Rīga, valdība un dotācijas

Vēsturiski Rīgā braukšanas biļetes cena pasažieriem, kuriem nepienākas nekādi īpaši atvieglojumi, vienmēr ir bijusi zemāka par pašizmaksu. Pašizmaksas un braukšanas biļetes cenas starpību vienmēr ir dotējusi Rīgas dome kopā ar valdību. Tas ir saistīts ar to, ka sabiedrisko transportu Rīgā izmanto gan rīdzinieki, gan nerīdzinieki, tādēļ valdībai vienmēr ir bijis absolūti dabiski dotēt galvaspilsētas transportu.

Piemēram, 2008. un 2009. gadā valsts dotācija pārsniedza 15 miljonus eiro. Taču pēc tam, kad Rīgā 2009. gadā notika pašvaldības vēlēšanas un toreizējais "Jaunais laiks" (tagadējā "Vienotība") palika opozīcijā, valsts dotācija tika atcelta. Tika atstāta tikai likumā noteiktā obligātā kompensācija par pasažieriem invalīdiem.

Un tagad, kad Rīga runā par valsts dotāciju, neviens neprasa piešķirt kaut ko jaunu, iepriekš nebijušu. Notiek cīņa, lai atgūtu to, kas Rīgai pienākas.

No 2010.  līdz 2013. gadam Rīga pati dotēja visus pasažierus — gan rīdziniekus, gan nerīdziniekus. Turklāt mēs ieviesām mērķa atvieglojumus tām rīdzinieku grupām, kam atbalsts nepieciešams visvairāk, — bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā pensionāriem, skolēniem un invalīdiem.

Vienlaikus turpinājās un joprojām turpinās cīņa ar valdību par finansējumu. Atbilstoši pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem, sākot no 2009. gada, "Vienotības" valdība pilsētai ir atņēmusi kopsummā aptuveni 200 miljonus eiro.

2013. gadā mēs atkal atsākām strādāt ar valdību par dotācijas atgriešanos par nerīdziniekiem. Un šeit es vēlos uzsvērt — tieši par dotācijas atgriešanos. Tika izmantoti dažādi instrumenti, kā dēļ tika panākta vienošanās — 2014. gadā Rīga turpina dotēt visus, bet 2015. gadā arī valdība pievienojas ar savu ieguldījumu.

2014. gada decembra pašās beigās, pašā pēdējā brīdī, Saeima "Vienotības" vadībā nobalsoja pret 15 miljonu eiro dotāciju par nerīdziniekiem. Bez pamatojuma un argumentiem. Nē, un punkts.

Šis lēmums ir vērtību sadursmes turpinājums starp Rīgu un tās sociālo politiku un "Vienotības" politiķiem, kuri neieredz visu, kas saistīts ar sociālo politiku. Sākot ar bezmaksas biļetēm pensionāriem līdz idejai par PVN samazinājumu pārtikas produktiem un apkurei un ienākuma nodokļa progresīvās likmes ieviešanu.

Es noskatījos pārraides "Sastrēgumstunda" ierakstu, kurā piedalījās "Vienotības" pārstāvji. Un ir pilnīgi skaidrs, ka viņi pie pirmās izdevības atceltu visas bezmaksas biļetes — gan pensionāriem, gan skolēniem. Taču tādas izdevības viņiem nav.

Piespiedu lēmums

Visa šā rezultātā tika pieņemts piespiedu un smags lēmums. Kopējā braukšanas biļetes cenas atlaide gan rīdziniekiem, gan nerīdziniekiem tiek atcelta, un tagad maksa par vienu braucienu būs 1,15 eiro.

Tomēr tiek saglabātas visas esošās atlaides un bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā pensionāriem, skolēniem un invalīdiem. Tiek ieviestas arī jaunas atlaides, kas ļauj saglabāt līdzšinējo cenu par vienu braucienu strādājošajiem pensionāriem — 60 centu. Savukārt neklātienē studējošajiem studentiem tiek ieviesta vēl lielāka atlaide — tagad viņi maksās tikpat, cik visi pārējie studenti, proti, 30 centu.

Turklāt dome turpina būtiski dotēt braukšanas biļetes, lai atbalstītu tos, kuri sabiedrisko transportu izmanto regulāri. Iegādājoties mēneša braukšanas biļetes, viens brauciens var izmaksāt 40-50-60 centu. Un pati dārgākā mēneša braukšanas biļete — visām dienām visu veidu transporta līdzekļos — maksā 50 eiro.

Pašizmaksa

Visvairāk jautājumu rīdziniekos izraisa brauciena pašizmaksas noteikšana. Uzņēmumam "Rīgas satiksme" ir speciāla formula, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos, un pēc tās arī tiek aprēķināta pašizmaksa.

Pagājušajā gadā tā bija 1,20 eiro. Šogad tā ir pazeminājusies līdz 1,175 eiro.

Tālāk — par visu pēc kārtas. Administratīvie izdevumi, kurus samazināt visiem patīk ieteikt, veido mazāk nekā 3% no pašizmaksas.

Degvielas izdevumi, kuras cenas pašlaik pazeminās, veido aptuveni 6%. Turklāt sabiedriskais transports nav tikai autobusi, bet vēl arī trolejbusi un tramvaji, kas savukārt patērē elektroenerģiju (vēl 3%).

Tālāk — kredītu procenti veido 4%. Tas ietver visu — sākot no zemās grīdas tramvajiem līdz jaunajiem trolejbusiem. Respektīvi, ja uzņēmums visu šo gadu laikā vispār nebūtu iegādājies nekādus jaunus transportlīdzekļus, pašizmaksa būtu tikai par 4% zemāka. Cits jautājums — par cik palielinātos pašizmaksa remonta izdevumu pieauguma dēļ.

Viss, kas ir saistīts ar norēķinu elektroniskās sistēmas (e-talonu) uzturēšanu, veido aptuveni 5%. Teorētiski ir iespējams atteikties no mūsdienīgas sistēmas un atjaunot konduktoru pakalpojumus. Taču no tehnoloģiskā viedokļa tā patiešām ir atgriešanās pagājušajā gadsimtā. Un nevajag aizmirst, ka daudzajiem simtiem konduktoru arī vajadzēs maksāt algu ar visiem nodokļiem. Tā ka šajā pozīcijā ietaupīt 5% īpaši neizdosies.

IT izmaksā vēl 3%.

Būtiskākais pašizmaksas komponents ir algas (ieskaitot administrāciju) — 36%. Uzņēmumā strādā 4250 darbinieku.

Nākamie komponenti ir amortizācija — 17% un rezerves daļas — 13%. Sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina 431 autobusi, 257 trolejbusi un 208 tramvaji.

Atlikušie 13% ietver visus nodokļus, valsts nodevas, licences, apdrošināšanu, visu ēku un teritoriju apsaimniekošanu utt.

Vai ir iespējama ekonomija?

Ja pilnībā atbrīvotu visu administrāciju, sākot no Leona Bemhena līdz kadru daļai un grāmatvežiem, lietu dīzeļdegvielu bez maksas, atteiktos no visiem zemās grīdas tramvajiem un jaunajiem trolejbusiem un autobusiem un e-talonus nomainītu ar konduktoriem, pašizmaksa būtu apmēram 1 eiro 1,15 eiro vietā.

Var samazināt visiem algas par trešdaļu. Bet arī tad pašizmaksa būs apmēram 1 eiro. Tiesa, atklāts paliek jautājums, kurš tad paliks strādāt uzņēmumā, bet kurš dosies meklēt darbu ārzemēs.

Gada laikā var neremontēt transportu. Tādas pieejas gadījumā samazināsies arī izmaksas, bet pašizmaksa vienalga būs aptuveni 1 eiro. Taču gada beigās liela daļa transporta vienkārši nebūs lietojama. Tāda ir sabiedriskā transporta specifika — tas regulāri jāremontē.

Visi piedāvātie varianti pēc būtības ir neiespējami. Taču pat tādā gadījumā, ja kādu no tiem īstenotu, pašizmaksas samazinājums būs tikai aptuveni 15 centu — 1 eiro 1,15 eiro vietā.

Valsts kontrole un ekonomija

Atsevišķi jāapskata Valsts kontroles revīzijas rezultāti un pēdējais valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas paziņojums.

Audita rezultātos tiek runāts tikai par vienu faktu, kuru Valsts kontrole uzskata par pārkāpumu, — atbalsts sieviešu basketbola klubam ТТТ. Šis klubs ir vēsturisks mantojums vēl no "Tramvaju-trolejbusu tresta" laikiem. Kopējā atbalsta summa 2014. gadā veidoja  50 000 eiro.  Ja šāda atbalsta nebūtu,  klubs, visticamāk, būtu vienkārši jāslēdz. Jebkurā gadījumā klubs tika finansēts no tā saucamajiem netarifu ieņēmumiem, un šiem izdevumiem nav nekādas saistības ar pašizmaksu.

Bez šā minētā Valsts kontrole nekonstatēja nevienu pārkāpumu! Taisnība, ir dažādi priekšlikumi.

Piemēram, ieviest obligāto visu to pasažieru uzskaiti, kuri transportu lieto tajās svētku dienās, kad braukšana transportā notiek bez maksas (Līgo svētkos, Rīgas pilsētas svētkos, Neatkarības dienā un Jaungadā). Sakiet, lūdzu, kā ir iespējams nodrošināt, lai pēc 18. novembra salūta visi pasažieri pieietu pie transportlīdzekļa vadītāja un paņemtu tā saucamo nulles biļeti? Es nezinu. Taču arī šiem priekšlikumiem nav nekādas saistības ar pašizmaksu.

Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem

Sociālajos tīklos bija daudz jautājumu. Es atbildēšu uz visbiežāk uzdotajiem.

— Kāpēc ir pieaugusi maksa par autostāvvietām?

— Autostāvvietu skaits pilsētas centrā ir fiziski ierobežots. Un maksa par autostāvvietām nav instruments, lai gūtu papildu ienākumus, bet gan lai regulētu transportlīdzekļu daudzumu pilsētas centrā.

Ja maksa par autostāvvietām ir neliela, tad tas, protams, ir izdevīgi. Bet tikai tiem, kas paspējuši atrast brīvu vietu savai automašīnai. Savukārt visi pārējie meklē brīvu vietu. Maksa par pirmo stundu auto stāvēšanai pilsētas centrā pieaugs par 15-73 centiem atkarībā no tarifa zonas. Parēķiniet paši, cik daudz benzīna jūs iztērējat, braucot vairākus riņķus pa centru sastrēgumu laikā? Vairāk vai mazāk par 15-73 centiem? Daudz automašīnu centra stāvvietās pirmām kārtām jau traucē autobraucējiem. Un nevienam citam.

— Ko tagad iesākt ar "Rīdzinieka karti"?

— Cīniņi ar valdību ir noveduši pie tā, ka projekts attīstās daudz lēnāk, nekā mēs vēlētos. Patlaban tas ir aktuāls konkrētiem cilvēkiem, patiesību sakot, ļoti lielām cilvēku grupām — pensionāriem, skolēniem, invalīdiem. Tie ir desmitiem tūkstoši rīdzinieku.

Bet projekts nav apturēts. Un šogad "Rīdzinieka kartes" turētājiem būs vēl arī labas ziņas.

— Kāpēc lielākā daļa sabiedriskā transporta maršrutu iet cauri centram?

— Līdz marta sākumam tiks sākts pirmais apļveida maršruts Bolderāja-Vecmīlgrāvis. Tas ies cauri visai Pārdaugavai līdz Dienvidu tiltam, tad cauri Ķengaragam un Purvciemam līdz VEF un no turienes pa jauno pārvadu nonāks Vecmīlgrāvī. Vasarā šis maršruts tiks pagarināts līdz Daugavgrīvas un Vecāķu pludmalēm.

— Kāpēc netiek ieviestas laika biļetes? Galu galā, godīgāk būtu maksāt par brauciena laiku, piemēram, par 1 stundu vai 1 stundu un 15 minūtēm, kā tas ir citās pilsētās.

— Mēs plānojam ieviest biļetes par brauciena laiku. Bet to var izdarīt tikai tad, ja tiek izveidotas atsevišķas sabiedriskā transporta joslas uz visiem tiltiem pāri Daugavai. Pretējā gadījumā būtu diezgan negodīgi pret pasažieriem, ja viņiem ir jāmaksā par laiku, kas pavadīts sastrēgumos, piemēram, uz Vanšu tilta.

Tehniski izveidot sabiedriskā transporta joslas varētu uzreiz pēc Salu tilta remonta pabeigšanas. Bet patlaban vēl tiek analizēts, vai ir iespējams atņemt pārējiem autobraucējiem vienu joslu katrā braukšanas virzienā uz Vanšu tilta. Tas ir ļoti sarežģīts lēmums.

— Tallinā sabiedriskais transports visiem ir bez maksas. Kāpēc Rīgā tā nav?

— Tallinā sabiedriskais transports ir bez maksas Tallinas iedzīvotājiem. Tātad tiem, kas maksā nodokļus Tallinas budžetā. Citu pašvaldību iedzīvotājiem sabiedriskā transporta biļete maksā 1,60 eiro. Rīgā tās iedzīvotājiem aizliedza pat 50 procentu atlaidi 0,60 eiro apmērā.

Kopsavilkums

Šajā cīņas raundā ar "Vienotības" valdību par Rīgas interesēm mums nav izdevies pilnībā aizsargāt rīdzinieku visas intereses, tikai daļēji.

Rīgas dome saglabāja tiesības jūsu bērniem, kuri mācās skolās, sabiedriskajā transportā braukt bez maksas. Mēs saglabājām tiesības uz bezmaksas transportu jūsu vecākiem, kuri jau ir pensijā. Mēs saglabājām pašreizējo cenu līmeni strādājošajiem pensionāriem un studentiem.

Un neviens, izņemot pašreizējo pilsētas domi, šo politiku nodrošināt nav spējīgs.

Rokas nolaist mēs negrasāmies. Un mēs atradīsim jaunas iespējas, lai palīdzētu savas pilsētas iedzīvotājiem.
 

Nils Ušakovs, Rīgas mērs

Delfi