Politika
12.08.2013
Владимир Линдерман
Председатель партии «За родной язык!»
Geju revolūcija virsotnēs
Tajā vīd jaunas totalitārās ideoloģijas aprises
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Jurijs Aleksejevs,
IMHO club,
Дмитрий Змиёв,
K F,
Sergejs Vasiļjevs,
Дарья Юрьевна,
Борис Марцинкевич,
Vadims Gilis,
Лилия Орлова,
Николай П,
Aleksandrs Giļmans,
Vladimirs Lindermans,
George Bailey,
Аркадий Посевин,
Дмитрий Батейкин,
доктор хаус,
Ilja Kozirevs,
Bwana Kubwa,
Mister Zzz,
Геннадий Прoтaсевич,
Jevgeņijs Ivanovs,
Юрий Чуркин,
Striganov Mikhail,
Димитрий Добрынин,
Андрей (хуторянин),
Lora Abarin,
Владимир Бычковский,
Konstantīns Čekušins,
Александр Кузьмин,
Ed Dantes,
Борис Бахов,
Сергей Т. Козлов,
Игорь Буш,
Timber ***,
Илья Кельман,
Aleksandrs Ļitevskis,
Артём Губерман,
Владимир Копылков,
N-тропик .,
Вячеслав Штейнгардт,
Марк Козыренко,
Ростислав Латвийский,
Viktors Matjušenoks,
Vladimir Timofejev,
Ян Еприделах,
Ирина Баумане,
Снежинка Αυτονομία,
punund n/a,
Nina Palina,
Лаокоонт .,
Ольга  Шапаровская,
Vladimirs Sokolovs,
Олег Синяев,
Владимир Анквич,
Василий Иванов,
Инна  Дукальская,
Антон Бутницкий,
Товарищ Петерс,
Marija Iltiņa,
Евгений Крапивин,
Константин Рудаков,
Илья Врублевский,
Илья Нелов (из Тель-Авива),
Александр Харьковский,
Песня акына,
Tatjana Gerasimova,
Дмитрий Галашин,
Вячеслав Ковылов,
Andrej N,
Евгений Андреев,
Юрий Деточкин,
Anna Zemcova,
Максим Важенин,
Юрий Янсон,
chevochevo ,
Андрей Жингель,
Jevgenij Arhipov,
Stas Stanislav,
игорь соколов,
Алексей Волегов,
Eko Mann,
Робин Шервудский,
Константин Соловьёв,
Виктор Васильевич Калиничев,
Александр  Сергеевич,
Victor Klementiev,
La St,
Регина Гужене
Seksuālo vēlmju tēma ir pasprukusi ārā no gultas (kur tai vajadzētu atrasties) un uzlidojusi pašā vispasaules politikas Olimpā. Tagad jau divu valstu līderu tikšanās ir atkarīga no tā, vai vīrieši rīkojas pareizi, kopodamies viens ar otru, nevis ar sievietēm.
Mēs vērojam geju kustības triumfa gājienu Eiropas Savienībā. Viena pēc otras Eiropas valstis legalizē viendzimuma laulības vai arī to pārejas variantu — viendzimuma civillaulības, kas no tiesiskā viedokļa ne īpaši atšķiras no likumīgas laulības. Spiedienam ir pakļāvušās ne tikai Zviedrija un Dānija, kas tikai nesen nostājušās uz tolerances ceļa, bet arī katoliskā (ar ievērojamu islāma devu) Francija un vēl katoliskākā Spānija un Horvātija.
Tiesa, jāpiebilst, ka es nedomāju apspriest ne fizioloģiju, ne arī konspiroloģiju. Konspiroloģija pēta neredzamo. Pilnīgi iespējams, ka eksistē vispasaules aizkulises, tumšo spēku sazvērestības un viss pārējais, taču par to man nekas nav zināms. Savā ar visdažādākajiem notikumiem bagātajā mūžā man nav nācies saskarties ar ko tādu. Es gribu runāt par acīmredzamo, par to, kas krīt acīs ikvienam vērot un domāt spējīgam cilvēkam.
Šķietamie tiesību sargātāji
Pirmais jautājums: vai starptautiskā geju kustība tās patreizējā izpausmē ir tiesībsargājoša kustība? Vai varam to salīdzināt, piemēram, ar melnādaino cīņu par savām tiesībām ASV? Es uzskatu, ka ne.
Vismaz Eiropas Savienības valstīs mēs neredzam ne skandalozu diskrimināciju kadru politikā un izglītības saņemšanā, ne sašaurinātas politiskās tiesības, ne satrakotus pūļus, kas linčotu pie „mazākuma” piederošos. Vēl vairāk, redzams, ka šī kustība neaug „no apakšas”, tā tiek uzstājīgi uzspiesta „no augšas”. Gandrīz vai ik dienas šīspasaules varenie — prezidenti, parlamenti, Eiropas komisija utt. — aicina visu pasauli atzīt, ka vīrieša kopošanās ar vīrieti, un sievietes — ar sievieti ir norma, nevis novirze no tās.
Kur tad, velns parāvis, ir paši geju pretošanās kustības varoņi? Kur ir mocekļi, kuri ar lepni paceltu galvu dodas cietumā un uz barikādēm? Kur ir viņu mārtini luteri kingi un „melnās panteras”? Tādu nav. Viss norit drošajā varas paspārnē.
Inerces dzīta, daļa inteliģences jūt līdzi mūsdienīgajai geju kustībai, kļūdaini uzskatot to par dumpi pret mietpilsonismu, sacelšanos pret naudas, peļņas utt. pasauli. Jā, bija „nolādētie” dzejnieki, sirreālisti, bija traģiskais Lorka un Pazolīni, taču tas viss ir pagātnē. Šodien geju kustība ir izvērsusies par vulgāru šovbiznesu. Tā nav vienkārši rietumu varas aparāta komanda, tas ir priekšpulks.
Šeit, Latvijā, centieni visu šo cirku ar geju parādēm dēvēt par nopietnu cīņu par cilvēku tiesībām, izskatās divtik liekulīgi. Simtiem tūkstošu cilvēku ir atņemtas politiskās un pilsoņu tiesības, taču „civilizētā pasaule” klusē — tā mēli ir iebāzusi... nu, jūs jau zināt, kur. Tikai reizumis kaut ko laiski noburkšķ. Salīdziniet to ar nebeidzamajiem bļāvieniem par geju aizsardzību... Tā nav cīņa par tiesībām, tā vairāk atgādina agresiju.
Es apgalvoju, ka ES valstīs nav vērojama personu diskriminācija, kurus seksuāli piesaista viņu dzimuma personas. Tā ir mākslīga problēma. Nevajag dabisku sadzīvisku „rīvēšanos” uzskatīt par diskrimināciju. Agrāk mājā, kur dzīvoju, mita sieviete, kura dzīvoklī turēja 15 vai 20 kaķus. Skaidrs, ka viņai radās dažādas domstarpības ar kaimiņiem. Nu, vai ņemsim par piemēru to, ka es smēķēju. Reizēm man rodas domstarpības ar nesmēķētājiem. Reizēm taisnība ir man, reizēm — viņiem, taču tā nav diskriminācija. Tāpat kā gadījumā ar kaķiem, tāpat kā ar homoseksuāļiem.
Kā tiek piemuļķota lielākā daļa
Otrs jautājums: kāda iemesla dēļ „kustība par seksuālo minoritāšu tiesībām” gūst panākumus? Kāpēc ir tā, ka Eiropas valstu parlamenti balso par viendzimuma laulību vai viendzimuma civillaulību legalizāciju? Skaidrs, ka lietā ir likti milzīgi administratīvie un finansiālie resursi, taču šie parlamenti nav nokrituši no debesīm, tie ir ievēlēti vairāk vai mazāk demokrātiski, par tiem balsojusi lielākā daļa attiecīgās valsts iedzīvotāju. Taču jebkuras, arī Eiropas valsts iedzīvotāju lielākā daļa dzīvo saskaņā ar tradīcijām un par īstu ģimeni uzskata vīrieša un sievietes savienību, neatkarīgi no tā, kas rakstīts tolerances mācību grāmatās. Kāpēc šis vairākums nepretojas? Bet, ja pretojas, kāpēc šī pretošanās (masveida demonstrācijas Francijā, referendums pret viendzimuma laulībām Horvātijā) nenes rezultātus?
Man šķiet, viens no iemesliem ir ļoti prātīgs propagandas triks. Lūk, kāds: tie, kas atbalsta gejus, ir jauni, progresīvi, moderni ģērbušies cilvēki, kas strādā par programmētājiem un menedžeriem, vārdu sakot, — pasaules nākotne. Bet tie, kas ir pret, ir veči un vecenes, aprobežotas sievietes-mājsaimnieces, reliģiozi fanātiķi, nacionālisti, futbola huligāni, piedzērušies desantnieki un pārējās atbiras.
Lūk, tāda vienkārša ainiņa ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību tiek iefiltrēta cilvēku apziņā. Cilvēkiem tiek piedāvāta izvēle: kurā pusē tu esi — progresa vai reakcionāru pusē? Rezultātā jauns un izglītots cilvēks, kuram jau nelabi metas no uzmācīgās geju propagandas, tomēr nevēlas nokļūt „pabiru” rindās.
Drīzumā Latvijā
Trešais jautājums: kad gaidāma viendzimuma ģimeņu legalizācija Latvijā? Domāju, ka tas notiks pēc gadiem trim, pēc eiropraida-2015, kas notiks Rīgā. Un nav svarīgi, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju iebildīs pret to, galvenais, ka Saeima nobalsos „par”.
„Vienotība” nobalsos „par”, jo tā darīt viņiem liks amerikāņi. „Reformu partija” būs „par”, jo viņus piespiedīs viņu pašu liberālā ideoloģija (ja arī Saeimā „reformistu” vietā būs „repšisti”, rezultāts būs tāds pats). „Nacionālā apvienība” balsos „par”, jo krievus ienīst stiprāk nekā homoseksuālistus, un Dzintars svarīgi stāstīs, ka tādas ir ģeopolitikas prasības. „Zaļo un zemnieku” domas dalīsies „par” un „pret”, jo viltīgais Lembergs nekad neliek visas olas vienā grozā. „Saskaņas centrs” viedi atturēsies, taču diviem vai trim saviem deputātiem ļaus nobalsot „pret”.
Man iebildīs: Latvijas Satversmē taču ir skaidri teikts, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība. Domāju, ka Satversmes 110. pants nekādas problēmas nesagādās. To var mainīt ar divām trešdaļām deputātu balsu. Taču to var pat neaiztikt — šī ķēpīgā procesa vietā vienkārši legalizēt „viedzimuma civillaulības”, kas formāli nav pretrunā ne Satversmei, ne arī Civillikuma 35. pantam, kas aizliedz viendzimuma laulības.
Principā, jau šobrīd Latvijā homoseksuālisti var adoptēt bērnus, neskatoties uz „partnerattiecību” trūkumu. Taču juridiskais pamatojums ļaus uzsākt masveida procesu.
Jaunais totalitārisms
Man nav zināms šīs vērienīgās Rietumu sabiedrības „gejiskošanas” galamērķis. Atšķirībā, piemēram, no komunisma, kas prasmīgi operēja ar taktiskajiem lozungiem, taču vienlaikus arī neslēpa savus stratēģiskos mērķus, vispasaules „geju revolūcija” savu galveno mērķi nedeklarē. Tādējādi tiek atstāta iespēja izteikt dažādas versijas un minējumus, dažbrīd absolūti neprātīgus.
Taču es uzskatu, ka radikālā tradīciju laušana, līdz pat centieniem mainīt pat cilvēka dabu, paredzēta ne tikai šķietami nelaimīgo geju glābšanai. Geju praidu aktīvisti — tie ir tikai kājnieki. Saskatāmas kaut kādas jaunas totalitārās ideoloģijas aprises, kas ar vardarbības un manipulāciju palīdzību cenšas pārvērst cilvēku par bezdzimuma radījumu, faktiski — kastrēt.
Nezinu, kāpēc tas tiek darīts, taču noteikti zinu to, ka man tas nepatīk. Bez jebkāda racionāla pamatojuma, vienkārši vīrieša instinkta līmenī — nepatīk un viss, punkts. Es negribu, lai TAS uzvarētu, tātad ir jāpretojas.
Mēs vērojam geju kustības triumfa gājienu Eiropas Savienībā. Viena pēc otras Eiropas valstis legalizē viendzimuma laulības vai arī to pārejas variantu — viendzimuma civillaulības, kas no tiesiskā viedokļa ne īpaši atšķiras no likumīgas laulības. Spiedienam ir pakļāvušās ne tikai Zviedrija un Dānija, kas tikai nesen nostājušās uz tolerances ceļa, bet arī katoliskā (ar ievērojamu islāma devu) Francija un vēl katoliskākā Spānija un Horvātija.
Tiesa, jāpiebilst, ka es nedomāju apspriest ne fizioloģiju, ne arī konspiroloģiju. Konspiroloģija pēta neredzamo. Pilnīgi iespējams, ka eksistē vispasaules aizkulises, tumšo spēku sazvērestības un viss pārējais, taču par to man nekas nav zināms. Savā ar visdažādākajiem notikumiem bagātajā mūžā man nav nācies saskarties ar ko tādu. Es gribu runāt par acīmredzamo, par to, kas krīt acīs ikvienam vērot un domāt spējīgam cilvēkam.
Šķietamie tiesību sargātāji
Pirmais jautājums: vai starptautiskā geju kustība tās patreizējā izpausmē ir tiesībsargājoša kustība? Vai varam to salīdzināt, piemēram, ar melnādaino cīņu par savām tiesībām ASV? Es uzskatu, ka ne.
Vismaz Eiropas Savienības valstīs mēs neredzam ne skandalozu diskrimināciju kadru politikā un izglītības saņemšanā, ne sašaurinātas politiskās tiesības, ne satrakotus pūļus, kas linčotu pie „mazākuma” piederošos. Vēl vairāk, redzams, ka šī kustība neaug „no apakšas”, tā tiek uzstājīgi uzspiesta „no augšas”. Gandrīz vai ik dienas šīspasaules varenie — prezidenti, parlamenti, Eiropas komisija utt. — aicina visu pasauli atzīt, ka vīrieša kopošanās ar vīrieti, un sievietes — ar sievieti ir norma, nevis novirze no tās.
Kur tad, velns parāvis, ir paši geju pretošanās kustības varoņi? Kur ir mocekļi, kuri ar lepni paceltu galvu dodas cietumā un uz barikādēm? Kur ir viņu mārtini luteri kingi un „melnās panteras”? Tādu nav. Viss norit drošajā varas paspārnē.
Inerces dzīta, daļa inteliģences jūt līdzi mūsdienīgajai geju kustībai, kļūdaini uzskatot to par dumpi pret mietpilsonismu, sacelšanos pret naudas, peļņas utt. pasauli. Jā, bija „nolādētie” dzejnieki, sirreālisti, bija traģiskais Lorka un Pazolīni, taču tas viss ir pagātnē. Šodien geju kustība ir izvērsusies par vulgāru šovbiznesu. Tā nav vienkārši rietumu varas aparāta komanda, tas ir priekšpulks.
Šeit, Latvijā, centieni visu šo cirku ar geju parādēm dēvēt par nopietnu cīņu par cilvēku tiesībām, izskatās divtik liekulīgi. Simtiem tūkstošu cilvēku ir atņemtas politiskās un pilsoņu tiesības, taču „civilizētā pasaule” klusē — tā mēli ir iebāzusi... nu, jūs jau zināt, kur. Tikai reizumis kaut ko laiski noburkšķ. Salīdziniet to ar nebeidzamajiem bļāvieniem par geju aizsardzību... Tā nav cīņa par tiesībām, tā vairāk atgādina agresiju.
Es apgalvoju, ka ES valstīs nav vērojama personu diskriminācija, kurus seksuāli piesaista viņu dzimuma personas. Tā ir mākslīga problēma. Nevajag dabisku sadzīvisku „rīvēšanos” uzskatīt par diskrimināciju. Agrāk mājā, kur dzīvoju, mita sieviete, kura dzīvoklī turēja 15 vai 20 kaķus. Skaidrs, ka viņai radās dažādas domstarpības ar kaimiņiem. Nu, vai ņemsim par piemēru to, ka es smēķēju. Reizēm man rodas domstarpības ar nesmēķētājiem. Reizēm taisnība ir man, reizēm — viņiem, taču tā nav diskriminācija. Tāpat kā gadījumā ar kaķiem, tāpat kā ar homoseksuāļiem.
Kā tiek piemuļķota lielākā daļa
Otrs jautājums: kāda iemesla dēļ „kustība par seksuālo minoritāšu tiesībām” gūst panākumus? Kāpēc ir tā, ka Eiropas valstu parlamenti balso par viendzimuma laulību vai viendzimuma civillaulību legalizāciju? Skaidrs, ka lietā ir likti milzīgi administratīvie un finansiālie resursi, taču šie parlamenti nav nokrituši no debesīm, tie ir ievēlēti vairāk vai mazāk demokrātiski, par tiem balsojusi lielākā daļa attiecīgās valsts iedzīvotāju. Taču jebkuras, arī Eiropas valsts iedzīvotāju lielākā daļa dzīvo saskaņā ar tradīcijām un par īstu ģimeni uzskata vīrieša un sievietes savienību, neatkarīgi no tā, kas rakstīts tolerances mācību grāmatās. Kāpēc šis vairākums nepretojas? Bet, ja pretojas, kāpēc šī pretošanās (masveida demonstrācijas Francijā, referendums pret viendzimuma laulībām Horvātijā) nenes rezultātus?
Man šķiet, viens no iemesliem ir ļoti prātīgs propagandas triks. Lūk, kāds: tie, kas atbalsta gejus, ir jauni, progresīvi, moderni ģērbušies cilvēki, kas strādā par programmētājiem un menedžeriem, vārdu sakot, — pasaules nākotne. Bet tie, kas ir pret, ir veči un vecenes, aprobežotas sievietes-mājsaimnieces, reliģiozi fanātiķi, nacionālisti, futbola huligāni, piedzērušies desantnieki un pārējās atbiras.
Lūk, tāda vienkārša ainiņa ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību tiek iefiltrēta cilvēku apziņā. Cilvēkiem tiek piedāvāta izvēle: kurā pusē tu esi — progresa vai reakcionāru pusē? Rezultātā jauns un izglītots cilvēks, kuram jau nelabi metas no uzmācīgās geju propagandas, tomēr nevēlas nokļūt „pabiru” rindās.
Drīzumā Latvijā
Trešais jautājums: kad gaidāma viendzimuma ģimeņu legalizācija Latvijā? Domāju, ka tas notiks pēc gadiem trim, pēc eiropraida-2015, kas notiks Rīgā. Un nav svarīgi, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju iebildīs pret to, galvenais, ka Saeima nobalsos „par”.
„Vienotība” nobalsos „par”, jo tā darīt viņiem liks amerikāņi. „Reformu partija” būs „par”, jo viņus piespiedīs viņu pašu liberālā ideoloģija (ja arī Saeimā „reformistu” vietā būs „repšisti”, rezultāts būs tāds pats). „Nacionālā apvienība” balsos „par”, jo krievus ienīst stiprāk nekā homoseksuālistus, un Dzintars svarīgi stāstīs, ka tādas ir ģeopolitikas prasības. „Zaļo un zemnieku” domas dalīsies „par” un „pret”, jo viltīgais Lembergs nekad neliek visas olas vienā grozā. „Saskaņas centrs” viedi atturēsies, taču diviem vai trim saviem deputātiem ļaus nobalsot „pret”.
Man iebildīs: Latvijas Satversmē taču ir skaidri teikts, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība. Domāju, ka Satversmes 110. pants nekādas problēmas nesagādās. To var mainīt ar divām trešdaļām deputātu balsu. Taču to var pat neaiztikt — šī ķēpīgā procesa vietā vienkārši legalizēt „viedzimuma civillaulības”, kas formāli nav pretrunā ne Satversmei, ne arī Civillikuma 35. pantam, kas aizliedz viendzimuma laulības.
Principā, jau šobrīd Latvijā homoseksuālisti var adoptēt bērnus, neskatoties uz „partnerattiecību” trūkumu. Taču juridiskais pamatojums ļaus uzsākt masveida procesu.
Jaunais totalitārisms
Man nav zināms šīs vērienīgās Rietumu sabiedrības „gejiskošanas” galamērķis. Atšķirībā, piemēram, no komunisma, kas prasmīgi operēja ar taktiskajiem lozungiem, taču vienlaikus arī neslēpa savus stratēģiskos mērķus, vispasaules „geju revolūcija” savu galveno mērķi nedeklarē. Tādējādi tiek atstāta iespēja izteikt dažādas versijas un minējumus, dažbrīd absolūti neprātīgus.
Taču es uzskatu, ka radikālā tradīciju laušana, līdz pat centieniem mainīt pat cilvēka dabu, paredzēta ne tikai šķietami nelaimīgo geju glābšanai. Geju praidu aktīvisti — tie ir tikai kājnieki. Saskatāmas kaut kādas jaunas totalitārās ideoloģijas aprises, kas ar vardarbības un manipulāciju palīdzību cenšas pārvērst cilvēku par bezdzimuma radījumu, faktiski — kastrēt.
Nezinu, kāpēc tas tiek darīts, taču noteikti zinu to, ka man tas nepatīk. Bez jebkāda racionāla pamatojuma, vienkārši vīrieša instinkta līmenī — nepatīk un viss, punkts. Es negribu, lai TAS uzvarētu, tātad ir jāpretojas.
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai
Владимир Линдерман
Председатель партии «За родной язык!»
Krievu dumpis, eiropiešu revolūcija un latviešu izvēle
Atteiksimies no vecā dzimuma?
Gunta Ancāne
Flirts ar vardarbību
Kad vērtība ir tikai šovam
Павел Сидоров
Кандидат в Европарламент от партии Suverenitāte
Latvijas jaunā nacionālā ideja
Bērni — Latvijas nākotne. Izglītota sabiedrība. Jaunā ģimene
Эйнарс Граудиньш
Экономист, независимый обозреватель
Zilie pavadā
Palēninātas darbības seksbumba