Ir kāda veca anekdote par grāmatvedi, kurš izdarīja pašnāvību, jo nekādi nespēja atrast bilancē kļūdu 1 kapeikas apmērā. Taču uz mūsdienu baņķieriem tā noteikti neattiecas...

Grāmatvedības zināšanas un izpratne par bilanci atklāj daudzus neprofesionālim nesaprotamus noslēpumus. Tā nu sagadījās, ka laikā, kad Latvija atteicās no savas nacionālās valūtas, mums nācās ieskatīties precīzākajā un ticamākajā dokumentā — Latvijas Bankas bilancē, lai izsekotu šo procesu — skaidrās naudas apgrozībā esošo latu nomaiņu pret eiro. Mūsdienās nav grūti ieraudzīt Bankas ikmēneša bilanci — ir jāieiet tikai bankas vietnē — www.bank.lv. Tā nu mēs apmeklējām šo lapu un vērojām latu izņemšanu no apgrozības dinamikā. Labi, ka Latvijas Bankas bilancē pasīvā ir atsevišķs postenis — „Lati apgrozībā”.

Lai izprastu tālāko, ir jāatsauc atmiņā vai jāuzzina vienkārša grāmatvedības uzskaites aksioma — atskaites perioda beigās konta atlikumam (bilances posteņa atlikumam) noteikti ir jābūt tādam pašam, kā nākamā atskaites perioda sākumā. Pārtulkosim teikto vienkāršākā valodā -  konta atlikumam, kas norādīts bilancē uz 2013. gada 31. decembri, ir jāsakrīt ar cipariem, kas norādīti nākamajā bilancē, piemēram, uz 2014. gada 31. janvāri kā atlikums perioda sākumā. Ja nu tomēr kaut kādas izmaiņas ir (tas ir iespējams, taču realitātē sastopams ļoti, ļoti reti), tad šīm atšķirībām noteikti ir jābūt aprakstītām bilances skaidrojumā.

Principā, tas ir vienīgais, ko vajadzētu zināt, lai nolasītu vienu rindiņu divās Latvijas Bankas bilancēs. Iztiksim bez tukšiem apgalvojumiem — vajadzīgā bilances rindiņa ir labi redzama



1. attēlā — Latvijas Bankas bilance 2013. gada 31 decembrī.
 
Latvijas Bankas jaunajā bilancē — uz 2014. gada 31. janvāri ir iekļauta līdzīga rindiņa —  „Banknotes apgrozībā”. Atkal iztiksim bez nepamatotiem apgalvojumiem — 2. attēlā ir redzams šīs bilances fragments:



Tagad visi vajadzīgie dati ir mūsu rīcībā, un mēs varam veikt itin vienkāršu salīdzināšanas procedūru — salīdzināt 2013. gada 31. decembrī apgrozībā esošos latus bilancē uz 2013. gada 31. decembri (1. attēls) ar 2013. gada 31. decembrī apgrozībā esošo banknošu summu, kas norādīta bilancē uz 2014. gada 31. janvāri (2. attēls). Tiesa, veikt tiešu salīdzinājumu neizdosies, jo bilancē uz 2013. gada 31. decembri cipari norādīti tūkstošos latu, bet bilancē uz 2014. gada 31. janvāri — tūkstošos  eiro. Nu, tas nekas, eiro apmaiņas kurss pret latu no atmiņas vēl nav pagaisis: 1 EUR = 0,702804 LVL. Pārrēķināsim ciparus un iegūsim:

 

Latvijas Bankas bilance uz 2013. gada 31. decembri	Latvijas Bankas bilance uz 2014. gada 31. janvāri	Starpība
630 755 tūkstoši latu	563 556,7 tūkstoši latu	67 198,3 tūkstoši latu
897 483,5 tūkstoši eiro	801 869 tūkstoši eiro	89 614,5 tūkstoši eiro

Brīnums ir acīmredzams — cipari nesakrīt! Starpība sastāda nieka 67,2 milj. latu, jeb 89,6 milj. eiro. Šī starpība ir skaidrā naudā esošie lati, ko Latvijas Banka ir pazaudējusi naktī no 2013. gada 31. decembra uz 2014. gada 1. janvāri, kad bijušais premjerministrs un patreizējais eiropriekšsēdētāja kandidāts V.Dombrovskis kopā ar finanšu ministru un Latvijas Bankas prezidentu rādīja Latvijas tautai citu brīnumu — pirmās eiro  banknotes saņemšanu no speciāli iekārtota un skaisti noformēta bankomāta!

Jā, droši vien „pirmās eiro banknotes saņemšana bankomātā Latvijā” aizmigloja Latvijas Bankas prezidenta un galvenā grāmatveža prātus, un bankas pirmajā eirobilancē, kas tika sastādīta uz 2014. gada 31. janvāri, viņi dabūja gatavu brīnumu Nr. 2 — pazaudēja 67,2 miljonus latu skaidrā naudā. Bet vecais grāmatvedis pakārās kapeikas dēļ...

Skaidrs, ka nekādu paskaidrojumu par to Latvijas Bankas bilancē nav. Kad izlasījām visus paskaidrojumus, sapratām tikai to, ka Eiropas Savienība ir nolēmusi pārplūdināt Latviju ar savu naudu — eirobanknotēm un eiromonētām. Taču tas jau ir pavisam cits stāsts...