Ukrainas krīze
14.03.2014
Илья Козырев
Мыслитель
Dārgumu pussala
Cik Krievijai izmaksās Krima
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Jurijs Aleksejevs,
Mihails Hesins,
Руслан Икаев,
Борис Марцинкевич,
Михаил Герчик,
Aleksandrs Giļmans,
George Bailey,
доктор хаус,
Ilja Kozirevs,
Геннадий Прoтaсевич,
Владимир Бычковский,
Александр Кузьмин,
Борис Бахов,
Алексей Мина,
Aleksandrs Ļitevskis,
Артём Губерман,
Марк Козыренко,
yellow crocodile,
Vladimirs Sokolovs,
Василий Иванов,
Jurijs Livsics,
Александр Харьковский,
Oļegs  Ozernovs ,
Yuri Калифорнийский,
Юрий Деточкин,
Борис Ярнов,
Сергей Леонидов,
Владимир Иванов,
Юрий Марьяновский,
Александр  Сергеевич,
Николай Голыгин,
Илона diz,
real russia,
Игорь Чернявский,
Михаил Сергеенко,
Андрей Смокоривский,
Ivan Nelin,
Джабраил Тайсаев
Patreizējais Krimas budžeta deficīts ik gadus sastāda aptuveni 1 miljardu dolāru. Turklāt budžetā sākotnēji nav iekļauti vairāki nepieciešami izdevumu posteņi pussalas uzturēšanai un attīstībai, kas ukraiņu varas laikā ir krietni vien paputējusi. Varam uzskatīt, ka ik gadus Krimas budžetam ir nepieciešamas dotācijas vismaz divu vai, vēl labāk — trīs miljardu dolāru apmērā. Tie ir izdevumi.
Tagad izskatīsim ieņēmumus.
1. Pašlaik Krievija apmaksā Melnās jūras flotes uzturēšanu Krimā — apmēram 100 miljonus dolāru gadā. Piedevām par līguma pagarināšanu līdz 2049. gadam Ukraina saņem atlaidi par gāzi 30% apmērā, taču ne vairāk, kā 100 dolārus par 1000 kubikmetriem — saskaņā ar tā saucamajiem Harkovas līgumiem. Ukrainas kopējais labums, ko nekādi nevaram saukt par Krievijas ieguvumu, sastāda vidēji 4 miljardus dolāru gadā. Protams, pēc tam, kad Krima kļūs par Krievijas daļu, Ukraina šo labumu zaudēs.
2. Neuzbūvētā Dienvidu trase pašlaik ved pa Melnās jūras dibenu, tāpēc tā izmaksā ļoti dārgi — gandrīz 16 miljardus dolāru, jo Melnā jūra ir dziļāka nekā Baltijas jūra, tās dzīļu reljefs ir sarežģītāks, turklāt vēl jāņem vērā agresīvā sērūdeņraža nogulsnes. Tagad daļu trases iespējams izbūvēt cauri Krievijas Krimam, tātad būvdarbu izmaksas mazināsies gandrīz par trešo daļu — proporcionāli sauszemes iecirknim. Vienlaikus tiek atrisināta gāzes piegāde Krimai. Līdz ar to Krievija ietaupīs aptuveni 5 miljardus dolāru tikai uz Dienvidu trases būvdarbu rēķina vien.
3. Savulaik Ukraina centās iesaldēt Dienvidu trases projektu un aizliedza to būvēt savā ekonomiskajā zonā. Tāpēc Krievija vienojās ar Turciju un apsolīja piešķirt atlaides gāzes iegādei. Tagad šī trase pilnībā tiks izbūvēta Krievijas ekonomiskajā zonā, ko Krievija saņems līdz ar Krimu. Tātad arī Turcijai piedāvātā atlaide vairs nebūs spēkā.
4. Pašlaik visi, arī Krievijai piederoši kuģi maksā Ukrainai par iespēju izbraukt cauri Kerčas šaurumam, jo fārvāteri atrodas Ukrainas robežas pusē. Pašlaik par izbraukšanu pa Kerčas-Jeņikaļskas kanālu Krievija Ukrainai maksā aptuveni 15 miljonus dolāru gadā, bet kopumā Ukrainas ienākumi par kanāla ekspluatāciju un loča pakalpojumiem sastāda aptuveni 80 miljonus dolāru gadā. Tagad Kerčas- Jeņikaļskas kanāls kļūs par Krievijas iekšējo kanālu, tātad Krievijas kuģiem iziešana pa to neko nemaksās. Bez tam Krievija varēs nodrošināties pret „nevēlamu” valstu kuģu iekļūšanu Azovas jūrā.
5. Kopā ar Krimu iegūtie teritoriālie ūdeņi un unikālā ekonomiskā zona ir bagāta ar zivju resursiem, kas nes peļņu jau tagad, turklāt tas ir perspektīvs naftas un gāzes ieguves vietu izpētes rajons. Ukraina šo darbu ir tikai sākusi. Šķiet, to nāksies pabeigt Krievijai.
6. Krimas perspektīvas Krievijas kūrorta statusā iespējams izskatīt tikai plašā rakstā. Pašlaik nianses neizskatīsim. Par vienu gan varam būt droši: kūrortu sfēras un tās papildu nozaru (nekustamais īpašums, celtniecība, tirdzniecība, transports, lauksaimniecība) ienesīgums pieaugs, vienkārši pateicoties Krievijas lielajam iedzīvotāju skaitam.
Tātad varam secināt, ka no ekonomiskā viedokļa Krima ir vērtīgs ieguvums Krievijas acīs.
Tagad izskatīsim ieņēmumus.
1. Pašlaik Krievija apmaksā Melnās jūras flotes uzturēšanu Krimā — apmēram 100 miljonus dolāru gadā. Piedevām par līguma pagarināšanu līdz 2049. gadam Ukraina saņem atlaidi par gāzi 30% apmērā, taču ne vairāk, kā 100 dolārus par 1000 kubikmetriem — saskaņā ar tā saucamajiem Harkovas līgumiem. Ukrainas kopējais labums, ko nekādi nevaram saukt par Krievijas ieguvumu, sastāda vidēji 4 miljardus dolāru gadā. Protams, pēc tam, kad Krima kļūs par Krievijas daļu, Ukraina šo labumu zaudēs.
2. Neuzbūvētā Dienvidu trase pašlaik ved pa Melnās jūras dibenu, tāpēc tā izmaksā ļoti dārgi — gandrīz 16 miljardus dolāru, jo Melnā jūra ir dziļāka nekā Baltijas jūra, tās dzīļu reljefs ir sarežģītāks, turklāt vēl jāņem vērā agresīvā sērūdeņraža nogulsnes. Tagad daļu trases iespējams izbūvēt cauri Krievijas Krimam, tātad būvdarbu izmaksas mazināsies gandrīz par trešo daļu — proporcionāli sauszemes iecirknim. Vienlaikus tiek atrisināta gāzes piegāde Krimai. Līdz ar to Krievija ietaupīs aptuveni 5 miljardus dolāru tikai uz Dienvidu trases būvdarbu rēķina vien.
3. Savulaik Ukraina centās iesaldēt Dienvidu trases projektu un aizliedza to būvēt savā ekonomiskajā zonā. Tāpēc Krievija vienojās ar Turciju un apsolīja piešķirt atlaides gāzes iegādei. Tagad šī trase pilnībā tiks izbūvēta Krievijas ekonomiskajā zonā, ko Krievija saņems līdz ar Krimu. Tātad arī Turcijai piedāvātā atlaide vairs nebūs spēkā.
4. Pašlaik visi, arī Krievijai piederoši kuģi maksā Ukrainai par iespēju izbraukt cauri Kerčas šaurumam, jo fārvāteri atrodas Ukrainas robežas pusē. Pašlaik par izbraukšanu pa Kerčas-Jeņikaļskas kanālu Krievija Ukrainai maksā aptuveni 15 miljonus dolāru gadā, bet kopumā Ukrainas ienākumi par kanāla ekspluatāciju un loča pakalpojumiem sastāda aptuveni 80 miljonus dolāru gadā. Tagad Kerčas- Jeņikaļskas kanāls kļūs par Krievijas iekšējo kanālu, tātad Krievijas kuģiem iziešana pa to neko nemaksās. Bez tam Krievija varēs nodrošināties pret „nevēlamu” valstu kuģu iekļūšanu Azovas jūrā.
5. Kopā ar Krimu iegūtie teritoriālie ūdeņi un unikālā ekonomiskā zona ir bagāta ar zivju resursiem, kas nes peļņu jau tagad, turklāt tas ir perspektīvs naftas un gāzes ieguves vietu izpētes rajons. Ukraina šo darbu ir tikai sākusi. Šķiet, to nāksies pabeigt Krievijai.
6. Krimas perspektīvas Krievijas kūrorta statusā iespējams izskatīt tikai plašā rakstā. Pašlaik nianses neizskatīsim. Par vienu gan varam būt droši: kūrortu sfēras un tās papildu nozaru (nekustamais īpašums, celtniecība, tirdzniecība, transports, lauksaimniecība) ienesīgums pieaugs, vienkārši pateicoties Krievijas lielajam iedzīvotāju skaitam.
Tātad varam secināt, ka no ekonomiskā viedokļa Krima ir vērtīgs ieguvums Krievijas acīs.
Diskusija
Papildus tēmai
Revolucionārās Ukrainas zināšanai
Par izcilo un bēdīgo šovu – cīņu ar Pieklājīgo Lāci
Replikas:
75
Krievijas Federācijas prezidenta uzruna
Krimas jautājumā
Replikas:
948
Papildus tēmai
Александр Филей
Латвийский русский филолог
Kāpēc Obama nav Putins
Un kāpēc Latvija nav Krima
Виктор Мараховский
Главный редактор онлайн-журнала «На Линии»
Revolucionārās Ukrainas zināšanai
Par izcilo un bēdīgo šovu – cīņu ar Pieklājīgo Lāci
Владимир Борисович Шилин
Доктор технических наук
Skaudība
Bet es? Vai tad es neesmu krievs? Kāpēc es esmu pamests?
Krievijas Federācijas prezidenta uzruna
Krimas jautājumā