Ikdienā ekonomikas analītiķi pievērš salīdzinoši mazu uzmanību vienai no tautsaimniecības mazākajām nozarēm — ieguves rūpniecībai. Viens no iemesliem ir tas, ka šī nozare tiešām ir maza — 2012. gadā tā veidoja vien aptuveni 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ieguves rūpniecības īpatsvars IKP

Interesanti ir paraudzīties uz nozares īpatsvara IKP dinamiku (1. attēls) — kopš 1995. gada tas ir audzis un 18 gadu laikā pieckāršojies.

Tomēr, neskatoties uz straujo izaugsmi, nozares pievienotās vērtības īpatsvars gan saglabājas zem Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja. To var skaidrot ar apstākli, ka Latvija caurmērā ir ar derīgo izrakteņu resursiem nabadzīgāka valsts par ES vidējo līmeni. Derīgo izrakteņu apjomu ir grūti salīdzināt starp valstīm, tomēr Latvijai nav ne ogļu, ne naftas, ne dabasgāzes — šie resursi ir sastopami daļā ES valstu. Protams, Latvijā ir citi resursi — dolomīts, kūdra, kaļķakmens, bet tie vērtības ziņā nav tik nozīmīgi kā dabasgāze, ogles un nafta.

Tāpat kā nesen aprakstītā lauksaimniecības nozare, arī ieguves rūpniecības nozare ir primārā nozare, jo ir resursu ieguves nozare. Tādējādi, lai arī tā tiešā veidā veido vien nelielu daļu no kopējā IKP, tomēr ir vitāli svarīga vairāku svarīgu tautsaimniecības nozaru darbībai.

1. attēls. Ieguves rūpniecības nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā, faktiskajās cenās, %

Datu avots: Eurostat

Kam būtu jāparādās ieguves rūpniecības nozares statistikā? Nozares statistikai būtu jāapraksta ogļu ieguve, jēlnaftas un dabasgāzes ieguve, metāla rūdu ieguve, pārējo ieguves rūpniecību, kas iekļauj sevī akmeņu, smilšu un mālu, kā arī kūdras ieguvi. Tāpat nozarē tiek uzskaitīti dažādi palīgdarbi, kas cieši saistīti ar iepriekš minēto resursu ieguvi.

Objektīvu iemeslu dēļ skaidrs, ka uz Latviju neattiecas ogļu, jēlnaftas un dabasgāzes ieguves pozīcijas. Lai arī laiku pa laikam uzvirmo runas par minēto resursu meklējumiem vai pat ieguvi eksperimentālā kārtā, tomēr komerciālos apjomos tie pagaidām netiek iegūti.

Kas tad veido tos 0.6% no IKP? Galvenokārt kūdras, dolomīta, kaļķakmens, smilts un grants ieguve.

Lai arī nozare veido vien 0.6% no Latvijas IKP, tomēr nedrīkst aizmirst, ka tā ir tikai tiešā ietekme. Lai izprastu nozares kopējo devumu tautsaimniecībā, ir jāraugās arī starpnozarēs. Ņemot vērā starpnozaru darbību (enerģētiku, apstrādes rūpniecību, transporta pakalpojumus un būvniecību), ieguves rūpniecība kopumā rada ekonomiskās darbības, kas veido aptuveni 2.3-2.5% no kopējā IKP.

Izlaide un produktivitāte

Par nozari pieejami tikai atsevišķi rādītāji, piemēram, izlaides dati. Tāpat kā apstrādes rūpniecības gadījumā, izlaides apjomu ieguves rūpniecībā apraksta produkcijas apjoma indekss.

2. attēls. Ieguves rūpniecības produkcijas apjoma indekss (2010=100)
 

Datu avots: CSP

Kā redzams 2. attēlā, ieguves rūpniecības dinamika kopš 2000. gada ir bijusi izteikti augšupejoša līdz 2008. gadam. Krīzes periodā strauji sarūkot būvniecības apjomiem un nemetālisko minerālu ražošanai, strauji kritās pieprasījums arī pēc ieguves rūpniecības produkcijas.

Pēc-krīzes periodā ir notikusi mērena attīstība, tomēr pāris pēdējos gadus izlaides pieaugums faktiski ir apstājies. Grūti spriest par iemesliem, bet tālāk rakstā, izmantojot citus datu avotus, raudzīšos uz datiem, kas skaidros nozarē notiekošos procesus strukturālā griezumā.

Starp citu, kā redzams 3. attēlā, ieguves rūpniecības pievienotās vērtības uz vienu nodarbināto ir viena no augstākajām tautsaimniecībā. Turklāt būtiski augstāka nekā "lielā brāļa"- apstrādes rūpniecības — gadījumā.

3. attēls. Tautsaimniecības nozaru produktivitātes līmeņi (izteikts kā reālā IKP 2005. gada cenās dalījums ar nozarē nodarbināto skaitu)
 

Datu avots: CSP un Eurostat

Nozares uzņēmējdarbības rādītāji

Interesanti paraudzīties uz uzņēmējdarbības rādītājiem, kas sniedz priekšstatu par notiekošo nozarē.

Pirmkārt, paraugoties uz neto apgrozījuma rādītājiem, nākas secināt, ka ieguves rūpniecības nozare ir bijusi noturīgāka pret ekonomiskā cikla pārmaiņām nekā tautsaimniecība vidēji vai, piemēram, apstrādes rūpniecības nozare. 2009. gadā, ekonomiskās krīzes dziļākajā punktā, tautsaimniecības komersantu vidējais neto apgrozījuma kritums bija 22.1%, apstrādes rūpniecībā — 23.2%, bet ieguves rūpniecībā vien 5.3%. Tas, iespējams, skaidrojams ar nozares strukturālo būtību — lielu daļu no izlaides veido kūdras ieguve, kas savukārt tiek galvenokārt eksportēta (un, atšķirībā no citiem derīgajiem izrakteņiem, nav atkarīga no būvniecības nozares veiksmēm vai neveiksmēm), un tādējādi nebija tik ļoti pakļauta ekonomiskajam šokam 2009. gadā.

Vēl labāka bilde rādās, raugoties uz nozares komersantu peļņas rādītajiem. Pēdējo 7 gadu laikā tie ir bijuši pozitīvi, turklāt rentabilitātes rādītājs (izteikts kā peļņa/zaudējumi pret neto apgrozījumu) ir vieni no augstākajiem tautsaimniecībā.

Tā pēdējo 7 gadu laikā vidējais rentabilitātes rādītājs ieguves rūpniecība ir bijis 9.2%, kamēr tautsaimniecībā — vien 1.8%, bet apstrādes rūpniecībā — 1.6%.

Tikmēr pašu kapitāla attiecība pasīvos nu jau tradicionāli ir augstāka nekā tautsaimniecībā kopumā vai apstrādes rūpniecībā. Piemēram, 2012. gadā pašu kapitāla īpatsvars pasīvos ieguves rūpniecībā bija 53.6%, kamēr apstrādes rūpniecības gadījumā — 36.4%, bet tautsaimniecībā vidēji — 31.7%. Tas ir īpaši svarīgi, vērtējot nozares vidējā termiņa perspektīvas — ar tik augstu pašu kapitāla īpatsvaru nozares uzņēmumiem nevajadzētu būt būtiskām problēmām ar kredītresursu piesaisti.

Ja raugās uz citu investīciju veidu — ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI), to apjoms nozarē 2014. gada 1. pusgadā veidoja 0.5% no kopējām tautsaimniecības ĀTI (no atlikuma), kas tādējādi atbilst nozares īpatsvaram tautsaimniecībā.

Derīgo izrakteņu bilance

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) līdz 2008. gadam veica apsekojumu par derīgo izrakteņu ieguvi, taču tālāk apsekojums kaut kādu iemeslu dēļ tika apturēts. Tādējādi vismaz CSP datu bāzēs nevar vairs atrast informāciju par ieguves rūpniecības strukturālajām norisēm. Šajā gadījumā talkā nāk Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), kas katru gadu apkopo derīgo izrakteņu krājumu bilanci. Lai arī tajos gados, kuros abu institūciju sniegtie dati ir pieejami, rezultāti ir nedaudz atšķirīgi, tomēr dinamiku LVĢMC dati izskaidro un sniedz ieskatu arī strukturālajās pārmaiņās, kas attēlots 4. attēlā.

4. attēls. Derīgo izrakteņu ieguve, tūkst. m3 un tūkst. tonnu (kūdra)
 

Datu avots: CSP, LVĢMC

Kā redzams 4. attēlā, lielāko daļu no ieguves rūpniecības izlaides natūrā (svarā/tilpumā) veido smilts, smilts-grants, kā arī dolomīta un kaļķakmens ieguve. Tāpat lielu devumu sniedz kūdras ieguve, tomēr, tā kā kūdras apjoms tiek mērīts svarā, bet pārējie — tilpumā, šie rādītāji nav savstarpēji salīdzināmi (tādēļ kūdrai 4. attēlā atsevišķa ass).

Interesanti pievērst uzmanību arī rādītāju dinamikai. Natūras rādītājos 2009. gadā acīmredzami iezīmējas būtisks apjomu kritums. Tas ir būtiskāks gan par ieguves rūpniecības produkcijas apjoma indeksa kritumu, gan par uzņēmumu finansiālajiem rādītajiem. To resursu ieguve, kas mērāma kubikmetros, 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājās uz pusi, kamēr kūdras ieguvē tika novērots neliels pieaugums. Atgādinājumam — ieguves rūpniecības uzņēmumu neto apgrozījums 2009. gadā samazinājās vien par 5.3%.

Tā kā 4. attēlā runājam par natūras rādītajiem, šādi dati, visticamāk, liecina, ka kūdras ieguvei ir būtisks svars kopējā ieguves rūpniecības izlaides (un acīmredzot arī pievienotās vērtības) struktūrā.

To apliecina arī CSP informācija par saražotās rūpniecības produkcijas realizāciju un ārējās tirdzniecības statistika. Lai arī rūpnieciskās produkcijas realizācijas statistika nav pilnvērtīgi izmantojama konfidencialitātes nosacījumu dēļ (nav pieejama informācija par visiem ieguves rūpniecības produktiem), tomēr atsevišķus secinājumus var izdarīt. Piemēram, 2013. gadā smiltis un grants tika realizētas par gandrīz 41 milj. eiro, tikmēr kūdra un kūdras briketes — par 124 milj. eiro.

Salīdzinot realizācijas datus un visas nozares apgrozījumu, sanāk, ka kūdras ieguve veido gandrīz divas trešdaļas no kopējā nozares apgrozījuma. To apliecina arī nodarbinātības dati — kūdras ieguvē 2012. gadā bija nodarbināti 2160 darbinieki no 3101 darbinieka, kas nodarbināts ieguves rūpniecības nozarē.

Savukārt, ja raugās uz 2013. eksporta datiem, kūdras eksports veidoja 115.5 milj. eiro, kas veidoja aptuveni 90% no visu ieguves rūpniecības produktu eksporta (kas savukārt veidoja aptuveni 1.3% no kopējā preču eksporta). Kūdra galvenokārt tiek eksportēta uz Itāliju (2013. gadā — 23.4 milj. eiro) un Vāciju (21.1 milj. eiro), seko Nīderlande (8.6 milj. eiro), Ķīna (6.6 milj. eiro), Francija (4.6 milj. eiro), Polija (4.4 milj. eiro) un Spānija (4.3 milj. eiro).

Piemēram, dolomīts, smiltis un grants, kas veidoja salīdzinoši lielu īpatsvaru resursu ieguvē, gandrīz vispār netiek eksportēti, kas apstiprina apgalvojumu, kas minēts iepriekš rakstā — šie resursi galvenokārt tiek lietoti iekšējām vajadzībām, piemēram, būvniecībai un apstrādes rūpniecībai.

To, ka kūdras ieguve veido lielāko daļu no nozares ekonomiskās aktivitātes, zināju arī iepriekš. Bija novērojama acīmredzama sakarība starp laika apstākļiem un ieguves nozares veiksmēm vai neveiksmēm. Tieši kūdras ieguve ir būtiski atkarīga no laika apstākļiem. Tātad, analizējot ieguves rūpniecības veiksmes vai neveiksmes, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tieši kūdras ieguvei.

Kā redzams 4. attēlā, kūdras ieguves apjomi, lai arī laika gaitā bijuši svārstīgi, tomēr nav būtiski pieauguši vai samazinājušies. Tajā pašā laikā ieguves rūpniecības nozares izaugsme šajā laikā ir bijusi salīdzinoši strauja. Kas to ir noteicis? Cenu un ražīguma kāpums. Uz to norāda kūdras cenu dinamika, ko var iegūt, izdalot iegūtās kūdras apjomu natūrā un realizācijas apjomu izteiktu naudā. To apliecina arī ražotāju cenu kāpums ieguves rūpniecībā.

Spriežot pēc sarūkoša uzņēmumu skaita, kas darbojas kūdras ieguvē (no 71 2005. gadā līdz 46 2012. gadā), nozarē joprojām turpinās konsolidācijas procesi.

Laika periodā no 2008. līdz 2013. gadam ieguves rūpniecības nozares nefinanšu investīcijas ir veidojušas vidēji 17 milj. eiro gadā. Salīdzinoši nelielajai nozarei ar nepilnu 200 milj. apgrozījumu šis skaitlis ir diezgan ievērojams.

Kas sagaida nozari nākotnē?

Nozares izaugsme būs atkarīga no vairākiem faktoriem. Tās daļas, kas saistīta ar būvniecību, attīstību, protams, noteiks būvniecības nozares attīstības tendences. Būvniecības nozare pēdējos gados uzrāda ļoti dinamisku izaugsmi, tomēr gaidāms, ka turpmāk izaugsmes tempi nedaudz palēnināsies, ko ierobežos uzturēšanās atļauju regulējuma izmaiņas (Imigrācijas likuma grozījumi) un līdz ar to vājāka dzīvojamā fonda būvniecība.

Savukārt kūdras ieguves apakšnozares attīstību noteiks galvenokārt ārējais pieprasījums un Latvijas rūpnieku spēja piedāvāt produktus ar arvien augstāku pievienoto vērtību. Pēdējos gados daudzi kūdras ieguves uzņēmumi, pateicoties veiktajām investīcijām, t.sk. ES fondu līdzekļiem, ir pievērsušies arī kūdras produktu tālākai apstrādei. Kūdra tiek lietota galvenokārt diviem mērķiem — enerģētikai un lauksaimniecībai/dārzniecībai.

Attiecīgi Latvijas rūpnieki arvien vairāk pievērš uzmanību tam, kā izstrādāt labāku enerģētisko kūdru un gatavot labākus kūdras maisījumus rietumu tirgu lauksaimniekiem. Spriežot pēc nozares augstajiem rentabilitātes rādītājiem un salīdzinoši augsto pašu kapitāla īpatsvaru bilances pasīvu pusē, nozares attīstība pašlaik nav būtiski apdraudēta no finanšu riska puses. Tādējādi, visticamāk, vidējā termiņā turpināsies nozares izaugsme, ko noteiks ar vien lielāks pieprasījums pēc tās produkcijas — Latvijas kūdras produkcija ārvalstīs gadu no gada turpina pieaugt.

Pilna raksta versija — Latvijas Bankas makroekonomiskās analīzes portālā www.makroekonomika.lv.