Ekonomika
 

Elektroenerģijas tirgus likums paredz pilnīgu elektroenerģijas tirgus atvēršanu no 2015.gada 1.janvāra. Tiks uzsākta arī atbalsta sniegšana trūcīgajām un mazturīgajām mājsaimniecībām (100 kWh mēnesī), kā arī daudzbērnu ģimenēm (300 kWh mēnesī), ņemot vērā elektroenerģijas cenas kāpumu.

1.janvārī spēkā stājās Kredītinformācijas biroja likums, kurā noteikti kredītinformācijas biroju darbības, kā arī informācijas apstrādes nosacījumi, glabāšanas termiņi, tās izsniegšanas noteikumi un atbildība par kredītinformācijas apstrādi. Kredītinformācijas biroji būs speciāli licencēti komersanti, kas apkopos un apstrādās datus par personu parādsaistībām un izpildītajām maksājumu saistībām, kas ļaus citiem saimnieciskās darbības veicējiem novērtēt iespējamā klienta kredītspēju (spēju uzņemties finansiālās saistības) pirms līguma noslēgšanas.

Finanses
 

No šā gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme ir 23%. To paredz likumā "Par  iedzīvotāju  ienākuma  nodokli" noteiktais nodokļa likmes samazināšanas  modelis — 2014.gadā IIN likme bija 24%, 2015 gadā tā ir 23% un no 2016. gada būs 22 procenti.
 

Šogad daļai nodokļu maksātāju palielinās mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme. Apgrozījumam līdz 7000 eiro paredzēts piemērot 9% likmi, bet daļai, kas pārsniedz 7000 eiro, no 2015.gada 1.janvāra piemēros 11% likmi. To nosaka  Mikrouzņēmumu nodokļa likums.

Iekšlietas

Šogad vairāk tiks aizsargātas no vardarbības ģimenē un vajāšanas cietušās personas, kas būs pārcēlušās no citas Eiropas Savienības dalībvalsts uz Latviju. Netiks īstenotas papildu starpposma formalitātes. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumos Nr.161 "Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību", kas spēkā stāsies 2015.gada 11.janvārī. Personai būs nepieciešams tikai uzrādīt apliecību, kuru tai būs izsniegusi attiecīgā ES dalībvalsts.
 

Sociālā joma
 

Slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstus, kā arī bezdarbnieku pabalstu izmaksās bez līdz šim noteiktajiem ierobežojumiem, kas tika izvirzīti valsts ekonomikas krīzes laikā. Tas nozīmē, ka daļai cilvēku pieaugs pabalstu apmērs, jo tos pilnībā izmaksās atbilstoši cilvēku veiktajām sociālajām iemaksām. To paredz likums "Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam".
 

Ģimenes valsts pabalsta apmērs būs noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Par pirmo bērnu — 11,38 eiro mēnesī, par otro bērnu ģimenē pabalsts būs 22,76 eiro (2 reizes lielāks), par trešo bērnu un nākamajiem bērniem — 34,14 eiro jeb 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē. To paredz Valsts sociālo pabalstu likums un Ministru kabineta noteikumi Nr.1517 "Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību".

Minimālā mēneša darba alga valstī būs 360 eiro līdzšinējo 320 eiro vietā. Minimālā stundas tarifa likme būs 2,166 eiro, pusaudžiem un cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 2,477 eiro. (2014.gadā minimālā stundas tarifa likme bija 1,933 eiro, pusaudžiem un cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam — 2,209 eiro.) To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.665 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi".
 

Valsts atbalstu celiakijas slimniekiem izmaksās arī bērniem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Atbalstu izmaksās arī celiakijas slimniekiem, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs un nav vecāki par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāki par 24 gadiem. To paredz Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte".
 

Ieviesīs pilnveidoto, starptautiskajiem kritērijiem atbilstošu invaliditātes noteikšanas sistēmu. Cilvēkiem no 18 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai noteiks gan invaliditātes grupu, gan arī darbspēju zaudējumu procentos. Tas nozīmē, ka turpmāk, nosakot invaliditātes grupu, vērā ņems ne tikai cilvēka veselības traucējumus, bet arī to radītos aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus. Līdz ar to būs iespējams pateikt, cik lielā apmērā cilvēks ir zaudējis savas darbspējas. Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumi  Nr.805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību".
 

Valsts sociālais pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm pieaugs no 85,37 līdz 100 eiro. To paredz Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm".

 

Tieslietas

2015.gada pirmajā pusgadā stāsies spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas maksātnespējas regulējumā.  Grozījumi paredz stiprināt kreditora un parādnieka tiesību aizsardzību un nodrošināt maksātnespējas procesa piemērošanu atbilstoši tā mērķim. Pārejot no tiesiskās aizsardzības procesa uz maksātnespējas procesu, tiks nomainīts maksātnespējas procesa administrators, kā arī papildināts regulējums, kas noteic ierobežojumus administratoru pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā. Tādējādi tiek mazināta krāpniecisku darījumu ietekme uz tiesiskās aizsardzības procesiem.
 

Izmaiņas paredz divu mēnešu periodu, lai iesniegtu maksātnespējas procesa pieteikumu. Iepriekš konkrēts termiņš netika noteikts. Papildinātas arī juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas (tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku, kā arī ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā). Pastiprināta komersanta valdes atbildība par dokumentu nenodošanu (nenododot dokumentus, valdes locekļi cenšas slēpt pieļautos pārkāpumus, piemēram, grāmatvedībā).
 

Tāpat ir nostiprināta un precizēta administratora loma un atbildība maksātnespējas procesā. Radīti jauni risinājumi, lai novērstu praksē konstatētās problēmas attiecībā uz izsolēm, piemēram, līdz elektronisko izsoļu ieviešanai radīts risinājums izsoļu reiderisma novēršanai, paredzot administratoram tiesības noteikt izsoles dalības maksu, kā arī tiesības lemt par izsoles nodrošinājuma neatgriešanu.
 

Attiecībā uz fizisko personu ieviests maksātnespējas procesa depozīts, lai novērstu situācijas, kad, iesniedzot fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, personai nav līdzekļu izmaksu segšanai. Ieviests regulējums, kas paredz nesegto saistību apjomu saistību dzēšanas procedūrā vērtēt pēc bankrota procedūras pabeigšanas un īpašu "gradāciju" tiem parādniekiem, kuri saistību dzēšanas procedūras laikā nevar segt ne 35%, ne 20% no kopējām saistībām. Proti, saistību dzēšanas procedūras garums, maksājot summu, kas nav mazāka par vienu trešdaļu no ienākumiem, nosakāms šādi:

1 gads — ja atlikušās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 100 000 eiro;

2 gadi — ja atlikušās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 100 001 eiro līdz 300 000 eiro;

3 gadi — ja atlikušās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir virs 300 000 eiro.

Fiziskās personas maksātnespējas procesā parādniekam būs tiesības paturēt to ienākumu un mantas daļu, uz kuru Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nevar vērst piedziņu.

Grozījumi nosaka, ka pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudē prasījuma tiesības un atlikušās parādsaistības starp kreditoru un parādnieku tiek dzēstas ("Nolikto atslēgu princips").

2015.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", kas piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību gadījumā atceļ daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par zemi.

Lai nodrošinātu šķīrējtiesu darbības un procesa tiesiskumu un kvalitāti, kā arī atjaunotu sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesu institūtam, spēkā stāsies Šķīrējtiesu likums un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā. Šķīrējtiesas dibinātāja pienākums būs regulāri (reizi gadā līdz 1.martam) iesniegt apliecinājumu Uzņēmumu reģistram par šķīrējtiesas darba atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Ja pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs noteiktajā termiņā nebūs iesniedzis paredzētos apliecinājumus un dokumentus, Uzņēmumu reģistrs līdz 2015.gada 1.oktobrim pieņems lēmumu par tiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra. Pastāvīgā šķīrējtiesa var pabeigt uzsāktos šķīrējtiesas procesus, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra.

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā paredz izveidot publiski pieejamu datubāzi, kurā tiktu ietverti uzturlīdzekļu nemaksātāji — Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) parādnieki. Ziņas par parādnieku UGFA mājaslapā tiks publiskotas no 2015.gada 1.jūlija. UGFA mājaslapā, ja tam piekritīs iesniedzējs un parādnieks nebūs atzīts par invalīdu, vai nebūs ilgstošā attaisnotā darbnespējā, publiskos ziņas par parādnieku, minot tā vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Dati netiks publiskoti arī, ja UGFA būs saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana var kaitēt bērna interesēm. Jauno kārtību nosaka   grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā.
 

No 2015.gada 1.februāra Latvijā tiks ieviesta nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar elektronisko uzraudzību. Tiesa, izvērtējot jautājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, var piemērot elektronisko uzraudzību, ņemot vērā to, vai notiesātais piekrīt elektroniskajai uzraudzībai vai elektroniskās uzraudzības īstenošana ir iespējama notiesātā dzīvesvietā un vai elektroniskās uzraudzības piemērošana veicinās notiesātā iekļaušanos sabiedrībā. Lai īstenotu elektronisko uzraudzību, pie notiesātā ķermeņa piestiprinās elektronisko ierīci, kas ļaus kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā. Tiesa elektronisko uzraudzību varēs noteikt uz laiku no 1 līdz 12 mēnešiem. Tas noteikts Krimināllikumā.

 

Veselība

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, 2015.gadā tiks samazināta pacienta iemaksa stacionārā no 13,52 eiro līdz 10 eiro dienā un līdzmaksājums par slimnīcā veiktu operāciju — no 42,69 eiro līdz 31 eiro. Tāpat noteikts, ka turpmāk Nacionālo bruņoto spēku ārsti varēs izrakstīt kompensējamās zāles un nosūtīt dienestā esošās personas valsts apmaksāto sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai (līdz šim bija nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta). Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai onkoloģisko slimību pacientiem noteikts, ka pirmā onkologa vai hematologa konsultācija pacientam ir jānodrošina ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no brīža, kad persona ir vērsusies ārstniecības iestādē.
 

Saistībā ar minimālās algas palielināšanu valstī un atalgojuma korekciju veselības aprūpes speciālistiem paredzēts palielināt zemākās mēnešalgu likmes ārstniecības personu sešām zemākajām amata kvalifikācijas grupām. Līdz ar to ārstniecības personu zemākā mēnešalgas likme 9.-13.amata kvalifikācijas grupai par slodzi tiks palielināta par 40 eiro, bet 8.amata kvalifikācijas grupai par 20 eiro. To paredz MK 2010.gada 29.jūnija noteikumi  Nr.595 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām".

 

Zemkopība, mežsaimniecība, zivsaimniecība

Meža likums no 2015.gada 1.janvāra attieksies arī uz citas lietošanas kategorijas, piemēram, lauksaimniecības zemi 0,5 hektāru un lielākā platībā, ja uz tās jau ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz 5 metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu. Tas nozīmē, ka šajā platībā jāievēro Meža likuma prasības.
 

Zemes īpašnieka pienākums būs šo zemi reģistrēt Meža valsts reģistrā, veicot inventarizāciju savā īpašumā vai iesniedzot Valsts meža dienestā pārskatu par meža ieaudzēšanu. Ieteicams "jauno" mežu reģistrēt kā plantāciju mežu — tas atvieglos zemes atgriešanu lauksaimnieciskajā ražošanā, ja zemes īpašniekam būs tāda vēlme. No 2015.gada 1.janvāra meža inventarizāciju varēs veikt tikai akreditētā atbilstības novērtēšanas iestādē sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta.

Turpmāk visu īpašnieku, tajā skaitā valsts, pašvaldības un citu īpašnieku,  meža apsaimniekošana notiks tikai un vienīgi saskaņā ar meža apsaimniekotāju izstrādātu plānu, ja kopējā apsaimniekojamā meža platība pārsniedz 10 000 hektāru.

Turpmāk meža apsaimniekošanas plānā jānorāda meža apsaimniekošanas mērķi, apsaimniekojamās teritorijas platība un atrašanās vieta, meža resursi un meža apsaimniekošanas pasākumi, to apjoma izvietojums un nosacījumi, ainavu cirtes mērķi, intensitāte un platība, meža apsaimniekošanas darbību ietekme uz meža resursu stāvokli, kā arī vides un sociālo jomu izvērtēšanas nosacījumi. To nosaka MK 2014.gada 4.februāra noteikumi Nr.67 "Noteikumi par meža apsaimniekošanas plānu", kas stājās spēkā šogad 1.janvārī.

Valsts pārvalde
 

Latvijas valsts ģerbonis no 2015.gada 1.janvāra būs valsts pārvaldes iestāžu vizuālās identitātes pamatelements, simbolizējot valstisko funkciju, atbildību pret sabiedrību un valsts  suverenitāti. Ģerbonis aizstās līdz šim lietotos atšķirīgos logo, tādējādi iedzīvotājiem sniedzot skaidru un nepārprotamu priekšstatu par konkrētās iestādes piederību valsts pārvaldei. Vienotas vizuālās identitātes pamatā ir Latvijas valsts ģerbonis, kas kompozīcijā ar burtveidolu un krāsu laukumu veido katras nozares identitāti un nodrošina vienotu, bet tajā pašā laikā atšķirtspējīgu valsts pārvaldes identitāti.
 

Ar valsts pārvaldes vienotas vizuālās identitātes grafisko standartu var iepazīties Ministru kabineta  mājaslapā Minētās pārmaiņas noteiktas likumā "Par Latvijas valsts ģerboni", kas pieņemtas jau 2012.gada 14.jūnijā, bet spēkā tās stājas no 2015.gada.
 

Valsts iestādes ģerboni izmantos veidlapās, vizītkartēs, tīmekļa vietnēs, kā arī informatīvajos materiālos, komunikācijas pasākumos, darba apliecībās, plāksnēs pie iestādes, telpās u.c.