Turpinājums. Sākums — šeit.

Šodien ir 8. marts. Divas stundas pirms darba dienas beigām jūs ieejat kādā no kompānijas nodaļām.  Uz galda ir vīns – jūsu darbinieki svin nevalstiskos svētkus. Pirms jūs paspējat izteikt kādu piezīmi, viena no darbiniecēm aicina jūs piebiedroties. Kā jūs rīkosieties?

1. Liksiet visiem izklīst, atgādinot par atbilstošajām sankcijām. Vai jūs patiešām esat pārliecināts par to, ka jūsu padotie paklausīs, ja viņi jau ir ignorējuši iekšējās darba kārtības noteikumus?

2. Pasēdēsiet kopā ar visiem, lai nebojātu cilvēkiem svētkus, un drīz vien iesiet projām. Tādā veidā jūs atbalstāt notiekošo, un vienmēr būs kāds iemesls atkārtot šādu rīcību.

3. Nereaģējot uz ielūgumu, palūgsiet nodaļas priekšnieku nekavējoties ierasties jūsu kabinetā. Bez viņa atbalsta darbinieki, protams, nebūtu sapulcējušies pie galda, taču jūsu kategoriskā izturēšanās var sastapt pretošanos. Turklāt jāpiebilst, ka attiecības ar darbiniecēm – sievietēm vienmēr atšķiras no attiecībām ar vīriešiem.

4. Nepievēršot klātesošo uzmanību jūsu vizītei, klusu aizverat durvis. Un varat droši aizvērt durvis aiz sevis šajā organizācijā – jūsu autoritātes atjaunošana prasīs milzum daudz spēku.

Jūs sveicat neformālu draudzīgu izturēšanos darbinieku vidū. Taču diskomforta sajūta saglabājas. Kā jau vienmēr, nojausma jūs neviļ...

Haoss dzimst no kārtības

Kārtības pārkāpums ir acīmredzams. Taču kas tad vispār ir kārtība? Tā ir situācija, kurā katra lieta atrodas savā vietā. Bet ja nu kādas lietas vieta nav noteikta? Tā ir dezorganizācija. Kārtība nav iespējama „bez priekšstata par kārtību”.

Ļu Czi stāsta: „Reiz kāds kņazs gribēja uzbrukt Ci valstij un sūtīja pie Ci valdnieka savu pilnvaroto padomnieku. Par godu viņa vizītei Ci valdnieks sarīkoja dzīres. Vīns plūda straumēm, un sūtnis palūdza atļauju iedzert no valdnieka – Debesu dēla – kausa. Valdnieks viesim neatteica, taču pēc tam, kad tas bija izdzēris kausu līdz dibenam, valdnieka Ci galminieks izņēma kausu no sūtņa rokām un pasniedza viņam citu. Sūtnis, izlikdamies piedzēries, palūdza izpildīt Ci dinastijas ceremoniālo mūziku, lai nodejotu tās pavadījumā. Pirmais ministrs atbildēja, ka muzikanti šo melodiju neprot. Un sūtnis pameta zāli.

Savam kņazam viņš paziņoja, ka pašlaik Ci valstij uzbrukt nedrīkst. „Es mēģināju aizvainot viņu valdnieku, un dižciltīgais galminieks to saprata. Es mēģināju pārkāpt etiķeti, un pirmais ministrs to ievēroja.”

Svarīga ir ne tikai rituāla ievērošana – labā toņa noteikumu, nolikumu un instrukciju ievērošana, bet arī to būtības izpratne. Tāpēc Ci valstij uzbrukt nevar – tajā gan valdnieks, gan viņa galminieki ir vienisprātis par kārtības izpratni un ievērošanu. 
Kņazs pajautāja: „Kas ļauj armijai uzvarēt?” „Tā uzvar, pateicoties savai organizētībai,” – atbildēja karavadonis (U-czi).

Jāsāk ar to, kā vēl nav

Vienmēr ir kāds cilvēks, kurš pieņem lēmumu par to, kā pienākas, – cilvēks, kurš nosaka kārtību. Vai darbinieki ir informēti par to, kādi ir jūsu priekšstati par kārtību? Spriežot pēc situācijas, darbinieki savā uzvedībā nesaskata nekādu kārtības pārkāpumu, tātad viņu priekšstati par kārtību nesakrīt ar jūsējiem.

Ja noteikta visiem saprotama kārtība, tad arī disciplīnas pārkāpējs ir cilvēks, kurš nes atbildību par novirzēm no kārtības. Dezorganizācijas gadījumā nav iespējams noskaidrot to, kurš vainīgs pārkāpumā. Lieta neatrodas savā vietā, kaut kas netiek izdarīts, taču nav neviena par to atbildīgā.

Disciplīna ir uzticība kārtībai. Kā novērtēt darbinieku disciplinētību organizācijā? Viens vadītājs par disciplīnu uzskata situāciju, kurā darbinieki no 9 līdz 18 atrodas darbā pie ieslēgtiem datoriem vai ar lāpstām rokās.  Visi ir savās vietās, un tas priecē vadītāja aci. Kāds cits reizi nedēļā organizē sapulces, kurās jāierodas visiem darbiniekiem. Ar to arī aprobežojas viņa prasības attiecībā uz disciplīnu.

Kur disciplīnas ir vairāk? „Kad aug likumi un pavēles, kļūst arvien vairāk zagļu” (Laodzi). Prasīga vadītāja rīkojumi tiek izpildīti tikai daļēji. Kādam citam prasības nav lielas, taču tiek izpildītas pilnībā. Labāk no cilvēka prasīt mazāk, taču to, ko neapšaubāmi iespējams izpildīt.

Drosminieks neuzbrūk bez pavēles, gļēvulis bez pavēles neatkāpjas

Kad U-czi karoja pret Ci valsti, viens no viņa karavīriem, aizrāvies cīņas karstumā, patvaļīgi pameta vietu ierindā un ar triumfu atgriezās, nesdams trofejas – divu nogalināto ienaidnieka kareivju galvas. U-czi lika sodīt drosminieku ar nāvi.

Karaspēks gaida pavēli. Drosminieks bez pavēles devās uz priekšu, pārējie viņam sekoja. Viens kareivis palika uz vietas. Kas viņš  tāds ir – gļēvulis vai disciplinēts kareivis? Bet ja nu uzbrukums bijis sekmīgs? Gļēvulis, atkāpdamies bez pavēles, rada haosu, kura vaininieks ir acīmredzams. Drosminieks pārkāpa kārtību un radīja dezorganizāciju. Un nav iespējams noteikt, kurš ir gļēvulis, kurš – varonis.

Tāpēc karavadonis vispirms konstatēja, kur radusies nekārtība – kārtības pārkāpums – uzbrukums bez pavēles –, un sodīja vainīgo. Viņš atjaunoja kārtību, ko ir briesmīgi pārkāpt un it nemaz nav briesmīgi ievērot. Sakāmvārds „uzvarētājus netiesā” patīk tiem, kam nav nekāda priekšstata par kārtību, cilvēkiem, kuri formāli seko disciplīnai, neizprotot tās jēgu. Taču burtiska disciplīnas ievērošana apdraud ne tikai to.

No diviem kandidātiem, kuri vienlīdz labi ir piemēroti darbam, ir jāizvēlas ar prātu mazāk apveltītais.

Ievērojot šo „darba zinātniskās organizācijas tēva” Frederika Teilora formulēto noteikumu, jums izdosies izvairīties no vadības pārtveršanas gadījumiem. Lieta tāda, ka dezorganizācija nav nekas cits kā kāda cita cilvēka ieviesta jauna kārtība. Drosmīgais kareivis faktiski apdraudēja karavadoņa tiesības un pārņēma vadību savās rokās. Šāda iniciatīva, ja tā ir saprātīga, īpaši apdraud vadītāja autoritāti.

Brigāde sarīkojusi pīppauzi. Kāds ceļas kājās un saka: „Labi, iesim strādāt,” taču brigadieris vēl sēž. Nākamais solis — „tagad darīsim to”. Lēmumi ir pareizi, taču kur šeit ir brigadieris? Vai viņš vispār ir vajadzīgs? Tas ir uzbrukums brigadiera autoritātei un varai – elementāra vadības pārņemšana. Izpildījums ir visai kvalificēts – viena pēc otras tiek ieteiktas saprātīgas un neapstrīdamas darbības.

Maršala zizlis, valdnieka scepteris, tiesneša mantija utt. – tie ir varas ārējie atribūti. To mērķis – dot priekšniekam iespēju atšķirties no pārējiem. Valda tas, kuram ir zizlis. Pārējie tikai pilda pavēles. Ja esat nodevis kādam zizli, esat nodevis arī varu. Gluži kā stafetes nūjiņa: ja jums tā ir rokās, skrieniet, ja nav – stāviet un gaidiet.

Jūs vadāt sapulci, taču diskusija ir pavērsusies citā virzienā. Jūs pieceļaties no savas vietas, paziņojat, ka sapulce beigusies, un maināt savu vietu – vienkārši apsēžaties līdzās darbiniekiem. Tādā veidā jūs norādāt, ka atsakāties no priekšnieka un sapulces vadītāja funkcijām, kura pienākums ir pieņemt lēmumu, un pārvēršaties par vienu no diskusijas dalībniekiem. 
Diskomforta sajūta, kas jūsos rodas izskatāmajā situācijā, signalizē ne tikai par kārtības pārkāpumu, bet arī par mēģinājumu pārtvert vadību. Varbūt 8. martā izteikto darbinieces silto uzaicinājumu „sēsties bariņā” iespējams interpretēt citādi?

Iespējamais risinājums

Jūs konstatējat divus kārtības pārkāpumus – nesankcionētas svinības darba vietā, turklāt vēl darba laikā. Tieši tāpēc jau tika izdarīts mēģinājums pārņemt vadību, tātad vispirms jums ir jāatgūst vadītāja loma.

Jūs sakāt „paldies” darbiniecei, kas jūs aicina pie galda (šim rituālam ir dziļa jēga), un vēršaties pie nodaļas vadītāja ar pirmo neapstrīdamo norādījumu, piemēram, lūdzat dokumentus par apakšnodaļas darbu – debitoru parādu kopsavilkumu, datus par kravas nosūtīšanas grafika vai remontdarbu izpildi utt.

Nodaļas vadītājs pieceļas no galda, lai atrastu nepieciešamos dokumentus (teikdams jums savu pirmo „jā”). Negaidot, līdz viņš sameklēs dokumentus, jūs izsakāt otru piedāvājumu: lūdzat viņu pēc 10 minūtēm ierasties jūsu kabinetā. Ja lūgsiet viņu ierasties vēlāk, to iespējams iztulkot kā atļauju pabeigt pasākumu, ja pieprasīsiet, lai viņš ierodas nekavējoties, tas var izrādīties neiespējami dažu apstākļu dēļ. Jūs varat arī saskarties ar slēptu pretošanos – „tūlīt pabeigšu un atnākšu”, un šis mēģinājums pārtvert vadību var prasīt papildu soļus.

„Karavadonis kavējas, ja nespēj saskatīt uzvaru” – vienlaikus jūs iegūstat laiku, lai konstatētu kārtības pārkāpumu, kas prasa sodu. Pa ko un kā sodīt – šie aspekti ir jāizskata atsevišķi, taču šajā situācijā „tūlīt uz vietas” pareizais risinājums ir atrasts.