Ukrainas krīze
25.02.2014
Вячеслав Князев
Журналист
Krimas izvēle
Simferopolē saglabāja mieru
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Дарья Юрьевна,
Борис Марцинкевич,
Михаил Герчик,
Лилия Орлова,
Zilite ~~~,
доктор хаус,
Геннадий Прoтaсевич,
Aleks Kosh,
Striganov Mikhail,
Lora Abarin,
Владимир Бычковский,
Vadim Sushin,
Александр Кузьмин,
Ed Dantes,
Виталий Комаров,
Vadims Faļkovs,
Aleksandrs Ļitevskis,
Артём Губерман,
Борис Шолин,
Марина Феттер,
Голда Меир,
Ольга  Шапаровская,
Andrejs S,
Jelena Lendova,
Товарищ Петерс,
Marija Iltiņa,
Vjačeslavs Kņazevs,
Илья Врублевский,
Александр Харьковский,
Tatjana Gerasimova,
Garijs Gailīts,
Oļegs  Ozernovs ,
Sergejs Ļisejenko,
Юрий Янсон,
Сергей Леонидов,
Анатолий Первый,
Андрей Жингель,
V. Skiman,
Владимир Иванов,
игорь соколов,
Робин Шервудский,
Cергей Сивов,
Valdis Petrov,
Дмитрий Виннер
Laika apstākļi Tēvijas Aizstāvja dienā Simferopolē bija saulaini un bez vēja.
Gadījumā, ja šajā dienā būtu lietusgāzes vai arī pūstu ass, ledains vējš, tad tas vairāk atbilstu Krimas iedzīvotāju noskaņojumam, kuri vairs nespēja uzturēties mājās un tika atnākuši uz pilsētas centru, lai paustu protestu tiem procesiem, kas notiek valstī.
Jau no paša rīta, pie autonomijas Augstākās Padomes ēkas sienām sanāca simtiem cilvēku, kuri šeit ieradās pēc sirds aicinājuma, lai aizsargātu savu pilsētu. Kā protesta mītiņa iniciatore uzstājās politiskā partija „Ruskoje Jedinstvo”, kas spēja cilvēkus saliedēt un aizsargāt autonomiju, lai to nesagrābtu „eiromaidans”.
Cilvēki masveidā tika pierakstījušies zemessardzē, izveidojot 10 zemessargu rotas, kas bija gatavas nekavējoši dot pretsparu jebkuriem traucēkļiem no ārpuses.
Mītiņa laikā, Krimas iedzīvotāju priekšā uzstājās partijas „Ruskoje Jedinstvo” vadītāji Sergejs Aksjonovs un Mihails Šeremets, kuri vērsās pie cilvēkiem ar saliedēšanās un Krimas aizsardzības mērķi.
„Mēs esam vienoti — mēs esam neuzvarami!” — skandēja mītiņotāji.
Šajā dienā nepiedalījās Krimas premjers Anatolijs Mogiļevs, taču tika uzstājies parlamenta spīkers Konstantinovs, kurš apliecināja savākušajiem, ka Krimu neatdosim.
Apkārt stāvēja drūmi miliči, kuri ar vienaldzību sekoja mītiņā notiekošajam. Taču viss bija organizēts, un nebija pat mājienu uz iespējamām nekārtībām. Tanī pat laikā, milicijas vadības mītnē noritēja apspriede, kurā tika nolemts, ka Krimas milicija ar „tautu”, t.i. pakļausies jaunajam IeM tautas ministram Avakovam. Būtībā, tās nebūt nebija pirmās pārmaiņas un amatu izpildītāju nomaiņas, tādējādi tas neizsauca nekādu sensāciju.
Tanī pat dienā, Krimas tatāru medžlisa Ļeņina laukumā veica mītiņu, kas tika veltīts 1918. gadā bojā gājušajam pirmās Krimas Tautas Republikas valdības priekšsēdētājam, I Kurultaja organizētājam, Krimas, Baltkrievijas, Lietuvas un Polijas musulmaņu muftijam Nomanam Čelebidžihanam.
Mītiņa organizētāji godināja Maidanā bojā gājušo piemiņu, pauda atbalstu Ukrainas nedalāmības atbalstam un pauda nosodījumu Reģionu Partijai. No tribīnes tika pieprasīts aizliegt partiju un tās biedriem tika iedots trīs dienu termiņš, lai izstātos no tās biedru rindām.
Medžlisa vadītājs Refats Čubarovs tika aicinājis visus sanākušos saglabāt mieru un atturēties no provokācijām.
Kādā momentā situāciju centās nokaitēt Krimā ieradušies „eiromaidana” pārstāvji, kuri skandēja mantru „Slava...” Tomēr īpašu atbalstu no mītiņotāju puses viņi nesagaidīja.
Drīzumā mītiņš bija galā, un cilvēki izklīda pa mājām.
Šoreiz izdevās mieru saglabāt. Pateicoties Krimas iedzīvotāju veselajam saprātam, ekstrēmistiem neizdevās veikt provokācijas un izraisīt cilvēku sadursmes.
P.S. Vēl 23. februārī Sočos noritēja Olimpiādes noslēgšanas ceremonija, kuras translāciju neizdevās noskatīties. Neviens televīzijas kanāls netika translējis šo pasākumu, kuri tā gaidīja ukraiņu miljoni. Izrādījās, ka šie starptautiskie sporta svētki neiekļāvās televīzijas apraides grafikā, sēru laikā par Maidanā kritušajiem varoņiem. Ļoti žēl.
Tomēr, mēs vienalga priecājamies par Krievijas uzvaru, mūsu izlases sniegumu un Soču Ziemas olimpiādes izcilo organizāciju.
Gadījumā, ja šajā dienā būtu lietusgāzes vai arī pūstu ass, ledains vējš, tad tas vairāk atbilstu Krimas iedzīvotāju noskaņojumam, kuri vairs nespēja uzturēties mājās un tika atnākuši uz pilsētas centru, lai paustu protestu tiem procesiem, kas notiek valstī.
Jau no paša rīta, pie autonomijas Augstākās Padomes ēkas sienām sanāca simtiem cilvēku, kuri šeit ieradās pēc sirds aicinājuma, lai aizsargātu savu pilsētu. Kā protesta mītiņa iniciatore uzstājās politiskā partija „Ruskoje Jedinstvo”, kas spēja cilvēkus saliedēt un aizsargāt autonomiju, lai to nesagrābtu „eiromaidans”.
Cilvēki masveidā tika pierakstījušies zemessardzē, izveidojot 10 zemessargu rotas, kas bija gatavas nekavējoši dot pretsparu jebkuriem traucēkļiem no ārpuses.
Mītiņa laikā, Krimas iedzīvotāju priekšā uzstājās partijas „Ruskoje Jedinstvo” vadītāji Sergejs Aksjonovs un Mihails Šeremets, kuri vērsās pie cilvēkiem ar saliedēšanās un Krimas aizsardzības mērķi.
„Mēs esam vienoti — mēs esam neuzvarami!” — skandēja mītiņotāji.
Šajā dienā nepiedalījās Krimas premjers Anatolijs Mogiļevs, taču tika uzstājies parlamenta spīkers Konstantinovs, kurš apliecināja savākušajiem, ka Krimu neatdosim.
Apkārt stāvēja drūmi miliči, kuri ar vienaldzību sekoja mītiņā notiekošajam. Taču viss bija organizēts, un nebija pat mājienu uz iespējamām nekārtībām. Tanī pat laikā, milicijas vadības mītnē noritēja apspriede, kurā tika nolemts, ka Krimas milicija ar „tautu”, t.i. pakļausies jaunajam IeM tautas ministram Avakovam. Būtībā, tās nebūt nebija pirmās pārmaiņas un amatu izpildītāju nomaiņas, tādējādi tas neizsauca nekādu sensāciju.
Tanī pat dienā, Krimas tatāru medžlisa Ļeņina laukumā veica mītiņu, kas tika veltīts 1918. gadā bojā gājušajam pirmās Krimas Tautas Republikas valdības priekšsēdētājam, I Kurultaja organizētājam, Krimas, Baltkrievijas, Lietuvas un Polijas musulmaņu muftijam Nomanam Čelebidžihanam.
Mītiņa organizētāji godināja Maidanā bojā gājušo piemiņu, pauda atbalstu Ukrainas nedalāmības atbalstam un pauda nosodījumu Reģionu Partijai. No tribīnes tika pieprasīts aizliegt partiju un tās biedriem tika iedots trīs dienu termiņš, lai izstātos no tās biedru rindām.
Medžlisa vadītājs Refats Čubarovs tika aicinājis visus sanākušos saglabāt mieru un atturēties no provokācijām.
Kādā momentā situāciju centās nokaitēt Krimā ieradušies „eiromaidana” pārstāvji, kuri skandēja mantru „Slava...” Tomēr īpašu atbalstu no mītiņotāju puses viņi nesagaidīja.
Drīzumā mītiņš bija galā, un cilvēki izklīda pa mājām.
Šoreiz izdevās mieru saglabāt. Pateicoties Krimas iedzīvotāju veselajam saprātam, ekstrēmistiem neizdevās veikt provokācijas un izraisīt cilvēku sadursmes.
P.S. Vēl 23. februārī Sočos noritēja Olimpiādes noslēgšanas ceremonija, kuras translāciju neizdevās noskatīties. Neviens televīzijas kanāls netika translējis šo pasākumu, kuri tā gaidīja ukraiņu miljoni. Izrādījās, ka šie starptautiskie sporta svētki neiekļāvās televīzijas apraides grafikā, sēru laikā par Maidanā kritušajiem varoņiem. Ļoti žēl.
Tomēr, mēs vienalga priecājamies par Krievijas uzvaru, mūsu izlases sniegumu un Soču Ziemas olimpiādes izcilo organizāciju.
Diskusija
Papildus tēmai
ASV liek lietā ieročus no Pandoras lādes
Replikas:
0
Papildus tēmai
ASV liek lietā ieročus no Pandoras lādes
Петерис Апинис
Врач
Ārsta skats uz karu
Kuram mēs neesam gatavi
Эйнарс Граудиньш
Экономист, независимый обозреватель
Kas patiesībā notiek Doņeckā
Aculiecinieka stāsts
Esmu latvietis un biju tur!
Karš un miers Ukrainā daugavpilieša acīm