Pieklājība šķiet īpaši aizkustinoša, vērojot valsts iestāžu ierēdņus. Man šķiet, ka Krievijas ceļu inspektoru vai Latvijas policistu viņa paša kolēģi nodotu trakomājā, ja viņš riskētu un pilsoņu priekšā izpildītu ķīniešu ierasto pas de deux. Iespējams, „Price Waterhouse” atradās tradicionālās ķīniešu etiķetes gūstā, kad, salīdzinot Honkongas un Lielbritānijas nodokļu inspektorus, pēdējos atklāti nosauca par pabirām.
 
Arī es nenoturējos — salīdzināju Hinkongas VID pārstāvjus ar viņu kolēģiem Latvijā, taču savus secinājumus gan nepublicēšu — baidos nejauši aizskart mūsu ārkārtīgi jūtīgās sabiedrības latviskuma kodolu.
 
Aprobežošos tikai ar dažiem citātiem no mūsu dialoga:
 
„Par peļņu Honkongā tiek uzskatīts nevis tas, ko izdevies atņemt uzņēmējam, bet gan tas, ko viņš nav varējis iztērēt...”
 
— ...Turklāt jums ir vērīgi jāseko sākotnējās dokumentācijas saglabāšanai — tā jāiesniedz auditoram kopā ar bankas konta izrakstiem un čekiem, kas jums sakrājušies atskaites periodā.

— Bet ja nu pēkšņi šī dokumentācija ir pazaudēta. Tā taču arī reizēm gadās, piemēram, starptautisko pārvadājumu gadījumā, dokumentiem vairākkārt pārejot no vienām rokām citās. Bez tam dokumenti reizēm „iestrēgst” pie gala patērētāja un viņa pārstāvjiem... Ko iesākt tādā gadījumā?

— Tādā gadījumā der kopijas un dublikāti. Ja arī to nav, mēs būsim ļoti pateicīgi, ja atradīsiet iespēju pievienot bankas izrakstam paskaidrojumu, kurā jānorāda: kas, kur un kā tika pirkts-pārvadāts, transportēts un uzglabāts un kāpēc pazaudēts. Mēs saprotam, ka tādējādi jums rodas papildu sarežģījumi, taču pretējā gadījumā auditors nevarēs pārliecināties un apstiprināt darījuma noslēgšanas faktu.

— Bet ja nu auditors nevarēs apstiprināt darījumu? Vai jūs to anulēsiet? Vai apliksiet ar nodokli?

— Darījumu var anulēt tikai tiesa, tikai pēc jūsu vai jūsu partneru iesnieguma. Mēs neesam viena no darījuma pusēm un nevaram nekādā veidā ietekmēt tās juridisko stausu. Arī ar nodokli aplikt mēs varam tikai ienākumus. Izdevumi pie mums netiek aplikti ar nodokli. Ja saskaņā ar jūsu bankas izrakstu uz zaudētajiem dokumentiem norāda izdevumu postenis, tie nekādā gadījumā nevar būt ienākumi. Tas ir pretrunā ar... (tālāk sekoja gara norāde uz keinsisma klasiķiem, kam, protams, nav nekāda sakara ar mūsu brīvo (no jebkuriem ekonomikas likumiem atbrīvoto) Baltijas valsti)... Taču būs nepieciešams jūsu paskaidrojums, jo dokumentu trūkums biznesu liek uzskatīt par „non disclosure”...

— Vai tad ar manu paskaidrojumu pietiks?

— Jā, ar to būs pilnīgi pietiekami, ja vien tā nav sistēma, bet gan izņēmuma gadījums. Arī jūs taču esat ieinteresēts, lai jūsu bizness būtu „disclosure”. Pretējā gadījumā jums būs apgrūtināta pieeja valsts biznesa stimulēšanas un atbalsta programmām, kā arī bankas kreditēšanas instrumentiem.

(Manai replikai par to, ka manā dzimtenē uzņēmējam-iesācējam reāli pieejamas tikai divas valsts atbalsta programmas — sods un liels sods, mēs nolēmām nepievērst uzmanību.)

— Kādā valodā ir jāraksta paskaidrojums? (Paldies mūsu valstij par audzināšanu. Mani sarunas biedri pirmo reizi apjuka un ilgi strīdējās, par kaut ko vienojās.)

— Honkongā ir divas oficiālās valodas — ķīniešu un angļu, taču, ja jums tā būs ērtāk (!), jūs varat sniegt paskaidrojumu vai vērsties pie mums savā dzimtajā valodā. Tiesa, auditors atsūtīs rēķinu par tulkošanu, ko jums nāksies apmaksāt atsevišķi. Lūdzam mūs atvainot par šīm neērtībām, taču mūsu budžetā pagaidām (!) nav paredzēts šāds izdevumu postenis...

(Galvā sāka virpuļot doma, ka par mani ņirgājas. Pie mūsu gaišās tolerantās, politiski korektās un demokrātiskās sabiedrības pieradušam cilvēkam ir pagrūti sagremot šo ideoloģisko pretinieku izlēcienu vai pārtulkot latviešu valodā vārdus „varat iesniegt dokumentus savā dzimtajā valodā”.
 
— Pirmais saimniekošanas gads, — mani sarunas biedri, kuru vecumu nekādi neizdevās noskaidrot,  turpināja, — ilgst 18 mēnešus, pēc šī perioda beigām jums ir jāizlemj, kad jums būtu ērtāk noslēgt saimniekošanas gadu un iesniegt atskaiti. Jūs varat izvēlēties jebkuru jums piemērotu datumu. Atskaite tiek iesniegta (šeit viņu domas atšķīrās — 5 vai 7 mēnešu laikā) pēc saimniekošanas gada beigām...

— Bet ja nu es izvēlēšos datumu, bet pēc tam nolemšu to mainīt?

— Any time! Mēs ļoti labi saprotam, ka situācija mainās ļoti ātri, un biznesam ir tai jāpielāgojas. Mēs tikai lūdzam iepriekš mūs brīdināt par šīm izmaiņām. Pilnīgi pietiks ar paziņojumu ar elektroniskā pasta starpniecbu. Piedodiet, nākas atņemt jūsu dārgo laiku nevajadzīgai sarakstei, taču saprotiet...

(Es sapratu tikai to, ka nu ir par traku — smadzenes mokoši apstrādāja ienākošos failus, cenšoties atklāt lamatas, taču pagaidām vēl neko nevarēja atrast.)

— Labi, tātad atskaite ir sagatavota un iesniegta. Kad man jānomaksā nodokļi par deklarēto periodu?

— Jūsu pienākums ir rezervēt atbilstošu summu. Nodokļu dienests nosūtīs rēķinu, ko jums nāksies apmaksāt. 

— Un kad tad nodokļu dienests atsūta šo rēķinu?

— Nodokļu dienests var to nemaz neatsūtīt, ja uzskatīs, ka jūsu biznesam nepieciešams atbalsts un nebūtu mērķtiecīgi pieprasīt no jums tūlītēju apmaksu. Bez tam mēs noteikti ņemsim vērā jūsu „cash-flow” sezonālās svārstības un darīsim visu iespējamo, lai piedāvātu jums piemērotāko brīdi norēķiniem ar budžetu...

Tas bija kontroles šāviens... 

Garais stāsts par attaisnotajiem izdevumu posteņiem tika uztverts automātiski, taču es biju dziļā nokautā, galvā čirkstēja kolibri, bet acu priekšā stāvēja sirreālistiska aina — Latvijas uzvara pār krīzi ar darba nosaukumu „Kara apoteoze” mākslinieka Vereščagina izpildījumā. Un šīs apoteozes centrā, tērpusies baltā, stāv kāda pazīstama Latvijas valsts darbiniece ar satriecoši poētisku vārdu — Nellija; viņa pieklājīgi interesējas par to, kad no sezonas „cash-slow” svārstību viedokļa uzņēmējam būtu ērtāk pārdot nieri, lai norēķinātos ar nodokļu dienestu...

(Un tomēr, īsumā ar nodokļu sistēmas īpatnībām, īsi un shematiski.)

Nodokļu aplikšanas teritoriālā principa rezultātā Honkongas varas iestādes neiekasē peļņas nodokli no avotiem, kas atrodas aiz Honkongas robežām. Šķiet, nav nepieciešamības paskaidrot, ko tas nozīmē tranzīta valstij. Tas ir galvenais. Pārējās nianses:

Dividenžu aplikšana ar nodokli
Dividendes netiek apliktas ar ienākumu nodokli. Arī nerezidentu saņemtās dividendes netiek apliktas ar nodokli.

Dabas resursu nodoklis
Dabas resursu izmantošanas rezultātā no Honkongā esoša avota iegūti ienākumi tiek aplikti ar ienākumu nodokli, taču netiek ieturēts nodoklis par nerezidentiem izmaksājamajiem procentiem.

Kredītu procentu nodoklis
Kredītu procenti tiek aplikti ar ienākumu nodokli, ja tie aprēķināti Honkongā.

Kapitāla pieauguma rezultātā gūtie ienākumi
Kapitāla pieauguma rezultātā gūtie ienākumi netiek aplikti ar nodokli.

Juridisko personu ienākumu nodoklis
Juridisko personu ienākumu nodokļa likme ir 16,5%. Nianses pašaik neminēšu, to ir pārāk daudz, taču dažas no tām tiks aprakstītas vēlāk. Vārdu sakot, patiesībā neviens nekad nav spiests maksāt šos 16,5%. Izmantojot par piemēru līdzīgu projektu, tika demonstrēts aprēķins, un saskaņā ar to likme sastādīja 3,4%. Taču, ka jau teicu, likme ir individuāla.

Fizisko personu ienākumu nodoklis
Fizisko personu ienākumu nodokļa likme ir 15%. Taču, ja es tagad sākšu uzskaitīt, kādi izdevumu posteņi to samazina, raksta apjoms palielināsies divkārt. Kad biju beidzis lasīt šo attaisnoto izdevumu „komplektu”, es vairs nesapratu, kā tad īsti budžets papildinās. Maniem sarunas biedriem nācās ilgi izskaidrot ķīniešu nodokļu filosofiju. Man paskaidroja, ka par peļņu Honkongā tiek uzskatīts nevis tas, ko izdevies atņemt uzņēmējam, bet gan tas, ko viņam nav izdevies iztērēt (!).

Kapitāla nodoklis
Statūtu kapitāla pieauguma gadījumā kapitāla nodokļa likme sastāda 0,01%.

Īpašuma nodoklis
Honkongā īpašuma nodoklis netiek iekasēts.

Ārvalstu komisijas un no licencēm saņemtie honorāri, kam ir kāds sakars ar kino un mūzikas industriju, ienākumi, kas gūti no patentiem, derīgo izrakteņu iegūšanas tiesībām, konsultāciju pakalpojumiem, īres naudas utt. ar nodokļiem Honkongā netiek aplikti.

Šādā veidā saņemta peļņa tiek aplikta ar nodokli tikai tad, ja intelektuālā īpašuma tiesības tiek izmantotas uzņēmējdarbībai Honkongā. Pie tam Honkongas nodokļu un nodevu pārvalde par peļņas daļu uzskata tikai 30% no honorāra, kas tiek izmaksāts kompānijai Honkongā, ja tā nodarbojas ar uzņēmējdarbību aiz Honkongas robežām. Šāds licences honorārs tiek aplikts ar nodokli 5,25% apmērā (30% no 17,5%).

Vēlreiz atkārtošu — šeit minēti tikai daži ārkārtīgi piesātinātas sarunas fragmenti. Tā ilga divas stundas, ar daudziem paskaidrojumiem un piemēriem, atkārtotiem jautājumiem par to, vai es visu esmu sapratis, un atvainošanos par neērtībām, ko nodokļu dienesti ir spiesti sagādāt aizņemtiem cilvēkiem.


Finālā atskanēja atvainošanās par to, ka man atņemts mans dārgais laiks, ko es būtu varējis veltīt savas ģimenes labklājības celšanai un pavadot laiku kopā ar saviem tuviniekiem. Tā pacēla manu pašnovērtējumu jaunā līmenī.
 
Pārliecinājušies par to, ka esmu viņiem piedevis un neturu ļaunu prātu uz vietējām varas iestādēm, ierēdņi devās savās ierēdņu darīšanās, bet es sāku atskrūvēt nimbu un gatavoties skarbajai realitātei, kas tiek dēvēta par dzimteni — līdz izlidošanai no šīs citplanētiešu pilsētas nebija palikušas ne 10 stundas.