013. gada 1. janvārī.
Ejam tālāk — otrais solis. Pieņemsim, ka vēlētāju īpatsvars ir nemainīgs, tāpēc nosakām vēlētāju īpatsvaru kopējā Latvijas iedzīvotāju skaitā, kas norādīts vēlētāju reģistrā uz 2013. gada 1. janvāri. Pēc tam iegūto procentu izmantojam korelētajos datos par Latvijas iedzīvotāju skaitu 2013. gada 1. janvārī un saņemam korelētus datus par vēlētāju skaitu katrā Latvijas administratīvajā teritorijā.
Trešais solis. Pieņemsim, ka migrācijas dienesta sniegtie dati par vēlētāju skaitu (tas ir, par Latvijas pilsoņu skaitu) vēlētāju reģistrā uz 2013. gada 1. janvāri, ir pareizi. Un kļūda migrācijas pārvaldes uzskaitē radusies, ņemot vērā nepareizu uz ārzemēm pelņā aizbraukušo pilsoņu uzskaiti.
Tāpēc visu aprēķināto pilsoņu-vēlētāju kļūdu pieskaitām pilsoņiem-vēlētājiem, kurus migrācijas pārvalde norāda kā cilvēkus, kas uzturas un balso ārzemēs[3].
Tas arī ir viss, korekcija ir pabeigta, un mēs varam ķerties pie 12. Saeimas deputātu vietu sadales starp reģioniem:
Vēlētāju reģistra dati — PMLP | Koriģētie dati, ņemot vērā iedzīvotāju skaitīšanu | Starpība | |||
Vēlētāju skaits | Deputātu skaits | Vēlētāju skaits | Deputātu skaits | ||
Kurzeme | 178 281 | 12 | 163 312 | 11 | -1 |
Latgale | 233 820 | 15 | 214 146 | 14 | -1 |
Vidzeme | 435 104 | 28 | 407 543 | 26 | -2 |
Zemgale | 231 122 | 15 | 215 282 | 14 | -1 |
4 reģioni kopā | 1 078 327 | 70 | 1 000 283 | 65 | -5 |
Rīga | 408 319 | 26 | 383 939 | 25 | -1 |
Ārzemēs | 62 227 | 4 | 164 650 | 10 | +6 |
Rīga kopā | 470 546 | 30 | 548 589 | 35 | +5 |
Latvija kopā | 1 548 873 | 100 | 1 548 873 | 100 | - |
Tabulā iekļautie dati ir pietiekami daiļrunīgi.
Ja kārtējās Saeimas vēlēšanas būtu notikušas 2013. gadā, migrācijas pārvaldes kļūdaino datu dēļ deputātu sadalījums starp reģioniem būtu nepareizs. Pie tam kļūda deputātu vietu sadalījumā starp reģioniem sastādītu 5 procentus.
Tas ir ļoti daudz — piecas reizes vairāk, nekā tika pieļauts, sadalot deputātu vietas pirms 5. Saeimas vēlēšanām.
Par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu neprecizitāti esmu jau vairākkārt ieminējusies. Taču tagad pirmo reizi šī kļūda var novest pie pārkāpumiem Latvijas Saeimas parlamentāro vēlēšanu demokrātiskajā procedūrā. Iespējams, tagad tam beidzot tiks pievērsta uzmanība. Varbūt beidzot kāds mūsu valstī aptvers, ka par visu ir jāatbild...
[1] Latvijas valsts arhīvs — 1873.fonds 1.apraksts 11.lieta 29 lapa.
[2] Interesanti, ka vēlētāju reģistra dati uz 2013. gada 1. janvāri, kuros iekļauta informācija par iedzīvotājiem un vēlētājiem, nesakrīt ar datiem par Latvijas iedzīvotāju skaitu uz 2013. gada 1. janvāri, kas iekļauti migrācijas pārvaldes mājas lapā publicētajos statistikas datos.
[3] Starp citu, pēc šīs korelācijas mēs saņemam praktiski reālus datus par Latvijas iedzīvotājiem un pilsoņiem, kas devušies uz ārvalstīm. Tos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nevēlas vai nespēj saskaitīt.
Diskusija
Papildus tēmai
Mans traģiskais varonis
Valdis Zatlers
Replikas:
0
Papildus tēmai
Dace Akule
Директор центра общественной политики Providus
Par tautas vēlētu prezidentu
Šobrīd tā nav pareizā recepte
Parlamenta vēlēšanās uzvar ''Saskaņa''
Un valdībā esošās partijas
Александр Гапоненко
Доктор экономических наук
Trijnieks, septītnieks, dūzis…
Uzmini nu, who is who
Mans traģiskais varonis
Valdis Zatlers