Starp Krājbankas izraudzītajiem klientiem, kas saņēma lielas naudas summas pēc tās slēgšanas, bija Latvenergo, airBaltic, Venden, Irēna Pulkinena, Privatizācijas aģentūra un citi.
 
Pagājušā gada novembrī zināmu troksni sacēla „DB” intervija ar bijušo Latvijas Krājbankas prezidentu Ivaru Priedīti. Viņš intervijā atklāti pastāstīja, ka lielie bankas klienti ir saņēmuši 109 miljonus latu, taču Raimonda Paula starp tiem nav. „Man pēc tam teica skaidri un gaiši: Maestro Raimonds Pauls pēc Latvijas krājbankas kraha būtu varējis atgūt visu savu naudu, ja „būtu klusējis”,” — toreiz teica Priedītis. „DB” rīcībā ir oficiālie maksājuma uzdevumu dokumenti, kas liecina par to, kādas organizācijas un privātpersonas laikā no 28. novembra līdz 8. decembrim (tas ir, pēc bankas slēgšanas) saņēma pa vairākiem simtiem tūkstošu latu. „DB” avoti apgalvo, ka naudas izmaksas princips bija ļoti vienkāršs: tas, kurš bija gatavs samaksāt zināmu procentu no saņemamās summas (līdz 20%), savu naudiņu varēja atdabūt. Tomēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apgalvo, ka visas izmaksas ir bijušas likumīgas.
 

Izraudzītie klienti
 
Lai tiktu skaidrībā šajā situācijā, atgriezīsimies pie notikumiem, kas risinājās pirms diviem gadiem. 16. novembrī pēc tam, kad tika saņemta ziņa par Latvijas Krājbankas īpašnieka, bankas Snoras nacionalizāciju, Latvijā sākas panika. Finanšu un kapitāla tirgus komisija un citas valsts amatpersonas mierina iedzīvotājus, sak, viss esot kārtībā. Taču jau nākamajā dienā, redzot reālo situāciju, tiek ierobežota līdzekļu noņemšana no bankas kontiem. Neskatoties uz to, ka bankas darbība faktiski tika apturēta tikai 21. novembra vakarā, jau kopš 17. novembra bankas klienti nevarēja veikt operācijas, kuru summa pārsniedza 10 000 latu. Taču, spriežot pēc dokumentiem, nauda no bankas turpināja aizplūst.
 
Izskatīsim dokumentus. Kas tad ir saņēmis lielas summas un kad (sk. Izziņu). Laimīgo sarakstā ir valsts kompānija Latvenergo, kas divos paņēmienos pārskaitīja vairāk nekā 700 tūkstošus latu. Interesanti. Rīgas Tehniskajai universitātei, kas LK kontos glabāja vairāk nekā miljonu latu, tiesā nācās pierādīt, ka tai ir tiesības vismaz uz 70 tūkstošiem eiro no ieguldījumu garantētā fonda, jo uzņēmumiem ar valsts kapitālu vispār nebija tiesību saņemt naudu no šī fonda. Pēc tā paša principa nauda netika izmaksāta arī Rīgas domei, kurai LK „uzkārās” apmēram 10 miljoni latu. Savukārt Latvijas universitāte, kuras situācija no RTU īpaši neatšķīrās, savus 2,5 miljonus latu paspēja saņemt. Pie tam 28. novembrī.
 
Kam tad vēl paveicās? Piemēram, uzņēmējai Irēnai Pulkinenai, kura 30. novembrī dabūja 152 tūkstošus eiro, un kompānijai Venden, kuras kontos no Krājbankas tika ieskaitīts apmēram miljons latu. Palaimējās arī airBaltic, ko LK finansēja līdz pēdējam brīdim un pat pēc tam — no 25. līdz 30. novembrim kompānija saņēma 2 miljonus latu, kā arī nepazīstamajai ārzonas kompānijai Timwell Bunkering LTD, kas vienā paņēmienā atguva 700 tūkstošus dolāru.
 
Visus dokumentus ir parakstījis Jānis Brazovskis. Tieši viņš pieņēma lēmumus par to, kam tiks izmaksātas šīs naudas summas. Brazovska kungs jau divus gadus FKTK nestrādā, tagad viņš konsultē valsts koncernu Latvenergo. Taču FKTK arī tagad spēj izskaidrot šos dīvainos darījumus, kas tika kārtoti jau pēc bankas slēgšanas.
 
— 2011. gada 17. — 22. novembrī FKTK saņēma aptuveni 6000 iesniegumu par līdzekļu izmaksu no LK kontiem, — skaidro komisijas pārstāve Marija Makareviča. — Tolaik izmaksas tika veiktas saskaņā ar ļoti stingriem kritērijiem. Naudu saņēma pensiju fondi un bankas, kurām LK bija korespondentkonti. Tika izmaksāti arī līdzekļi saimnieciskajai darbībai (50 lati dienā). Komisija deva atļauju izmaksāt līdzekļus saviem klientiem, un banka sāka šos maksājumus laikā no 17. līdz 21. novembrim. Fakts, ka maksājumi tika veikti jau pēc bankas slēgšanas, norāda tikai uz naudas pārskaitīšanas laiku, lietas būtību tas nemaina — visi maksājumu uzdevumi bija fiksēti pirms 21. novembra. Daži klienti iesniedza vairākus iesniegumus naudas pārskaitīšanas jautājumā, tomēr FTKT deva atļauju tikai vienam maksājumam. No 6000 pieteikumu, kas bija saņemti laikā no 17. līdz 21. novembrim, komisija apstiprināja tikai 1000. Un saskaņā ar šiem 1000 pieteikumiem laikā no 22. novembra līdz 23. decembrim no LK kontiem tika izmaksāti aptuveni 55 miljoni latu.
 
 
Jautājumi nav zuduši
 
Tātad atbilde ir saņemta. Ko varam no tās secināt?
 
Pirmkārt: nākas ticēt uz vārda apgalvojumam, ka visi noslēdzamie maksājuma uzdevumi patiešām bija saņemti laikā no 17. līdz 21. novembrim, nevis vēlāk. To pārbaudīt vairs nav iespējams, vismaz ne mums.
 
Otrkārt: kāpēc pieteikumiem par summu, kas pārsniedza 10 000 latu, netika piemēroti jau spēkā esošie noteikumi, kas ierobežo naudas līdzekļu izmaksu? Un kāpēc no 6000 pieteikumiem tika apmierināti tikai 1000, ja visi tika saņemti vienā un tajā pašā, no FKTK viedokļa, likumīgajā periodā?
 
Treškārt: „DB” speciāli uzdeva jautājumu Raimondam Paulam: kad viņš uzrakstīja iesniegumu par naudas pārskaitīšanu no sava konta? Noskaidrojās, ka tas noticis pirms bankas slēgšanas (t.i. pirms 21. novembra). Tātad viņa iesniegums līdz ar pārējiem sešiem tūkstošiem atradās uz FKTK ierēdņu galda, taču nez kāpēc nokļuva otrajā kaudzītē. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvo, ka iesniegums par Rīgas domes naudas pārskaitījumu tika nosūtīts nedēļu pirms bankas slēgšanas. Interesanti.
 
Starp citu, redakcijas rīcībā esošie dokumenti ir konfidenciāli, un FKTK jau ir brīdinājusi sabiedrību, ka plāno cīnīties pret to publicēšanu ar prokuratūras palīdzību. Un tas ir jau ceturtais „kāpēc” mūsu lietā. Ja jau darījumi ir likumīgi, nav taču jēgas tos slēpt. Nekādi personiskie dati dokumentos nav atrodami.
 
Ar lūgumu komentēt šos notikumus „DB” vērsās pie Ivara Priedīša.
 
— Es zināju, ka pēc LK slēgšanas šajā lietā radīsies daudzi tumšie plankumi. Jau pirms diviem mēnešiem es jums teicu, ka eksistē izraudzītie klienti, kuri sēdēja pareizajā rindā un savu naudu saņēma. Pēc tam FKTK atsūtīja vēstuli, kurā apvainoja mani melīgas informācijas izplatīšanā un pieprasīja paskaidrojumus. Taču es lieliski zinu, ka laikā no 17. līdz 22. novembrim Brazovska darba diena sākās ar lielu apmeklētāju rindu — tiem, kas vēlējās atdabūt naudu. Man stāstīja, ka ir divas kaudzītes: vienā bija pareizie, otrā — nepareizie klienti. Turklāt dzirdēju, ja daži klienti naudu saņēma par maksu — līdz 20% no pārskaitījuma summas. To apgalvot nevaru, jo tolaik sēdēju cietumā, tāpēc tās ir tikai runas.
 
— Varbūt tie ir tie klienti, kuri pieprasīja naudas līdzekļu pārskaitīšanu pirms 17. novembra? Piemēram, 15. vai 16. datumā?
 
— Tas nav iespējams. Visus naudas pārskaitījumus veicām 2 — 3 stundu laikā, citādi neviens klients negribētu ar mums strādāt. Tie patiešām ir vēlāk iesniegtie pieteikumi naudas izmaksai, kas saņemti pēc 16. novembra. Taču vai tos bija tiesības izmaksāt? Varu teikt, ka ne. Nevienam nebija tiesību izmaksāt pat pensiju ieguldījumus — ja bankas darbība ir apturēta, tā ir apturēta, un bez jebkādiem izņēmumiem.
 
— Kā jūs to visu varat izskaidrot?
 
— Te nu atbilde ir pavisam vienkārša. Sākumā visiem bija ļoti izdevīgi novest LK līdz bankrotam. Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, faktiski tā bija kļuvusi par Lietuvas valsts banku, tātad arī aviokompānija airBaltic varēja itin viegli un bez maksas nokļūt Lietuvas valsts rokās kā ieķīlāts aktīvs. Otrkārt, bija iespējams bez pūlēm atrisināt ar radaru sistēmām radušos problēmu. Treškārt, radās iespēja sadalīt LK bankas klientu tirgu par labu zviedru bankām un valsts banku Citadele. Ceturtkārt, varēja viegli nopelnīt Latvijā jaunajā ienesīgajā biznesā — uz komercstruktūru izārdīšanas rēķina. Ticiet man, nejauši cilvēki tur neparādās.
 
Kas notiks tālāk? Iespējams, gaidāmi vēl citi mokoši jautājumi. Tā tikai izskatās no malas, ka pie mums viss notiek civilizēti. LK juriste, jauna māmiņa, kura tolaik baroja jaundzimušo ar krūti, tika pratināta 5 stundas no vietas — viņai neļāva aiziet un pabarot bērnu. Gandrīz kā filmā „17 pavasara mirkļi” situācijā ar radisti Ketu. Uz jebkuru savu atbildi pēc būtības dzirdēju vienu un to pašu: „Jūs melojat!” Nu, ko tur lai saka? Saprotiet, LK lieta ir nevis ekonomiska, bet gan politiska. Ar to ir pateikts viss. Kādam šajā lietā ir jānokļūst aiz restēm. Iespējams, tas būšu es.
 
 
Kam tiks piespriests cietumsods?
 
Nu, bet tagad pāriesim pie jaunākajām ziņām par LK. Pagājšnedēļ prokuratūra paziņoja, ka bankas bankrota izmeklēšanas krimināllietā tika izvirzītas apsūdzības diviem aizdomās turētajiem. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga ziņoja, ka viena persona ir apsūdzēta par līdzekļu piesavināšanos, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta pilnvaru pārkāpšanu, kā arī grāmatvedības un statistikas datu uzskaites noteikumu pārkāpšanu. Otrs tiks apsūdzēts piesavināšanās organizēšanā. Apsūdzēto vārdus prokuratūra nenosauc. Agrāk valdīja uzskats, ka LK lietā pie atbildības tiks saukts tās agrākais īpašnieks Vladimirs Antonovs, bankas prezidents Ivars Priedītis un vairākas citas personas.
 
Antonova advokāts Vents Vidžus aģentūrai LETA paziņoja, ka nekādu informāciju par to, ka viņa klientam izvirzīta apsūdzība, nav saņēmis. Informāciju no prokuratūras nav saņēmis arī Priedīša advokāts Jānis Davidovičs.
 
— Šobrīd nekādus paziņojumus par savu klientu neesmu saņēmis, — „DB” paskaidroja Davidovičs. — Taču varu pastāstīt, kā tas izskatās no malas. Kad Priedītis tiek apsūdzēts par līdzekļu piesavināšanos, tur augšā visiem ir skaidrs, ka līdzekļu piesavināšanās nozīmē airBaltic finansēšanu. Tas pats karstais kartupelis vien ir, ko prokuratūra un valsts nekādi negrib norīt. Visi saprot, ka Antonovs bija situācijas ķīlnieks un nevarēja atteikties finansēt airBaltic. Neviens to nebūtu atļāvis, jo valsts, kā “labs saimnieks”, vienkārši atteicās pildīt savas finansiālās saistības aviopārvadātāja priekšā. Neviens taču pat nejautāja, vai Antonovam vispār ir tāda nauda, — maksā tik galdā.
 
Taču tagad prokuratūra ir pavērsusi lietu tā, it kā Antonovs būtu piesavinājies šo naudu, bet Priedītis — viņam palīdzējis. Taču cilvēki tur augšā, kuri ķepē kopā tādas apsūdzības, atceras, kā Antonovs teica valdībai, ka vairs nevar ņemt naudu ārā no bankas. Viņš lūdza FKTK izņēmuma kārtā pārkāpt kreditēšanas normatīvus, taču saņēma atteikumu. Pēc tam sekoja bezgalīgas slēgtās sēdes pie premjera. Valsts to visu zināja, taču līdz zināmam laikam pievēra acis. Bet tagad ir atrasts vainīgais — Priedītis. Viņam var tikt piespriesta brīvības atņemšana uz laiku līdz 12 gadiem, taču visiem ir skaidrs, ka viņš neko nav zadzis. Ja kāds vispār kaut ko ir iebāzis kabatā, tad tas ir Antonovs. Un valsts, kas par kapeikām dabūja airBaltic.
 
 
Izziņa

Daži no klientiem, kas saņēma lielas naudas summas laika posmā no 2011. gada 21. novembra līdz 5. decembrim.

Saņēmējs | Summa | Valūta | Naudas pārskaitīšanas | Datums
 
Latvenergo 549 061,51 Ls 30.11.2011
Latvenergo 179 000 Ls 28.11.2011
Guntars Trinītis 249 483,68 EUR 05.12. 2011
Kārlis Bružuks 277 362,26 Ls 30.11.2011
Irēna Pulkinena 152 249,28 EUR 30.11.2011
Jurijs Murāns 154 520,55 EUR 02.12.2011
Deutsche Bank Trust Company Americas 2 500 000 USD 29.11.2011
Norvik banka 402 032,64 EUR 30.11.2011
Norvik banka 212 248, 86 Ls 01.12.2011
RSEBAA 205 658,61 Ls 30.11.2011
General Machinery SIA 100 000 Ls 30.11.2011
Finasta Sabalansētais Fonds 1 035 374,11 EUR 01.12.2011
DnB Nord Konservatīvais IP 720 529, 73 EUR 30.11.2011
Venden SIA 801 164,53 EUR 30.11.2011
Venden SIA 308 873,41 USD 30.11.2011
Citadele Aktīvais PP 1 065 639,42 Ls 01.12.2011
Citadele Aktīvais PP 555 879,16 EUR 30.11.2011
Citadele Univ. PP 1 592 101,38 EUR 30.11.2011
Citadele Univ. PP 405 372,13 Ls 01.12.2011
Air Baltic AS 1 435 215,08 EUR 30.11.2011
Air Baltic AS 344 729,74 EUR 25.11.2011
Air Baltic AS 1 452 767 USD 25.11.2011
Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds 505 552,97 Ls 01.12.2011
Norvik IPS Venta 212 248,78 Ls 01.12.2011
Norvik IPS Gauja 402 032,64 EUR 30.11.2011
Norvik IPS Gauja 318 373,69 Ls 01.12.2011
AS IPS Hipo Fondi 1 177 479,27 Ls 28.11.2011
AS IPS Hipo Fondi 408 378,44 Ls 28.11.2011
AS IPS Hipo Fondi 308 216,50 Ls 28.11.2011
Liepājas Olimpiskais centrs 232 176,34 Ls 28.11.2011
SIA Rīgas Meži 100 000 Ls 28.11.2011
Latvijas Universitāte 438 047,41 Ls 28.11.2011
Latvijas Universitāte 1 999 998,80 Ls 28.11.2011
Privatizācijas aģentūra  919 000 Ls 28.11.2011
Rīgas namu pārvaldnieks SIA 1 000 000 Ls 25.11.2011
Gulbenes pilsētas pārvalde 99 120 Ls 25.11.2011
Timwell Bunkering LTD 715 000 USD 21.11.2011


vesti.lv
Tulkojums: IMHOclub.lv