Datu avots: Latvijas Banka — Maksājumu bilances dati, darījumu un personiskie braucieni, *autores prognoze (pieejami dati par 1.-3. ceturksni).

Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārvalstīs pēdējos gados ir saglabājušies gandrīz nemainīgi, pozitīvā bilance veidojas un palielinās, pateicoties ārvalstu tūristu vizītēm. Kā gan veidojas ārvalstu viesu un to tēriņu palielinājums 2014. gadā, ja tik daudz dzirdēts par Krievijas tūristu skaita samazinājumu?

Tautsaimniecība atdziest, bet tūrismu silda Rietumi

2014. gadā Latvijas tautsaimniecība sāka pakāpeniski atdzist — iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi palēninājās. Viens no galvenajiem iemesliem šim palēninājumam bija pieprasījuma kritums nozīmīgā Latvijas eksporta tirgū — Krievijā. To provocēja Krievijas-Ukrainas konflikts, tirdzniecības embargo, naftas cenu un rubļa kursa kritums. Arī tūrismu kā eksportējošo nozari skāra šis pieprasījuma kritums. Pirktspējas pasliktinājuma dēļ būtiski samazinājās Krievijas viesu un to viesnīcās pavadīto nakšu skaits.

Mazāk ciemojās arī tūristi no Norvēģijas. Neraugoties uz naftas cenu kritumu, par norvēģu pirktspēju tomēr bažīties nav pamata — Norvēģijas tautsaimniecības attīstība ir  stabila. Šķiet, ka norvēģi ir zaudējuši interesi par Latviju un Igauniju, kur jau pāris gadu mazinās Norvēģijas iedzīvotāju viesošanās biežums, bet Lietuva joprojām saglabājas norvēģu interešu lokā. Norvēģi pēdējos gados vairāk laika pavadījuši Spānijā, Itālijā, Francijā un ES jaunpienācējā — Horvātijā. Noteikti šīs izvēles ietekmējusi arī transporta pieejamība, īpaši — lētie lidojumi. 

2. attēls. Ārvalstu viesu viesnīcās pavadītās naktis (tūkst., sez. izlīdz.)


Datu avots: CSP, autores aprēķini.

Krievijas un Norvēģijas viesu skaita samazināšanos Latvijā ar uzviju atsvēra ciemiņi no citām valstīm (sk. 2. attēlu). Visnozīmīgāk 2014. gadā tūrisma nozares izaugsmi balstīja viesi no Vācijas, kas pavadīja Latvijā par gandrīz 100 tūkstošiem nakšu vairāk nekā 2013. gadā. Tas kompensēja "robu", kas veidojās no zemākas Krievijas un Norvēģijas viesu intereses (sk. 3. attēlu). Otrs lielākais viesnīcās pavadīto nakšu skaita kāpums ir bijis Lielbritānijas tūristiem, no kā daudz neatpaliek arī igauņu, lietuviešu un somu viesošanās. 
 

3. attēls. Pārmaiņas ārvalstu viesu viesnīcās pavadīto nakšu skaitā 2014/2013 (tūkst. nakšu)


Datu avots: CSP, autores aprēķini.

Tūristu intereses pārmaiņas nosaka daudzi faktori, t.sk. tūristu pirktspēja, lēta un ērta transporta pieejamība, reklāma ārvalstīs, cenu pievilcīgums u.c. Tomēr 2014. gads bija tūristiem īpaši aktuāls divu iemeslu dēļ:

1) liels dažādu pasākumu klāsts, ko nodrošināja Rīgas statuss kā Eiropas kultūras galvaspilsētai;

2) Latvijas pievienošanās eiro zonas valstu saimei, kas nodrošināja papildu atpazīstamību un, iespējams, mudināja Latviju par galamērķi nolūkot tiem tūristiem, kuriem šķiet svarīgi ietaupīt valūtas konvertācijas izdevumus.

Iepriekš redzēts Igaunijā

Domājot par šiem iemesliem, prātā iezogas "Déjà vu" jeb "iepriekš redzēts" sajūta. 2011. gads Igaunijas tūrismā bija rekordstraujas izaugsmes gads. Tas uz pārējo fona izcēlās ar šiem pašiem diviem iemesliem — Igaunija ieviesa eiro un Tallina kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu. 2011. gadā bija vērojams otrs straujākais vācu tūristu pieaugums (visstraujākais bija pēc Igaunijas pievienošanās ES pēc 2004. gada 1. maija un 2005. gadā). Vienlaikus Lielbritānijas tūristu skaits dubultojās. Strauji palielinājās arī latviešu un lietuviešu, kā arī itāļu, spāņu u.c. Eiropas iedzīvotāju interese.

Atšķirībā no 2014. gada situācijas Latvijā, Igaunijā 2011. gadā strauji auga arī tūristu skaits no Krievijas, jo šajā laika periodā Krievijas iedzīvotāju pirktspēja uzlabojās. Runājot par jaunākajām tendencēm, tad arī Igaunijā 2014. gadā vērojams Krievijas viesu samazinājums — to viesnīcās pavadīto nakšu skaits saruka par 9.6% salīdzinājumā ar 2013. gadu, kas ir nedaudz mazāks kritums nekā Latvijā (par 10.6%).

Atgriežoties pie Latvijas tūrisma nozares norisēm un viesiem no Krievijas, atgādinu, ka to īpašā loma tūrismā bija ne tikai vidēji ilgākas uzturēšanās dēļ, bet arī tūrismā jūtamās sezonalitātes mazināšanās dēļ. Krievi bija vieni no svarīgākajiem klientiem ne vien vasarā, bet arī ziemā — īpaši gada nogalē uz Jaunā gada sagaidīšanu un Krievijas Ziemassvētku brīvdienu laikā — janvāra sākumā. Diemžēl pērnajā svētku sezonā daudzas viesnīcu rezervācijas tika atceltas un, visticamāk, tās nesteidza aizpildīt viesi no Eiropas valstīm. Tiesa, decembra viesnīcu numuru un gultasvietas noslogojuma dati tādu izteiktu kritumu nerāda.

Starp lielākajiem zaudētājiem — luksusa preču tirgotāji

Pieprasījuma kritums bija novērojams arī atsevišķos tirdzniecības segmentos, proti, Krievijas viesi ir īpaši iecienījuši luksusa preces — zīmolu apģērbus, pulksteņus, juvelierizstrādājumus, investīciju zeltu, elektroniku, par šīm precēm  Krievijā ir maksājams papildu nodoklis. Samērā droši var apgalvot, ka šiem tirgotājiem šī sezona bija skopāka.

Lai gan kopējos mazumtirdzniecības apgrozījuma datos tūristu pirkumus identificēt nav iespējams, tomēr ieskatam varam izmantot citus datu avotus, piemēram, datus par Tax Free Shopping sistēmā reģistrētajiem pirkumiem, ko izmanto ārpus ES dzīvojošie tūristi pievienotās vērtības nodokļu atmaksai. Lai gan taupības nolūkos 2014. gadā nodokļu atmaksas iespēja ir izmantota pat biežāk, tomēr nozīmīgi samazinājušās vidējās pirkumu vērtības.

Pircēju veikto pirkumu skaits caur Tax Free Shopping sistēmu 2014. gadā pieauga par 25%, bet veikto pirkumu summa — tikai par 5% un sasniedza 20.9 miljonus eiro; (sk. 4. attēlu). Vidējā pirkuma vērtība 2014. gadā bija 288 eiro, kas ir par 16% mazāk nekā 2013. gadā. Jāpiebilst, ka vidējās vērtības varētu būt ietekmējusi arī cenu politika, jo tirgotāji, rēķinoties ar pieprasījuma kritumu,  cenas ir samazinājuši. 

4. attēls. Tax Free Shopping pirkumu summa (milj.eiro)


Datu avots: Global Blue Latvija nepublicētie dati.

Krievijas pircēju veikto pirkumu skaits, izmantojot Tax Free Shopping sistēmu, palielinājās par 17%, bet kopējā pirkumu summa samazinājās par 4%. Krievijas viesu pirkumi šajā sistēmā veido vislielāko īpatsvaru — 72% no kopējo pirkumu kopsummas.

Kā norāda Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane, Krievijas pircēji šobrīd vairs nevar atļauties tik dārgus pirkumus, viņi vairāk izvērtē nepieciešamību un biežāk izmanto iespējas iegādāties preces ar atlaidēm. Savukārt pirkumu skaits vēl joprojām aug, jo taupības nolūkos pircēji izmantoTax Free Shopping pakalpojumus arī maziem pirkumiem. 

5. attēls. Devumi Tax Free Shopping pirkumu summas pārmaiņās 2014/2013 (%)


Datu avots: Global Blue Latvija nepublicētie dati un autores aprēķini.

6. attēls. Tax Free Shopping pirkumu vidējās vērtība (eiro) un tās pārmaiņas 2014/2013 (%)


Datu avots: Global Blue Latvija nepublicētie dati un autores aprēķini.

Vai rietumu vējus nomainīs viesulis no Āzijas?

Interesanti, ka Krievijas viesu taupīgumu pērn ar uzviju kompensējuši Ķīnas tūristu apjomīgākie pirkumi — ķīniešu pirkumu vidējā vērtība ir visaugstākā ārvalstu viesu vidū un tā visstraujāk arī palielinājusies (sk. 5. un 6. attēlu). Lai gan Ķīnas iedzīvotāji Tax Free Shopping pirkumu kopsummā veido tikai 2%, straujais kāpums gandrīz trīskāršā apmērā ir nodrošinājis patiešām vērā ņemamu devumu pirkumu summas pārmaiņās. Arī Latvijas izsniegtās Šengenas vīzas Ķīnas iedzīvotājiem 2013. gadā veidoja tikai 0.6% jeb 1.2 tūkstošus no 203 tūkstošiem izsniegto vīzu skaita. Tātad — mazs cinītis gāž lielu vezumu, lai gan ko tādu teikt par valsti ar lielāko iedzīvotāju skaitu pasaulē ir nedaudz kuriozi.

Ķīnas un citu Āzijas valstu "cinītis" droši vien iezīmē nākotnes tendences ne vien pasaules, bet arī Latvijas tūrisma nozarē. Un nākotne patiesi būs izaicinājumu pilna. 2015. gada 1. pusgadā tūrisma un darījuma braucienu pozitīvo bilanci vēl stiprinās Latvijas kā ES prezidējošās valsts statuss, tomēr 2. pusgadā Krievijas viesu kritumu būs jau grūtāk kompensēt. Tad redzēsim, vai vāciešu un britu viesošanās būs noturīga un vai tūrisma nozares jaunā cerība būs Āzijas valstu viesi, uz kuru, saprotot pieprasījuma potenciālu, ceļu cenšas izlauzt arī rūpnieki.

Ķīnā īpaši iecienīti ir Latvijas dizaina priekšmeti, pārtika un kosmētika. Preču eksports ir iespēja arī Latviju reklamēt  kā tūrisma objektu. Nosacīti par eksporta preci varam uzskatīt arī nekustamo īpašumu, kas pēdējos gados Ķīnas pilsoņus Latvijai ir piesaistījis ar termiņuzturēšanās programmu — kopš 2010. gada izsniegti 1.3 tūkstoši termiņuzturēšanās atļauju šīs tālās zemes interesentiem. Arī šajā ziņā nākotne ir miglā tīta un nav zināms, ar ko noslēgsies diskusija par Imigrācijas likuma nosacījumu "mīkstināšanu".

Tūrisma pakalpojumi Latvijā veido nepilnus 4% no iekšzemes kopprodukta. Tas nav daudz, turklāt kādu daļu veido arī pašu iedzīvotāju ceļošana pa Latviju, bet, kā jau mēs rakstā redzējām, arī mazs cinītis var gāzt lielu vezumu vai, šajā gadījumā precīzāk, — palīdzēt vezumu noturēt uz izaugsmes takas.