Drīz vien pēc Maxima sabrukušā jumta sabruka arī Dombrovska valdība. Izteikšu pieņēmumu, ka visus potenciālos koalīcijas kombinatorus ļoti interesē saldais Saeimas pīrāga gabals – trešā daļa vietu, kas vēl joprojām ir Saskaņas centra rīcībā.

Turklāt gadījumā, ja SC sāktu darbu jaunajā  valdībā, tam nāktos dalīt atbildību par visiem tiem jaukumiem, ko paspējuši sastrādāt jau kopš iepriekšējām vēlēšanām pie stūres esošie. Tādā gadījumā SC pozīcijas  pirms nākamajām vēlēšanām kļūtu vājākas.

Šajā sarakstā jāpiemin arī pretrunas, kas saasinājušās starp latviešu partijām – Vienotībai uun reformistiem ir pamatīgi  apnikuši nacionālistu niķi, zemniekiem ir zobs uz valdošajiem par nemainīgo atrašanos opozīcijā, savukārt tie ecējas par vienīgo oligarhu, kurš izrādījies absolūti nenogremdējams, bet reformistiem tā ir pēdējā iespēja kaut ko panākt. Tā nu SC ir parādījusies lieliska iespēja sākt darbu jaunajā valdība, negaidot kārtējās Saeimas vēlēšanas.

Jautājums ir tikai viens – kāpēc tas būtu jādara. Manuprāt, iespējami tikai divi varianti.

Pirmais – tas ir vajadzīgs, lai atrisinātu SC vēlētāju problēmas, starp kuriem lielākā daļa (pagaidām) ir krievvalodīgie. Šim nolūkam SC nāksies demonstrēt pievēršanos jautājumiem, kas uztrauc krievus: pilsonība, valoda, vienlīdzīgas iespējas. Protams, šīs valdības laikā neizdosies piešķirt pilsonību nepilsoņiem un piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu – gadu pirms vēlēšanām pašnāvniekus latviešu partiju vidū atrast neizdosies. Taču, iespējams, izdotos vienoties ar nākamajiem koalīcijas partneriem par kādu pieticīgu soli šajā virzienā.

Piemēram, par iespēju likvidēt valodas inspekciju. Pieklājīgu iemeslu atrast var vienmēr – kaut vai tā pati valsts budžeta ekonomija, kuras labā tika likvidēta būvniecības inspekcija. Inspekcija šeit, inspekcija tur, ekonomija šeit, tur – arī ekonomija, tīrais sīkums. Varbūt būtu iespējams mazināt krievu skolu latviskošanu (ja arī neizdosies pārtraukt vispār) – koriģēt proporciju līdz 20:80 par labu priekšmetiem, kas tiek pasniegti dzimtajā valodā. Pamatojums atradīsies, ja vien būs politiska vēlēšanās.

Otrs variants – tas nepieciešams, lai omulīgi iekārtotos dzīvē, veidotu karjeru un sapelnītu naudu mierīgām vecumdienām. Lai firma Bu&Bu, kas radīsies Re&Re vietā un veiks tās pašas funkcijas – sadalīs naudu starp vajadzīgajiem cilvēkiem – sponsorētu ne tikai Vienotības/Reformu partijas/VL locekļu sievu sabiedriskās organizācijas, bet arī tādus pašus SC locekļu sievu fondus.

Ja tā, SC nekādā gadījumā nedrīkst koalīcijas pārrunu laikā ieminēties par jautājumiem, kas interesē krievus, lai nekaitinātu nākamos partnerus un saņemtu pēc iespējas vairāk garšīgu kumosiņu. Gluži otrādi, vajag vēl pāris reizes atzīt okupāciju, zvērēt uzticību vienīgajai valsts valodai un apkārties ar sarkanbaltsarkanām lentītēm, kad viņi dosies uz saviem jaunajiem lielākās latviešu partijas cienīgajiem kabinetiem ministrijās.

Saviem  lētticīgajiem vēlētājiem SC šo triku var izskaidrot ar ekonomikas prasībām (šajās smagajās dienās, kad visās malās skan grūstošās ekonomikas vaidi, nav īstais brīdis sašķelt sabiedrību – ir jāapvienojas, lai atrisinātu smagākās ar darba ražīguma palielināšanu saistītās problēmas) vai rūpēm sociālajā sfērā (šajās smagajās dienās, kad visās malās dzirdami nabaga pensionāru vaidi,  nav īstais brīdis sašķelt sabiedrību – ir jāapvienojas, lai atrisinātu smagākās ar pensiju palielināšanu saistītās problēmas), vai problēmām medicīnas sfērā (šajās smagajās dienās, kad visās malās dzirdami mirstošo slimnieku vaidi,  nav īstais brīdis sašķelt sabiedrību – ir jāapvienojas, lai atrisinātu smagākās ar iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas uzlabošanu saistītās problēmas). Lai uzvara būtu labāk sajūtama, var pamest vēlētājiem dāvanā kādu sīkumu – piemēram, pareizticīgo Ziemassvētkus.

Mūsu partija „Par dzimto valodu!” abus variantus uzskata par labiem. Ja SC cieši turēsies pie pirmā ceļa un sasniegs minētos mērķus, mēs varēsim atviegloti nopūsties, dziļi paklanīties SC un ķerties pie dažādiem mājas darbiņiem. Taču gadījumā, ja SC izvēlēsies otro ceļu, nākamajās vēlēšanās mēs iekļūsim Saeimā, tikai vispirms uzņemsim savās rindās bijušos SC biedrus – tos, kuri būs saglabājuši sākotnējo ideju. Tādi cilvēki vēl joprojām ir partijā.

Tiesa SC vēl joprojām kontrolē visus krievu valodā iznākošos plašsaziņas līdzekļus, ar kuru palīdzību saskaņieši cer, pirmkārt, nivelēt krievvalodīgo vēlētāju negatīvo reakciju un, otrkārt, neļaut publiskot jebkādu citu viedokli. Mūsu partija ir pati uz savas ādas jutusi šī ieroča spēku pašvaldību vēlēšanu kampaņas laikā, kad mūsu priekšā tika slēgta visa krievu prese. Taču mums ir pamats domāt, ja gadījumā, ja SC izraudzīsies otru variantu, mums tomēr parādīsies zināmas iespējas publicēt presē mūsu viedokli.

Ļoti gribas ticēt, ka visa šī publiskā pakļaušanās oficiālajai ideoloģijai ir tikai līdzeklis, kas dotu iespēju nokļūt pie varas un nostiprināt pozīcijas. Un pēc tam – bah! – visi nepilsoņi kļūst par pilsoņiem, un krievu  valoda saņem valsts valodas statusu. Tā būtu mūsu latviešu bāleliņiem piemērota atbilde par viņu sasniegumiem 1991. – 1992. gg. un 2004. g.

Taču es par to neesmu pārliecināts. Gluži otrādi, skatoties uz SC celtniecības un trolejbusu varoņdarbiem, rodas pārliecība par to, ka viņi ir gatavi izvēlēties otru variantu.