Dura lex
28.12.2013
Илья Козырев
Мыслитель
Operācija „Katapulta”
Sazvērestība pret denacionalizēto namu iedzīvotājiem
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Jurijs Aleksejevs,
Борис Марцинкевич,
Лилия Орлова,
Aleksandrs Giļmans,
MASKa _,
доктор хаус,
Елена Авдеева,
Ilja Kozirevs,
Андрей (хуторянин),
Lora Abarin,
Владимир Бычковский,
Konstantīns Čekušins,
Vadim Sushin,
Александр Кузьмин,
Евгений Лурье,
Игорь Буш,
Timber ***,
Артём Губерман,
Владимир Копылков,
Janis Veldre,
Марк Козыренко,
Johans Ko,
Дмитрий Моргунов,
Vladimir Timofejev,
Марина Феттер,
Ludmila Gulbe,
bred sivokobilskij,
Agasfer Karpenko,
Игорь Рудзитис,
Сергей Кузьмин,
Ольга  Шапаровская,
Виктория кошко-мама,
Marija Iltiņa,
Леонид Радченко,
Борис Ярнов,
Анатолий Первый,
Arvids Turlajs,
Олег Андреев,
Karabas Barabas
Ziemassvētku pārsteigums – izrādās, ka Ekonomikas ministrija, jau ilgu laiku strādā pie jauna Dzīvojamo telpu īres likuma varianta. Savu projektu Ekonomikas ministrija ir nolēmusi pasniegt sabiedrības vērtējumam tieši pirms ilgajiem Jaungada svētkiem, kad visa progresīvā sabiedrība ir ķērusies pie dāvanu pirkšanas un olivjē griešanas. Nekādu nejaušību nav.
Anotācijā sniegti divi pamatojumi: „Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumi” un „privātpersonu iesniegumi, praksē saskaroties ar problēmām saistībā ar dzīvojamo telpu īres regulējuma nepilnībām”. Tā kā pats agrāk vadīju kompāniju, kas nodarbojās ar dzīvojamo telpu īri, man radās jautājums, ar kādām tad īsti grūtībām ir saskārušās privātpersonas, ka vesela ministrija ir pastiepusi palīdzīgu roku.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo likumu jaunā varianta projekts ir daudz īsāks, tāpēc galvenās atšķirības atradās ātri – no likuma ir pazuduši beztermiņa līgumi (līgumi ar nenoteiktu termiņu), papildināts līguma laušanas iemeslu saraksts, un līdz ar jaunā likuma pieņemšanu īrnieka izlikšanas process līdzināsies katapultēšanai. Tātad vairs nav nekādu šaubu par to, ka likumprojekta galvenais mērķis ir denacionalizēto namu iemītnieki, kuri tur dzīvojuši pirms denacionalizācijas. Vienkāršības labad nosauksim viņus par „vecajiem” iedzīvotājiem. Savukārt privātpersonas, kas „praksē saskārušās ar problēmām...”, ir pirmskara nekustamo īpašumu īpašnieku mantinieki, kas izmantojuši denacionalizācijas labumus, vai biznesmeņi, kuri nekustamos īpašumus līdz ar to iedzīvotājiem iegādājušies no šiem mantiniekiem.
Denacionalizēto namu „vecie” iedzīvotāji no jaunajiem atšķiras ar īres līgumiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku. Pašlaik jaunajiem māju īpašniekiem ir ļoti neizdevīgi turēt iedzīvotājus ar tādiem līgumiem: īres maksu tā vienkārši pacelt nevar, izlikt no dzīvokļiem (ja vien viņiem nav parādu) var tikai ar labu, t.i. ar finansiālu vai materiālu kompensāciju. Savukārt pie denacionalizētā nekustamā īpašuma pieder tikai pirmskara nami, tātad visai nolietots īpašums, kura uzturēšana prasa lielus līdzekļus. Vēl lielāki līdzekļi nepieciešami to rekonstrukcijai.
Denacionalizācija nebija nekāds pienākums – tās bija tiesības, ko cilvēki varēja arī neizmantot. Galu galā jau iepriekš bija zināmi visi ar „vecajiem” iedzīvotājiem saistītie pienākumi, arī nekustamo īpašumu stāvoklis diezin vai varēja sagādāt pārsteigumu, it īpaši jaunajiem īpašniekiem, kuri pārpirka no mantiniekiem denacionalizētos īpašumus. Gan vieni, gan otri rīkojās brīvprātīgi un apzināti, tātad izprata savas rīcības sekas un domāja par tām. Ja nu pēkšņi izpratne ir izrādījusies kļūdaina un aprēķins nav attaisnojies, nu, tad nāksies ciest zaudējumus, — tāpēc jau eksistē komerciālais risks. Es uzskatu, ka tādos gadījumos palīdzība no valsts puses ir lieka.
Taču paši īpašnieki tā nedomā, tāpēc projekta autori ir paredzējuši visas ērtības un uzlabotu servisu. Tagad namīpašnieki var lauzt īres līgumu pirms termiņa, izmantojot salīdzinājumā ar patreiz spēkā esošo likumu paplašināto iemeslu sortimentu, kas izklāstīti 20. – 27. p. To starpā ir arī īstas pērles, piemēram, līguma laušana „nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas gadījumā” (26.p.) vai „gadījumi, kad īres līguma spēkā esamība rada izīrētājam pārmērīgus zaudējumus” (27.p.).
Nav nekādu šaubu par to, ka „vecie” iedzīvotāji īpašniekam rada „pārmērīgus” zaudējumus. Pats šis termins nekādā veidā nav atšifrēts. Nekustamā īpašuma pārdošana tā īpašniekam ļauj atrisināt visas problēmas, un pārējiem biznesmeņiem atliek tikai apskaust namīpašniekus – firmas īpašnieka maiņas gadījumā likums taču neļauj atteikties no līguma izpildes. Nu, tas taču būtu vareni, vai ne?
Vienlaikus jaunais likums atbrīvos namīpašnieku no nepieciešamības piešķirt iemītniekiem līdzvērtīgu dzīvokli, kā to dažos gadījumos, piemēram, ēkas nojaukšanas gadījumā prasa patreiz spēkā esošais likums. Taču pats galvenais ir tas, ka namīpašnieks ir atbrīvots no vecās īrnieku izlikšanas kārtības: tā paredzēja iepriekšēju brīdinājuma nosūtīšanu, un tikai pēc tam namīpašnieks varēja vērsties tiesā. Tagad viss būs vienkāršāk: brīdinājums un mēnesi vēlāk – izlikšana policijas uzraudzībā.
Īpaši šiem nolūkiem Likumā par policiju tiks izdarīti grozījumi, kuru ietvaros policistiem tiks uzlikts par pienākumu nodrošināt īrnieku izlikšanu uz namīpašnieka brīdinājuma pamata. Ministru kabinets atsevišķi izstrādās kārtību, kādā policija tiek informēta par izsūtītajiem brīdinājumiem, kā arī šāda brīdinājuma blankas paraugu. Tā nu nevēlama īrnieka izlikšanas-katapultēšanas kārtība no namīpašnieka viedokļa ir ļoti ērta – viņam atliek tikai izdrukāt vienu blanku un nosūtīt to uz divām adresēm – īrniekam un policijai.
Jaunajam likumam vajadzētu it kā atvieglot un sakārtot nekustamo īpašumu īpašnieku un parasto īrnieku (nosauksim viņus par „jaunajiem” atšķirībā no „vecajiem”) attiecības. Tomēr, strādājot dzīvojamo telpu īres sfērā, man nav ne pašam nācies saskarties, ne arī no citiem dzirdēt par problēmām ar „jaunajiem” īrniekiem pat vecā likuma darbības laikā, jo līgumi ar viņiem sākotnēji tiek noslēgti uz noteiktu laiku un pirmstermiņa līguma laušanas noteikumi parasti ir uzskaitīti līgumā.
Nekādu šaubu – jaunais likums ir izstrādāts denacionalizēto namu īpašnieku interesēs, un tā mērķis ir atbrīvot viņus no nastas, ko rada „vecie” iemītnieki. Projekta publikācija karstajās svētku dienās dod iespēju nepievērst tam nevēlamu sabiedrības uzmanību.
Visus šos apstākļus apspriedām partijas „Par dzimto valodu!” darba grupas ietvaros un nonācām pie secinājuma, ka mūsu atsauksmē par likumprojektu ir jāiekļauj sekojoši punkti:
• Likuma jaunā redakcija nedrīkst attiekties uz personām, kas noslēgušas līgumus par dzīvojamo telpu īri denacionalizētajos namos pirms bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku tiesību atjaunošanas un dzīvo šajās dzīvojamajās telpās, likumam stājoties spēkā. Šim nolūkam likumā ir jāiekļauj īpaša atruna;
• Īrnieka ģimenes locekļiem ir jāpiešķir tās pašas tiesības, ko bauda īrnieks, viņiem ir jāpiešķir tiesības automātiski pārņemt līgumu ar agrākajiem noteikumiem gadījumā, ja īrnieks jebkādu iemeslu dēļ ir zaudējis šo statusu.
• Nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas gadījumā jaunais īpašnieks pārņem visas iepriekšējā īpašnieka tiesības un pienākumus.
Šo atsauksmi esam nosūtījuši uz Ekonomikas ministriju un Ministru kabinetu. Gaidām uzaicinājumu to apspriest.
Anotācijā sniegti divi pamatojumi: „Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumi” un „privātpersonu iesniegumi, praksē saskaroties ar problēmām saistībā ar dzīvojamo telpu īres regulējuma nepilnībām”. Tā kā pats agrāk vadīju kompāniju, kas nodarbojās ar dzīvojamo telpu īri, man radās jautājums, ar kādām tad īsti grūtībām ir saskārušās privātpersonas, ka vesela ministrija ir pastiepusi palīdzīgu roku.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo likumu jaunā varianta projekts ir daudz īsāks, tāpēc galvenās atšķirības atradās ātri – no likuma ir pazuduši beztermiņa līgumi (līgumi ar nenoteiktu termiņu), papildināts līguma laušanas iemeslu saraksts, un līdz ar jaunā likuma pieņemšanu īrnieka izlikšanas process līdzināsies katapultēšanai. Tātad vairs nav nekādu šaubu par to, ka likumprojekta galvenais mērķis ir denacionalizēto namu iemītnieki, kuri tur dzīvojuši pirms denacionalizācijas. Vienkāršības labad nosauksim viņus par „vecajiem” iedzīvotājiem. Savukārt privātpersonas, kas „praksē saskārušās ar problēmām...”, ir pirmskara nekustamo īpašumu īpašnieku mantinieki, kas izmantojuši denacionalizācijas labumus, vai biznesmeņi, kuri nekustamos īpašumus līdz ar to iedzīvotājiem iegādājušies no šiem mantiniekiem.
Denacionalizēto namu „vecie” iedzīvotāji no jaunajiem atšķiras ar īres līgumiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku. Pašlaik jaunajiem māju īpašniekiem ir ļoti neizdevīgi turēt iedzīvotājus ar tādiem līgumiem: īres maksu tā vienkārši pacelt nevar, izlikt no dzīvokļiem (ja vien viņiem nav parādu) var tikai ar labu, t.i. ar finansiālu vai materiālu kompensāciju. Savukārt pie denacionalizētā nekustamā īpašuma pieder tikai pirmskara nami, tātad visai nolietots īpašums, kura uzturēšana prasa lielus līdzekļus. Vēl lielāki līdzekļi nepieciešami to rekonstrukcijai.
Denacionalizācija nebija nekāds pienākums – tās bija tiesības, ko cilvēki varēja arī neizmantot. Galu galā jau iepriekš bija zināmi visi ar „vecajiem” iedzīvotājiem saistītie pienākumi, arī nekustamo īpašumu stāvoklis diezin vai varēja sagādāt pārsteigumu, it īpaši jaunajiem īpašniekiem, kuri pārpirka no mantiniekiem denacionalizētos īpašumus. Gan vieni, gan otri rīkojās brīvprātīgi un apzināti, tātad izprata savas rīcības sekas un domāja par tām. Ja nu pēkšņi izpratne ir izrādījusies kļūdaina un aprēķins nav attaisnojies, nu, tad nāksies ciest zaudējumus, — tāpēc jau eksistē komerciālais risks. Es uzskatu, ka tādos gadījumos palīdzība no valsts puses ir lieka.
Taču paši īpašnieki tā nedomā, tāpēc projekta autori ir paredzējuši visas ērtības un uzlabotu servisu. Tagad namīpašnieki var lauzt īres līgumu pirms termiņa, izmantojot salīdzinājumā ar patreiz spēkā esošo likumu paplašināto iemeslu sortimentu, kas izklāstīti 20. – 27. p. To starpā ir arī īstas pērles, piemēram, līguma laušana „nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas gadījumā” (26.p.) vai „gadījumi, kad īres līguma spēkā esamība rada izīrētājam pārmērīgus zaudējumus” (27.p.).
Nav nekādu šaubu par to, ka „vecie” iedzīvotāji īpašniekam rada „pārmērīgus” zaudējumus. Pats šis termins nekādā veidā nav atšifrēts. Nekustamā īpašuma pārdošana tā īpašniekam ļauj atrisināt visas problēmas, un pārējiem biznesmeņiem atliek tikai apskaust namīpašniekus – firmas īpašnieka maiņas gadījumā likums taču neļauj atteikties no līguma izpildes. Nu, tas taču būtu vareni, vai ne?
Vienlaikus jaunais likums atbrīvos namīpašnieku no nepieciešamības piešķirt iemītniekiem līdzvērtīgu dzīvokli, kā to dažos gadījumos, piemēram, ēkas nojaukšanas gadījumā prasa patreiz spēkā esošais likums. Taču pats galvenais ir tas, ka namīpašnieks ir atbrīvots no vecās īrnieku izlikšanas kārtības: tā paredzēja iepriekšēju brīdinājuma nosūtīšanu, un tikai pēc tam namīpašnieks varēja vērsties tiesā. Tagad viss būs vienkāršāk: brīdinājums un mēnesi vēlāk – izlikšana policijas uzraudzībā.
Īpaši šiem nolūkiem Likumā par policiju tiks izdarīti grozījumi, kuru ietvaros policistiem tiks uzlikts par pienākumu nodrošināt īrnieku izlikšanu uz namīpašnieka brīdinājuma pamata. Ministru kabinets atsevišķi izstrādās kārtību, kādā policija tiek informēta par izsūtītajiem brīdinājumiem, kā arī šāda brīdinājuma blankas paraugu. Tā nu nevēlama īrnieka izlikšanas-katapultēšanas kārtība no namīpašnieka viedokļa ir ļoti ērta – viņam atliek tikai izdrukāt vienu blanku un nosūtīt to uz divām adresēm – īrniekam un policijai.
Jaunajam likumam vajadzētu it kā atvieglot un sakārtot nekustamo īpašumu īpašnieku un parasto īrnieku (nosauksim viņus par „jaunajiem” atšķirībā no „vecajiem”) attiecības. Tomēr, strādājot dzīvojamo telpu īres sfērā, man nav ne pašam nācies saskarties, ne arī no citiem dzirdēt par problēmām ar „jaunajiem” īrniekiem pat vecā likuma darbības laikā, jo līgumi ar viņiem sākotnēji tiek noslēgti uz noteiktu laiku un pirmstermiņa līguma laušanas noteikumi parasti ir uzskaitīti līgumā.
Nekādu šaubu – jaunais likums ir izstrādāts denacionalizēto namu īpašnieku interesēs, un tā mērķis ir atbrīvot viņus no nastas, ko rada „vecie” iemītnieki. Projekta publikācija karstajās svētku dienās dod iespēju nepievērst tam nevēlamu sabiedrības uzmanību.
Visus šos apstākļus apspriedām partijas „Par dzimto valodu!” darba grupas ietvaros un nonācām pie secinājuma, ka mūsu atsauksmē par likumprojektu ir jāiekļauj sekojoši punkti:
• Likuma jaunā redakcija nedrīkst attiekties uz personām, kas noslēgušas līgumus par dzīvojamo telpu īri denacionalizētajos namos pirms bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku tiesību atjaunošanas un dzīvo šajās dzīvojamajās telpās, likumam stājoties spēkā. Šim nolūkam likumā ir jāiekļauj īpaša atruna;
• Īrnieka ģimenes locekļiem ir jāpiešķir tās pašas tiesības, ko bauda īrnieks, viņiem ir jāpiešķir tiesības automātiski pārņemt līgumu ar agrākajiem noteikumiem gadījumā, ja īrnieks jebkādu iemeslu dēļ ir zaudējis šo statusu.
• Nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas gadījumā jaunais īpašnieks pārņem visas iepriekšējā īpašnieka tiesības un pienākumus.
Šo atsauksmi esam nosūtījuši uz Ekonomikas ministriju un Ministru kabinetu. Gaidām uzaicinājumu to apspriest.
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai
Юрий Алексеев
Отец-основатель
Latvieši, vai cietumu jums pietiks?
Mūsu ir daudz…
Роман Мельник
Комментатор, предприниматель
Pēdējās politiskās atbildības paliekas
Likvidēs
Marija Golubeva
Директор по развитию аналитического центра Providus
Negribīgi un bez dziļas diskusijas
Partiju sniegums integrācijas politikai
Arturs Priedītis
Доктор филологии
Debilitāte + nelietība = debilā nelietība
Jaunās sociālās sintēzes produkts