Kādu skolu varam uzskatīt par krievu skolu vai, precīzāk sakot, par krievu kultūras skolu no zinātniskā viedokļa? Skolu izglītība tās pamatos ir nacionālās kultūras un cilvēces nozīmīgāko kultūras sasniegumu tālāknodošana.

Pat gadījumā, ja visi priekšmeti skolā tiek pasniegti krievu valodā, to iespējams uzskatīt par skolu ar krievu apmācības valodu, taču tā vēl nav krievu kultūras skola, jo krievu kultūras skolā tiek veidota un attīstīta skolēnu krievu kultūras identitāte. Kāda tā ir?

Kultūras identitāte sākas ar valodu, kurā veidojas cilvēka domāšana un vērtību skala. Tomēr mums ir labi zināms, ka daudzi cilvēki spēj domāt divās vai pat vairākās valodās. Vēl vairāk, arī viņu vērtību skala ir daudzšķautņaina. Bieži vien šiem cilvēkiem ir grūti uzskatīt sevi par vienas kulturālās identitātes pārstāvjiem. Tāpēc ne tikai valoda vien ir kultūras identitātes galvenais faktors.

Svarīgākais kultūras identitātes elements ir nācijas kopīgā vēsturiskā atmiņa.

Nācijas vēsturiskā atmiņa aptver notikumus, vērtības un personālijas, kuru kopums veido cilvēka pasaules uzskata kultūras dominantes. Katra cilvēka pasaules uzskatā ir dažādu nāciju kultūru vērtības, taču tikai dominantās vērtības veido pasaules uzskata vērtību skalu. Ar šo skalu indivīds samēro savu izturēšanos, vērtē notikumus, kuros piedalās, un situācijas, kas izveidojas apkārtējā vidē.

Taču vērtību skalā ir arī nozīmīgākie stiprinājumi — elementi, kas satur vienotā veselā personības vēsturisko atmiņu. Tās ir garīgās vērtības. Krievu kultūras identitātē tās ir pareizticības garīgās vērtības. Kalpošana Tēvzemei, brālīga mīlestība, garīgā vienotība, žēlsirdība, pašuzupurēšanās, sirdsapziņa, taisnīgums — šīs prioritātes izvirzās jebkāras rīcības un notikumu vērtējumā. Bez pareizticīgajām garīgajām vērtībām sabruks jebkura vērtību skala, krievu kultūras identitāte zaudēs garīgo stiprību, un personība viegli asimilēsies.

Eiropiešiem šķiet pilnīgi fantastiski daudzi vēsturiskie krievu nācijas sasniegumi, darbi, kas veikti galēja trūkuma apstākļos.

Garīga vienotība, godīga kalpošana Tēvzemei un pašuzupurēšanās tās labā — tādas ir krievu dvēseles principiālās vērtības, uz kuru pamata radīta un turas Krievu civilizācija. Krievu nācijas garīgās vērtības ir krievu kultūras identitātes veidošanās svarīgākais elements. Bez tām pat visi krievu valodā pasniegtie priekšmeti nespēs veidot krievu pasaules uzskatu.

Tāpēc, apgūstot tematiskos jautājumus nodarbībās, ļoti nozīmīga ir pareizticības garīgo vērtību aktualizācija. Jāpiebilst, ka laicīgā skola nevar pasniegt Dieva likumu vai kristīgo apoloģētiku, taču tas arī nav nepieciešams, ja, piemēram, analizējot vēsturiskus notikumus vai literāru darbu, skolēni mācās vērtēt varoņu rīcību no Tēvzemes mīlestības, patriotisma, pašuzupurēšanās, žēlsirdības un taisnīguma viedokļa.

Ja šie aspekti tiek sistemātiski akcentēti, apgūstot (iespējams, pat nedaudz saīsinātu materiālu) krievu civilizācijas vēsturi un kultūras mantojumu, saglabājot galvenos notikumus un kultūras sasniegumus, šāda skola neapšaubāmi ir krievu kultūras skola. Galu galā, indivīda nacionālais pasaules uzskats veidojas tikai uz garīgo vērtību un vēsturiskās atmiņas pamata.
 

Krievu kultūras identitātes veidošanās problēma

Krievu kultūras identitātes izveides un attīstības problēma ir viena no nozīmīgākajām skolu un ārpusskolas izglītības jomā. Visi Latvijas krievu kopienas vēsturiskās perspektīvas jautājumi ir jāizskata caur šīs problēmas risinājumu prizmu. Vienkāršāk sakot, Latvijas krievu kopienas kā kultūras subjekta saglabāšanās lielā mērā ir atkarīga no nacionālā pasaules uzskata izveides un saglabāšanās. Latvijas Satversmē (114. pants) ir teikts, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, un valsts pienākums ir darīt visu iespējamo, lai realizētu šo pamatlikuma normu. Taču mēs labi zinām, ka tas netiek veikts pietiekamā mērā.

Tas nenotiek, jo valsts ir pieņēmusi lēmumu par krievu skolu audzēkņu asimilāciju, pat nepajautājot pašiem bērniem un viņu vecākiem, vai viņi vēlas asimilēties. Tā nav, jo šī darba veikšanai ir nepieciešama krievu skolu audzēkņu vēsturiskās atmiņas regulāra izpēte un analīze. Nav, jo analīze ir jāpapildina ar zinātniski pedagoģiskiem semināriem un konferencēm, kuru ietvaros tiks izstrādāti ieteikumi problēmu risinājumam. Nav, jo valsts pienākums ir piešķirt atbilstošu finansējumu gan regulāru pētījumu veikšanai, gan materiālu un mācību grāmatu izstrādei un semināru un konferenču organizēšanai ar mērķi atrast jaunas zinātniski metodiskās pieejas bērnu kultūras identitātes veidošanas problēmu risināšanai.

Nesen tika organizēta izlases aptauja desmit krievu skolās dažādos Latvijas reģionos. Uz jautājumiem atbildēja 233 9.-12. klašu skolēni. Rezultāti liecina, ka par galvenajiem krievu kultūras sasniegumiem skolēni uzskata Uzvaru Lielajā Tēvijas karā (28,3%), krievu literatūru (9%) un Jurija Gagarina lidojumu kosmosā (6%). Par galvenajām krievu kultūras vērtībām skolēni uzskata: 19,7% — Uzvaras dienu, 15,9% — krievu valodu, 10,7% — Jauno gadu, 8,2% — krievu literatūru. Starp galvenajiem svētkiem ģimenē skolēni min: Uzvaras dienu — 24,9%, Ziemassvētkus — 24,03%, Jauno gadu un Lieldienas — 16,7%, Meteņus — 14,2%.

Pats par sevi saprotams, izlases anketēšanas rezultāti nespēj atainot kopējo situāciju, kāda izveidojusies no krievu skolu audzēkņu kultūras un vēsturiskās atmiņas viedokļa. Taču tendence ir redzama. Tās būtība ir pavisam vienkārša — mūsu bērni zaudē krievu kultūras identitāti. Jā, krievu valoda pagaidām vēl ir, Uzvaras diena joprojām vēl ir svētki daudzu, taču ne visu jauniešu acīs, jā, viņi ir paturējuši prātā kristīgos svētkus. Taču krievu kultūras identitātei ar to nepietiek.

Katrai klasei un katram priekšmetam ir jāizstrādā bilingvālais modelis

Pasaulē nav nevienas zinātniski pamatotas koncepcijas, kas ietvertu divu vai vairāku valodu procentuālo attiecību apmācības procesā. Šajā sfērā ir sastopami tikai politiski risinājumi. Katrai klasei šī procentuālā attiecība ir jāizvēlas indivuduāli, turklāt katram priekšmetam atsevišķi. Vai dzirdat? Katrai klasei un katram priekšmetam, nevis sametot kaudzē visas krievu skolas un visus mācību priekšmetus.

Tāpēc jau ar izglītības sfēru saistītie ierēdņi visiem spēkiem cenšas izvairīties no zinātniskām diskusijām par šo tēmu — viņi lieliski saprot, ka nav nekāda zinātniska pamata likumdošanā pieļautajam vispārinājumam. Tātad viņi nekad neuzvarēs šādās diskusijās. Viņi ir iemīļojuši cita veida spēles — viņi organizē diskusijas ar audzēkņiem vai viņu vecākiem, un pēc tam bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem raksta savās atskaitēs eirostruktūrām, ka tēma ir apspriesta sabiedrībā.

Savukārt eirostruktūras absolūti neinteresē diskusiju rezultāti, viņus interesē tikai forma. Pats galvenais — lai tiktu ievērotas demokrātiskās normas. Turklāt daudzās konvencijās izglītība dzimtajā valodā un tikai dzimtās valodas pasniegšana iekļauta, izmantojot saikli „vai”. Tas mūsu politiķiem dod iespēju spēlēt negodīgas politiskās spēles, kurās tiek pārkāpta Satversme.

 
Piemēram, Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju (Eiropas Padome, 1994 g.) Latvija parakstīja 1995. gadā. 14. panta 2. punktā ir teikts: „Valstu izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas, ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvoto nacionālo minoritāšu personas.” Tātad konvencija neliek nekādus šķēršļus krievu skolu jaunajai latviskošanai.

Jāpatur prātā, ka bilingvālā apmācība saprātīgā proporcijā vēl nepārvērš bērnu par latvieti vai krievu. Kultūras identitāte vispirms veidojas ģimenē, pat tad, ja vecāki ar to īpaši nenodarbojas. Grāmatas, svētki, tikšanās, sarunas, kuru laikā tā vai citādi atainojas ģimenes un dzimtas vēsturiskā atmiņa nācijas vēsturiskās atmiņas kontekstā — tas viss iespaido bērna kultūras identitātes izveidošanos.

Galvenā kultūras identitātes veidošanās un attīstība notiek skolās, protams, ja vien krievu literatūra, vēsture, sociālās zinātnes, mūzika, vizuālā mākslas un klases audzināšanas nodarbības ietver pietiekami lielu apjomu tematisko materiālu, kas satur informāciju par krievu vēstures un kultūras notikumiem, vērtībām un personībām. Pie tam iespējama arī saprātīga bilingvālā metode, kas neaizskar nacionālos un kultūras komponentus. Savukārt dabas zinātņu un matemātikas cikla apriekšmeti ietver tematisku informāciju — vismaz par izcilām personībām un krievu zinātnieku izdarītajiem zinātniskajiem atklājumiem. Arī šajā jomā iespējama saprātīgas bilingvālās metodes pielietojums.

Kas ir pa spēkam vecākiem

 
Pirmais. Kam konkrēti būtu jābūt ieinteresētam par iespēju saglabāt bērnu kultūras identitāti? Tie ir vecāki, kā arī klašu un skolu vecāku komitejas. Protams, ne jau visi, taču gribētos cerēt, ka daudzi. Ja klasē, kurā mācās jūsu bērns, nav vecāku komitejas, tā ir jāizveido. Tas nav nekas grūts, vienkārši tas ir jāpaveic vecāku sapulcē. Skolas vecāku komiteju veido katras klases komitejas delegāti.

 
Otrais. Klases un skolas vecāku komitejām ir tiesības lūgt klases audzinātāju vai skolas administrāciju sniegt rakstisku vai mutisku informāciju par krievu kultūras identitātes veidošanu skolā. Kam būtu jāpievērš uzmanība, iepazīstoties ar šo informaciju? Svarīgākās ir pareizticīgās garīgās vērtības, kas tiek aktualizētas literatūras, mūzikas un mākslas darbu apgūšanas, vēsturisko notikumu, cilvēku biogrāfijas, rīcības un izturēšanās analīzes procesā sociālo zinātņu mācību stundās.

 
Trešais. Ieteicams saņemt sarakstu (tā sastādīšana skolotājiem nesagādās īpašas grūtības), kurā iekļautas Krievijas vēstures galvenās tēmas, kā arī krievu kultūras literāro, mūzikas un mākslas darbu sarakstus. Pat vienkārša iepazīšanās ar šiem sarakstiem ļaus izdarīt secinājumus par to, vai informatīvais materiāls, nozīmīgu datumu, notikumu un personību saraksts ir pietiekami piesātināts.

Ceturtais. Vecākiem ir tiesības lūgt skolas administrāciju organizēt viņu klases audzēkņu anketēšanu ar mērķi novērtēt krievu kultūras pamatu zināšanas, ka arī iepazīstināt vecākus ar anketēšanas rezultātiem. Atbilstoši šiem rezultātiem vecāki var izteikt vairākus ieteikumus audzēkņu kultūras identitātes veidošanas kvalitātes uzlabošanai.

Piektais. Vecāku komitejas var teicami aizstāvēt Izglītības un zinātnes ministrijas priekšā skolu tiesības veidot savu skolēnu krievu kultūras identitāti. Ar šo mērķi vecāku komitejas var ar skolas administrācijas palīdzību sagatavot iesniegumu ministram ar prasību sagatavot nepieciešamos mācību līdzekļus un grāmatas, uzskates līdzekļus, kā arī organizēt kvalifikācijas celšanas kursus un zinātniski praktiskās konferences.

Izglītības likuma 41. pantā teikts, ka skolu pienākums ir izstrādāt izglītības komponentus, kas vērsti uz bērnu kultūras identitātes veidošanu. Runa ir par mācību un audzināšanas darba programmām, nodarbību konspektu komponentiem un ārpusklases pasākumiem. Taču ar šiem komponentiem vien nepietiek — ir vajadzīgi mācību līdzekļi un grāmatas. Pie tā ir jāstrādā Izglītības ministrijai. Taču ministrija neko nedara. Šajā jautājumā lielu palīdzību skolām var sniegt vecāki ar saviem iesniegumiem IZM.

 
Sestais. Izglītības un zinātnes ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumiem Nr. 530. Pašlaik krievu skolām ir tiesības izvēlēties vienu no deviņiem bilingvālās izglītības modeļiem. Izglītības sfērā strādājošie rusofobi vēlas atstāt tikai vienu modeli: 80% priekšmetu tiek pasniegti latviešu valodā un tikai 20% — krievu valodā. Šis lēmums ir visīstākā bērnu piespiedu asimilācija, kas kaitē gan audzēkņu zināšanu kvalitātei, gan audzināšanai.

Vecāku komiteju galvenais uzdevums ir nodrošināt jūsu skolu administrācijai iespējas izvēlēties bilingvālos modeļus, kas nodrošina kvalitatīvas zināšanas mācību priekšmetos. Šim nolūkam ir jāsavāc jūsu skolas audzēkņu vecāku parakstus zem izglītības un zinātnes ministram adresēta iesnieguma, kura paraugs pievienots rakstam.
 

Izglītības un zinātnes ministrei
Inas Druvietes k-dzei

iesniegums.
 

 
Mēs, __________________________________________ vecāki pieprasām, lai Ministru Kabineta noteikumos NR. 530 tiktu ievesti labojumi, kuri nodrošina:

1. pēc mazākumtautību izglītības programmas strādājošo skolu administrācijai iespēju izvēlēties tādu bilingvālās apmācības modeli, kas nodrošina kvalitatīvas zināšanas mācību priekšmetos un skolēnu nacionālās kultūras identitātes saglabāšanu;

2. obligātu izvēlētā bilingvālās apmācības modeļa saskaņošanu ar vecāku komitējam (skolu padomēm).

Par Jūsu pieņemto lēmumu lūdzam paziņot mums rakstiski.

 
2014.gada ___._______________. Vecāku paraksti
 

 

Septītais. Vecāki, piedalieties Krievu skolu aizsardzības štāba organizētajās protesta akcijās! Jā, pašas par sevi protesta akcijas nespēj risināt piespiedu asimilācijas problēmu, taču tās mudina cilvēkus paust savu nepatiku par valdības politiku skolu izglītības sfērā, kā arī piesaista sabiedrības uzmanību gan Latvijā, gan citās valstīs spiedienam, kam valdība ir pakļāvusi krievu skolas. Iegaumējiet: tiesības nevienam nekad nav piešķirtas tāpat vien, par tiesībām ir jācīnās.

Par protesta akciju nesto labumu

Laiku pa laikam interneta plašumos, rakstos un to komentāros dažādos variantos atskan viedoklis par to, ka krievu skolu Latvijā vairs nav, ka 2003. — 2005.gg. cīņa pret izglītības reformu tika zaudēta. Tātad, ja jau krievu skolu nav, tad nav arī nekādas jēgas cīnīties pret to atlieku galīgu latviskošanu.

Interesanti ir tas, ka šo viedokli pauž nevis pedagogi vai pedagoģijas zinātnieki, bet gan sabiedrības pārstāvji — cilvēki bez profesionālajām zināšanām.

 
Tāpēc vajadzētu atsaukt atmiņā galvenos rezultātus, ko nesa Krievu skolu aizsardzības štāba vadītā cīņa par krievu skolām 2003. — 2005. gg.

Tolaik izglītības likums noteica pavisam citu mācību valodu proporciju: vispirms bija paredzēta apmācība „tikai latviešu valodā”, pēc tam — 90% latviešu valodā un 10% krievu valodā. Protestu rezultātā izdevās panākt 60% un 40% proporciju vidusskolā un valodu proporcijas modeļa izvēli pamatskolā. Satversmes tiesa savā lēmumā no 2005. gada 13. maija piešķīra skolēniem tiesības izvēlēties valodu, kādā tiks kārtots izlaiduma eksāmens, un uzlika Izglītības un zinātnes ministrijai pienākumu organizēt izglītības kvalitātes monitoringu mazākumtautību skolās. Tādējādi bērniem tika saglabātas iespējas veidot krievu kultūras identitāti dzimtajā valodā. Tas ir labākais variants no tiem, kas tolaik bija iespējamas.

Tāpēc tā ir uzvara.

Uzvara, kas tika panākta, pateicoties masveida protesta akcijām Krievu skolu aizsardzības štāba vadībā 2003. — 2005. gg. Un te nu mēs no jauna saskaramies ar rusofobijas saasināšanos. No jauna ir iecerēta kārtējā krievu skolu latviskošanas pseidoreforma. Šoreiz varasvīri ir nolēmuši, ka visi priekšmeti no 1. līdz 9. klasei tiks pasniegti latviešu valodā. Krievu valodā tiks mācīta tikai krievu valoda un folklora. Šo ieceri var apturēt tikai protesta akcijas, jo pret politiskiem lēmumiem var līdzēt tikai adekvāti, politiski aizsardzības pasākumi.

Piedalieties Krievu skolu aizsardzības štāba protesta akcijās! Mēs noteikti uzvarēsim!

Valērijs Buhvalovs, Dr.paed.

Jakovs Pliners, Dr.paed.