Latvijas pašvaldību un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis tika apmeklējis „Labējā sektora” štābu Maidanā. Un pēc tam izpļāpāja visu ko tur tika redzējis.

Uzziņai: Latvijas ministrs Einārs Cilinskis — galēji nacionālistiskās latviešu partijas Visu Latvijai pārstāvis. Izslavēts ar to, ka katru gadu 16. martā aktīvi piedalās Rīgā notiekošajos SS leģionāru tradicionālajos maršos, kuros soļo pirmajās rindās.
 
Tā, lūk, mūsu ministrs pagājušajā nedēļa tika aizbraucis uz uzvarējušo Kijevas Maidanu ciemos pie saviem domubiedriem — banderiešiem no „Labējā sektora”. Pēc visa spriežot, pareizā āriešu izcelsme arī viņam tika palīdzējusi nonākt vissvētākajā vietā — pana Jaroša organizācijas štābā. Un atgriežoties Rīgā, ministrs padalījās ar saviem spilgtajiem iespaidiem, intervijas laikā ar latviešu avīzes „Neatkarīgā Rīga Avīze” korespondentu.

Citēju: „Tas apstāklis, ka mēs esam no Latvijas, mums palīdzēja apmeklēt tās vietas, kurās ne vienmēr tiek ielaisti pat paši barikāžu dalībnieki. Tā, piemēram, mēs tikām apmeklējuši „Labējā sektora” štābu. Štāba darbinieki ir ļoti disciplinēti — viens otru pazīst tikai pēc pseidonīmiem un staigā maskās...”

Latvijas ministri ar īpašu apķērību nekad nav izcēlušies, tomēr šis gadījums vienkārši izbrīnīja — smejies vai raudi. Lūk, viņa stāstījums no LS štāba, kā aculieciniekam: „Pusei revolucionāru ir pat automāti, taču ārpus štāba ēkas tie netiek izmantoti, lai neizveidotu draudošu izskatu. Viņiem ir pat izstrādāta īpaša taktika, attiecībā par milicijas un citu spēka struktūru izgaiņāšanu — viņi provocē „Berkuta” darbiniekus, tādā veidā atņemot automātus, bruņucepures un vairogus. Trofejas tiek nogādātas štābā, tās tiek uzskaitītas un vēlāk atdotas tā dalībniekiem.” 

Kā teic Internetā — smejos kā kutināts. Ukrainas nacisti tika uzņēmuši dārgu ciemiņu — latviešu nacistu, tika atveduši uz savu vissvētāko vietu, apčubināja, parādīja savu bagātīgo arsenālu, palielījās, ka pusei no viņiem ir automāti... Savukārt, Latvijas ministrs atbraucot mājup, vaļsirdīgi visu to izpļāpāja presei. Slava Ukrainai! Slava Latvijas ministram!


Liecinieku liecības
 
Un tagad jau nopietni. Attiecībā par to, ka Maidana „miermīlīgie demonstranti” ir apbruņoti ar šaujamieročiem, principā jau bija zināms. Tika ienākusi informācija par Ukrainas milicijas nodaļu sagrābšanu no „nezināmu kaujinieku” puses, un par to, ka no turienes tika izvesti ieroči. Tika ienākusi informācija par to, ka „nezināmi kaujinieki” tika izlaupījuši Ļvovas militārās daļas ieroču arsenālu. Tika parādījušies televīzijā kadri, kuros redzams, kā personas „bez atpazīstamības zīmēm” Maidanā šaudījās no kaujas ieročiem.

Bet lai tā pavisam konkrēti — dzīva aculiecinieka stāstījums, kurš apstiprina ieroču arsenāla esamību tieši „Labējā sektora” štābā Kijevas centrā... Pie kam, liecinieks — ļoti ticams. Veselas valsts ministrs — tas pat nav vienkārši liecinieks, bet gan OFICIĀLS liecinieks! Brīdinājums: mūsu ministrs — cilvēks bez fantāzijas. Tika izpaudis to, ko redzēja, esmu par to pārliecināts.
 
Īsāk sakot, šāda konkrēta apstiprinājuma tam faktam, ka „Labējam centram” ir automātiskie kaujas ieroči, iepriekš vēl nebija bijis. Domājams, ka Ukrainas valsts specdienestiem, gadījumā, ja tie vēl nav pamukuši, ir jāsagatavojas asiņainām apšaudēm pilsētā. Kā minimums — iedzīvotāju evakuācija no pilsētas centra.


Sadalījums pirms kaujas
 
Laikā, kad Ukrainas valdība galīgi tika sabrukusi, Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka ir saņēmis Domes atļauju karaspēka ievešanai Ukrainas teritorijā. Izklausās gana biedējoši un nodevīgi. Atklāta agresija! Asiņainais tirāns! Rietumu politiķi un progresīvie mediji sāka histēriski raustīties. Taču, kas īsti nelikumīgs bija noticis? Labāk pacentīsimies aplūkot faktus.

Pirmais fakts: Krievijas flotes bāze atrodas Krimas teritorijā pilnīgi likumīgi. Saskaņā ar līgumu Ukrainas un Krievijas starpā, militāristu kopskaits tajā var sasniegt 25 tūkstošus karavīru. Pirms trim dienām krievu militāristu skaits Krimā sastādīja apmēram 10 tūkstošus. Tas nozīmē, ka tos papildināt ar vēl 15 tūkstošiem, būtu pilnībā likumīgi. Kaut cik kareivjus Putins tika atvedis, tomēr tālāk par Krimu viņš tos netika vedis. Tātad, pagaidām viss ir pieļaujamos ietvaros. 

Otrs fakts: valstī ar nosaukumu Ukraina, dienās notika nekas cits, kā valstisks apvērsums. To var saukt dažādi —  „Miermīlīga Revolūcija”, „Labo spēku uzvara pār Ļaunajiem spēkiem”, „Eiropas Izvēle”... Tomēr, juridiski tas ir — valsts apvērsums, jebkurā gadījumā.

Spriediet paši: esošā valdība, saskaņā ar valsts konstitūciju, ir neleģitīma, tiesiskie un spēka resori (milicija, prokuratūra, iekšlietu karaspēks) kārtību valstī nekontrolē, un tās lielākajā daļā — vispār ir pašlikvidējušies. Armija ir demoralizēta, pieļaujot savu ieroču arsenālu sagrābšanu. Valstī darbojas vairāki desmiti tūkstoši kaujinieku, kuri nepakļaujas valdībai. Kaujinieki — bruņoti ar automātiskajiem ieročiem (Latvijas ministra oficiāls apliecinājums).

 
Kad ir jāatver aploksne
 
Kā šādā gadījuma ir jārīkojas ārvalstu militārās bāzes komandējošam sastāvam, kā bruņojumā ir kaujas kuģi, lidmašīnas, artilērija, bruņu tehnika un raķetes... Lūk, kas: jāizsludina sava karaspēka pilna kaujas gatavība, jāmobilizē visi šobrīd esošie spēki, un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu tam uzticēto bruņojumu un personālsastāvu. Kā arī — civiliedzīvotājus un militāristu ģimenes locekļus, kuri varētu ciest kaujinieku-teroristu uzbrukuma rezultātā.

Pie kam, šos pasākumus nebūt neierobežo pašas militārās bāzes teritorija. Pēc nepieciešamības, ir jānodrošina patrulēšana cilvēku pulcēšanās vietās, jānodrošina svarīgo infrastruktūras civilo objektu apsargāšana, jānodrošina kontrolpunktu izveidošana iespējamās teroristu iekļūšanas vietās utt. To arī visu Krievijas militāristi tika paveikuši. Un pagaidām — neko citu, no tā, kas tika uzskaitīts iepriekš. Ieroči netika pielietoti, un kara darbības nenotika, grūtnieces arī netika biedētas.  

 
NATO būtu rīkojusies gluži tāpat
 
Teikšu vairāk: tieši šādi operatīvo darbību plāni, valsts apvērsumu gadījumā (teroristisko aktu, tautas sacelšanās, dabas katastrofu gadījumos) ir atrodami aploksnēs, visu kara daļu, kara bāzu un garnizonu komandieru seifos. Kā Krievijas, tā arī NATO. To es jums saku, kā bijušais Padomju armijas oficieris. Un Ukrainas gadījums — tieši tāds, kad šāda aploksne ir nekavējoši jāatver, un jārīkojas saskaņā ar apstākļiem, ātri un izlēmīgi.

Pie kam, noskaidrot, kādi tieši spēki ir ierosinājuši valsts apvērsumu (Ļaunie vai Labie), kādi karogi virmo pār revolucionāro pūli, un kādi lozungi tiek pausti starp šāvieniem, nav neviena komandiera pienākums. Bet viņa pienākumos ietilpst kaujas gatavības ievešana garnizonā. Kas, būtībā, Krimā arī tika noticis.

Un jau krietni vēlāk, kad vietējie politiķi panāks savstarpēju vienošanos, kad beigsies visas vēlēšanas un referendumi, kad pie varas nonāks leģitīmi vadītāji, kad situācija valstī stabilizēsies, kad likumu ievērošanu sāks kontrolēt tiesībsargājošās instances, kad nevaldāmie bandītiskie veidojumi tiks atbruņoti un nosūtīti uz mājām vai cietumiem... Kad starptautiskie eksperti-novērotāji, izanalizējot situāciju, ziņos atbilstošai instancei... Lūk, tikai tad tiek dota „atsaukšanas signāla ” komanda, kontrolpunkti tiek noņemti, patruļas atsauktas, kareivji nodod ieročus, brāļojas un izklīst dziedot pa kazarmām.

Tādējādi, Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Augstākais virspavēlnieks Vladimirs Vladimirovičs Putins, izskatās, tika rīkojies pareizi, vadoties pēc apstākļiem. Asi, prasmīgi un bez neviena, tpū-tpū-tpū, šāviena. Un Latvijas ministrs viņa darbību atbilstību un savlaicīgumu tika pārliecinoši apstiprinājis ar personīgajām liecībām.
 
Eh, viena gan žēl: tagad, pēc pļāpīgā Latvijas ministra uzstāšanās, leģendas par „miermīlīgajiem demonstrantiem”, kurus tika apspiedis „asiņainais Putins”, propagandēšana kļūs daudz sarežģītāka...

Taču, gan jau „godprātīgie” pasaules mediji pacentīsies.