Pašlaik, vērojot situāciju Krimā, kļūst skaidrs, cik liela nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem, kas lielā mērā ietekmē cilvēku noskaņojumu un pozīciju visā pasaulē.
 
Mūsu republika izjūt ārzemju un ukraiņu mēdiju resursu milzīgo spiedienu. Krimas varas orgānu un pilsoņu rīcība, kuri aicina palīgā citas valsts militāros spēkus, tajos tiek dēvēta par separātismu.
 
Simferopoles ielās vēl nekad nav redzēts tāds skaits žurnālistu un korespondentu — tie sabraukuši no visas pasaules. Sensāciju mednieki ar televīzijas kamerām un statīviem pilsētas ielās tagad ir parasta parādība. Visu informatīvo telpu un internetu pārpilda pretrunīgas informācijas plūsma no Krimas.
 
Tikai pirms dažām dienām gandrīz visiem šķita, ka fašisma krustakaru Ukrainā vairs nav iespējams apturēt. Zem nacionālistu spiediena viena pēc otras padevās apgabalu administrācijas.
 
Taču, kad pienāca Krimas kārta, tās patriotiem izdevās iziet ielās un dot pretsparu fašistiskajai okupācijai.


 
Šobrīd miljoniem cilvēku visā pasaulē vērīgi seko satraukuma pilnajām reportāžām no Krimas.
 
Man ik dienas zvana un raksta draugi un paziņas no Latvijas, Igaunijas, Spānijas, Vācijas un Anglijas: „Malači! Turieties! Jūs esat apturējuši fašistus un kļuvuši par piemēru visiem! Dzeniet fašistus līdz Berlīnei caur mūsu rindām!”
 
Rietumu masu mēdiju un algoto Ukrainas televīzijas kanālu melīgā informācija, kas propagandē fašisma idejas un dēvē tās par demokrātiju, nav spējusi pilnā mērā ietekmēt cilvēku apziņu.
 
Vai tad patiešām rietumu polittehnologiem, kuri izplānoja fašistisko puču Ukrainā, šķita, ka ukraiņu tauta ir tik primitīva, ka varētu uzķerties uz spīdošā demkrātijas āķa un atdot varu Ukrainā fašistu rokās?
 
Cik aizraujoši ir raksti plaši pazīstamajā vācu žurnālā „Der Spiegel”! Tā ir atklāta Ukrainas nacionālistu propaganda! Žurnāla mājaslapas moderatori izdzēš visus komentārus, kuros sniegta patiesa informācija par Maidanu  un tā vadoņiem.
 
Pat melnsarkanais apvāks neslēpj populārā vācu žurnāla pozīciju šajā jautājumā.
 
Tas, ko Ukrainas tauta pārcieta Lielā Tēvijas kara gados, nav aprakstāms. Tāpēc jo dīvaināk šķiet tas, ka šī visā pasaulē nosodītā parādība tik viegli izplatījusies Ukrainas zemē.
 
Šobrīd Ukrainai ir ārkārtīgi nepieciešami neatkarīgie mēdiju resursi, kas spētu sniegt ticamu informāciju par pussalā notiekošo gan pašiem Krimas iedzīvotājiem, gan visai Ukrainai un citām pasaules valstīm.


 
Ukrainas iedzīvotāji, arī Krimas pussalā dzīvojošie, jūt milzīgo morālo spiedienu. Daudzi no viņiem izjūt patiesu apjukumu par pussalā notiekošo procesu patieso jēgu.
 
Lielākā daļa vairāk uzticas „sarafānu radio” un televīzijas ziņu programmām, kas biedē ar politisko izolāciju un iespējamo karu.
 
Jau tagad esam saskārušies ar to, ka lielākā daļa plašsaziņas līdzekļu jebkādus Krimas varas iestāžu paziņojumus un valdības pārstāvju intervijas „apspēlē” un pasniedz auditorijai sagrozītā veidā. Cilvēki tiek apzināti maldināti.
 
Vēl joprojām galvenā sarunu tēma gan uz ielas, gan mājās — pussalas tālākais liktenis.
 
Ar mērķi pēc iespējas ātrāk likvidēt politisko krīzi Krimas valdība ir pieņēmusi lēmumu organizēt pussalā referendumu.
 
Nav runas ne par kādu Krimas atdalīšanos no Ukrainas vai pievienošanos Krievijai, lai kāda informācija par to skanētu masu mēdijos.
 
Krimas parlamenta spīkeris paskaidroja: jautājums par pussalas pilnvaru paplašināšanos, ko Krimas Autonomā Republika (KAR) izvirzīs tautas nobalsošanai 30. martā, neietver nekādus punktus par Ukrainas teritoriālās vienotības sašķelšanu.
 
Referenduma mērķis ir KAR statusa pilnveidošana, lai autonomijas tiesības būtu garantētas jebkādu centrālās varas vai Ukrainas Konstitūcijas izmaiņu gadījumā.
 
Šajā virzienā veikto pasākumu mērķis ir panākt, lai centrālie varas orgāni rēķinātos ar autonomiju, organizētu pārrunas un saskaņotu ar to savus lēmumus.
 
Referenduma jautājums ir sekojošs:
 
„Krimas Autonomā Republika ir valstiski patstāvīga un iekļaujas Ukrainas sastāvā uz līgumu un vienošanos pamata” („Jā” vai „Nē”).
 
Krimā jūtami arī mēģinājumi destabilizēt ar nacionālo jautājumu saistīto situāciju.
 
2. martā organizētajā preses konferencē Krimas Augstākās padomes priekšsēdētājs Vladimirs Konstantinovs apliecināja no dažādām valstīm sabraukušajiem žurnālistiem, ka Krimas tatāri iegūs tiesības, kādu viņiem nav bijis visā neatkarīgās Ukrainas vēsturē.
 
Diezin vai fašistiskā režīma piekritēji, kuru klātbūtni  savā miermīlīgajā pussalā nepieļāva Krimas iedzīvotāji, plāno rūpēties par Krimā dzīvojošo tautu labklājību.
 
Pašlaik Krimā viss ir kārtībā, un pussalas iedzīvotāju ikdienas dzīve ir atgriezusies ierastajās sliedēs.