Valdošā partiju koalīcija nepievīla savus labvēļus, un Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē tomēr nogremdēja „nolikto atslēgu” principu, kas brīnumainā kārtā bija akceptēts Maksātnespējas likuma otrajā lasījumā. Negaidu, ka plenārsēdē notiks brīnumi. Otrreiz koalīcija neapjuks.

Esi nolicis ieķīlātā dzīvokļa atslēgas baņķierim uz galda un tavs parāds ir norakstīts — no tevis vairs nekas nepienākas. Desmiti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju — gan tie, kam parāds radies jau kredītu burbuļa laikā, gan tie, kas vēl domā — ņemt vai neņemt kredītu, par to varētu tikai sapņot. Lai cik smaga būtu šķiršanās no mājokļa, pie kura ir pierasts, kurā ieguldīts tik daudz laika un spēku, taču parādu jūgs, kurā nokļuvuši visi tavi ienākumi un īpašums, ir neizturami smagāks. Tāpēc „nolikto atslēgu” princips daudziem varētu kļūt par glābiņu, ja vēl šī sasaukuma Saeima apstiprinātu otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus.

Anglosakšu pasaulē „nolikto atslēgu” principam ir cits nosaukums. Amerikā pa pastu var nosūtīt ne tikai vēstuli, kā pie mums, bet visu, ko var ielikt pasta sūtījuma kastē. Varbūt tāpēc pasta kastē krītošo mājokļa atslēgu šķindoņa, kuras parādnieks sūtīja baņķierim, atbrīvojoties no parāda, tika nosaukta par „šķindoņpastu”.

„Noliktās atslēgas” nozīmē vairāk nekā parādnieku atbalsts

Šis tiesiskais regulējums radikāli maina uzvedības noteikumus nekustamā īpašuma tirgū un atklāj jaunu laikmetu hipotekārajā kreditēšanā. Tas nodrošina kreditējošo banku nepieciešamu un pietiekamu atbildības līmeni, tās motivējot kreditēt, pamatojoties uz ķīlas reālo vērtību, nevis stimulēt aizņemšanos mājokļu iegādei par cenām, kas jau ir sakāpušas tirgū nesamērīgi lielo kredītu dēļ.

Regulatora darbības mehānisms ir vienkāršs. Ja tirgū stājas spēkā noteikumi, saskaņā ar kuriem parādnieka saistības kreditoram tiek dzēstas pēc tam, kad tiek apstiprināts ieķīlātā īpašuma pārdošanas akts, tad turpmāk banka drīzāk vairs neizsniegs kredītu, kura summa pārsniegs ieķīlātā dzīvokļa vērtību. Jo pretējā gadījumā banka var viegli pazaudēt to izsniegtā kredīta daļu, par kādu kredīts pārsniedz ķīlu.

Bet savukārt nekustamā īpašuma tirgū stabilizēsies tādas cenas, par kādām nekustamo īpašumu varēs ieķīlāt bankai. Tā būs dzīvokļa reālā tirgus, nevis uzpūsta cena, jo pircēji nepiekritīs cenai, kas pārsniegs kredīta summu, kuru banka izsniegs šī dzīvokļa iegādei.

Līdz šim bankas izsniedza aizdevumus, kas pārsniedza ķīlu vērtību, tādējādi kā tvaika katlā uzkarsējot nekustamā īpašuma cenas.

Bankas zināja, ka aizņēmējs gadījumā, kad būs radušās grūtības, tik un tā nevarēs ierobežot savas kredītsaistības tikai ar ķīlu, tāpēc neapdomīgi izsniedza kredītus, kas nebija samērojami ar ķīlu un kuru maksimālā summa bija tāda, kādu, prasot kredītu, bija spējīgi samaksāt parādnieks kopā ar saviem galvotājiem. Var secināt, ka līdz šim mēs, aizņemoties uz parāda, patiesībā ieķīlājām nevis īpašumu, bet pašu kredīta summu un vēl procentus. Ķīlas vērtībai šodien nav īpašas nozīmes, jo tik un tā, kad nāksies pildīt kredītsaistības, par kredītu būs jāmaksā ar visu savu īpašumu un saviem ienākumiem.

Šādā situācijā „noliktās atslēgas” ir drošības vārsts, kas neļaus nekustamā īpašuma cenām pārsniegt reālo cenu, jo piespiedīs bankas ar lielāku atbildību izsniegt kredītus.

Galu galā nekustamā īpašuma reālas tirgus cenas noteikšana ir banku svarīga loma ekonomikā, to tirgus misija. Šī norma samazina banku interesi par līdzekļu izvietošanu mājokļu tirgū, kuru tās pašas uzsilda un stipri motivē meklēt iespējas reālās ekonomikas kreditēšanai.

Atbildēsim ar pretargumentiem kreditoru secinājumiem

Ir skaidrs, ka ar „noliktajām atslēgām” banku priekšā tiek aizvērtas durvis pie viegli gūstamiem ienākumiem. Ir skaidrs, ka ievilināt un savaņģot hipotekāro kredītu ņēmējus ir nesalīdzināmi vieglāk nekā iedziļināties kompāniju biznesa plānos, kontrolēt to izpildi, analizēt kredītvēsturi, veidot ar tām attiecības un nodarboties ar daudz ko citu, no kā sastāv korporatīvās kreditēšanas ikdiena. Tāpēc sākot ar pagājušā gada novembri, kad Saeima negaidīti priekš daudziem atbalstīja „nolikto atslēgu” normu, banku lobiji izvērsa jauno noteikumu kritiku interneta portālos un presē.

Pirmo, ko Latvijas komercbanku asociācija (LKA) apsolīja: ja grozījumus ieviesīs, tad hipotekāro kredītu likmes uzlēks, un hipotekāro kredītu sākotnējas iemaksas paaugs no 10 procentiem līdz 50. Bet jā tā, tad Savienotajās Valstīs likmes jau sen būtu augstākās nekā Eiropas vidējās. Taču tās ir zemākās. Arī avansa maksājumi, kuri ir atšķirīgi dažādām kredīta ņēmēju kategorijām, nav lieli.

Kritikas kvintesence ir izlasāma vēstulē, ar kuru LKA janvārī vērsās pie Saeimas Prezidija priekšsēdētāja, Ministru prezidenta un Saeimas Tautsaimniecības komisijas un kuru bija parakstījuši septiņpadsmit banku vadītāji, aicinot Saeimu pārskatīt Maksātnespējas likuma grozījumus, lai „novērstu grozījumu negatīvo ietekmi uz Latvijas nacionālās ekonomikas konkurētspēju”.

LKA raksta, ja “nolikto atslēgu” noteikumi tiks pieņemti galīgajā lasījumā, tad “hipotekārie kredīti vairumam Latvijas iedzīvotāju kļūs praktiski nepieejami».

— Bet nav tā. Ja kreditēšana būs samērīga ieķīlātā īpašuma vērtībai, tad tā cena samazināsies, tāpēc aizņēmējam būs vajadzīgs mazāks nekā pašlaik kredīts tā paša mājokļa iegādei. Hipotekārie kredīti patiešām būs pieejami, un tos būs iespējams vieglāk atmaksāt.

LKA pievērš uzmanību: “Šobrīd Latvijas tiesiskais regulējums ir līdzīgs tam, kāds pastāv visās citās Eiropas valstīs, un tā mērķis ir līdzsvarot kredīta devēja un kredīta ņēmēja tiesības nolūkā aizsargāt abas puses. Taču piedāvātie grozījumi Maksātnespējas likumā radikāli samazina kredīta devēja tiesības aizņēmēja maksātnespējas gadījumā”.

— Patiešām, kreditora tiesības tiks ierobežotas. Tie starp mums, kas vēro notiekošo, zina, ka daudzu Eiropas valstu un arī konkrēti Latvijas ekonomika krīzes laikā sagruva tieši tāpēc, ka valdīja neierobežota, uzmācīga kreditēšana un bija ierobežotas aizņēmēju juridiskās iespējas dzēst savas parādsaistības. Latvijā tas noveda pie lielākas emigrācijas un savu komercdarbību uzsākt gribošo cilvēku skaita samazināšanās, jo viņi bija spiesti maksāt pārmērīgos parādus nevis ieguldīt savus līdzekļus mazajā biznesā.

LKA brīdina: “Šādi nosacījumi padarītu Latviju par bēdīgu izņēmumu Eiropā — par valsti, kurā cilvēkam ar stabiliem ienākumiem un labu kredītvēsturi būtu ļoti grūti pat neiespējami saņemt kredītu mājokļa iegādei. Latvijai draud nonākšana situācijā, kurā mājsaimniecības ar stabiliem ienākumiem nevar saņemt hipotekāro kredītu ar sapratīgiem nosacījumiem, kas, mūsuprāt, var radīt nelabvēlīgas sociālās sekas. Īpaši tas var skart jaunas ģimenes, kurām vēl vairāk tiks ierobežotas iespējas un cerības iegūt ģimenes pieaugumam atbilstošus mājokļus. Kredītu nepieejamība radītu spiedienu īres cenu kāpumam, kas vēl vairāk saasinātu mājokļu pieejamības un sociālās problēmas.

— „Nolikto atslēgu” principa iekļaušana Likumā liks bankām būt uzmanīgākām un turpmāk atturēties no pārsteidzīgu kredītu izsniegšanas, jo vēlāk tos būs grūti atgūt. Bet pašreizējā kreditēšanas prakse pieļauj, ka pavirši tiek uzraudzīts tas, kas notiek ar aizņēmēja ienākumiem, jo viņa pienākums būs jebkuros apstākļos tik un tā agri vai vēlu atmaksāt kredītu. Vēl vairāk, tāda kreditēšana, kas mākslīgi palielina mājokļu cenas, patērētāju ienākumus novirza visupirms parāda dzēšanai. Jaunās ģimenes tādēļ cieš un ir spiestas emigrēt.

LKA nožēlo: “Pēc eiro ieviešanas cilvēki gaida pozitīvas ziņas — labvēlīgāko starptautisko publicitāti, augstākus kredītreitingus, jaunu investīciju ieplūšanu Latvijas ekonomikā, kas uzlabotu dzīvi ikvienam cilvēkam. Ja grozījumi Maksātnespējas likumā tiks pieņemti un izsludināti, to negatava ekonomiskā ietekme diemžēl var kļūt par nopietnu negatīvu atsvaru iespējamajiem pozitīvajiem eiro ieviešanas ieguvumiem”.

— Eiro ir pieminēts nevietā. Investīcijas tiek veiktas tur, kur pēc tām ir pieprasījums. Ja teju vai visa aizņēmēju nauda aiziet parāda dzēšanai, to nav iespējams tērēt citu preču iegādei, kuras saražo ekonomika. Samazinās pirktspēja — tātad samazinās tirgus pieprasījums pēc patēriņa precēm un, likumsakarīgi, tirgus pievilcība ārējiem investoriem. Pašreiz spēkā esošie kreditēšanas noteikumi nekustamā īpašuma iegādei deldē pieprasījumu ekonomikā un ierobežo investīcijas.

LKA rūp mūsu reputācija: “Latvijai draudēs bēdīga “maksātnespējas lielvalsts” reputācija, kur negodprātīgi citu valstu pilsoņi vēlēsies ātri atbrīvoties no saistībām”.

— Tas ir īstais brīdis atgādināt, ka „noliktās atslēgas” tuvinās Latviju banku darbības praksei, kas pastāv Amerikā, un ļāva ASV ātrāk un sekmīgāk izkļūt no krīzes, bet Eiropai tas arī tagad neizdodas tik viegli. Grozījumi mūsu likumā var kļūt par piemēru citām ES dalībvalstīm, lai sekotu tiem kreditēšanas noteikumiem, kuri ir spēkā ASV.

Un tālāk LKA liek punktu: “Saeima apspriesta ideja šo Maksātnespējas likuma grozījumu normas piemērot līgumiem, kas noslēgti pirms šo grozījumu iespējamās pieņemšanas, vēl vairāk iedragātu investoru uzticību Latvijas tiesiskajai videi”.

— LKA par „investoriem”, bez šaubām, uzskata ārzemju, kuras tāpat ir atbildīgas par 2008. gadā notikušo burbuļa pārplīšanu un tam sekojošo krahu. Maksātnespējas likuma grozījumi, kas saistīti ar maksātnespēju, būs bankām trauksmes signāls — kreditējiet atbildīgāk vai arī riskējiet ar kapitāla zaudējumiem. Ja no Latvijas aizies tās bankas, kas meklē vieglu naudu no darījumiem nekustamā īpašuma tirgū — lai iet! Tās bankas, kas šeit paliks un būs gatavas kreditēt mūsu biznesu, kā atlīdzību saņems patērētāju pirktspējas un komersantu aktivitātes pieaugumu. Šādas investīcijas mums ir vajadzīgas kā gaiss.

Vēl pirmskrīzes laikā noslēgtie kredītlīgumi ir jāamnestē, lai sekmētu Latviju pametušo atgriešanos un iekļaušanos Latvijas darba tirgū. Cilvēki brauca prom, lai svešumā nopelnītu naudu un samaksātu savus parādus. Taču par neapdomīgo kreditēšanu ir jāmaksā visiem: pašiem aizņēmējiem, bankām vilinātājām, viņu mātes kompānijām, kas piegādāja aktīvus, un valstij, jo tā pārāk vēlu ir apturējusi kredītu ažiotāžu.

Emigrācijā metas cilvēki ne tikai no Latvijas. Tas pats notiek Grieķijā. Arī pēdējo emigrācijas vilni no Īrijas izraisīja tas pats cēlonis. Par to ir radītas brīnišķīgas īru dziesmas (The Flight of Earls). Lai nepazaudētu Eiropu, ir jāiet Amerikas, nevis Īrijas ceļš. Nav stāsts par to, ka ASV kreditēšanas sistēma vislabākā. Lielā mērā tās trūkumi kļuva par krīzes cēloņiem. Stāsts ir par to, ka neizmaksātā hipotekārā kredīta piedziņa ir jāvērš uz pašu nekustamo īpašumu, nevis uz aizņēmēju. Tad neviens neaizkavēs nolikt atslēgas un izvairīties no jauna posta. Maksātnespējas likuma grozījumi ir pirmais solis, un tas ir jāsper.