Cienījamās dāmas un kungi! Mūsu kopējā zemē Latvijā ir daudz problēmu — ekonomikā, sociālajā palīdzībā cilvēkiem, demogrāfijā, veselības aizsardzībā, zinātnē, kultūrā, izglītībā, kuras nevar mūs nesatraukt.

Valdošās partijas tā vietā, lai tās risinātu un pozitīvi attīstītu valsti, jau vairāk kā 20 gadu rīkojas pēc seno romiešu principa: „Skaldi un valdi”, kas atnes ļaunumu kā latviešu, tā arī mazākumtautībām, un tas nozīmē, Latvijas Republikai kopumā.

Latvija visos laikos ir bijusi multietniska, multikalturāla valsts. Kultūras, kā zināms, nekaro, tās var tikai savstarpēji bagātināt viena otru. Tas attiecas arī uz valodām kā kultūras elementu.

Domājam, ka mūs visus satrauc pamatu pamats — skolas izglītības kvalitāte Latvijā.

Ministri mainās kā cimdi franta rokās, bet „vezums vēl aizvien turpat” — neviens ne par ko neatbild.

Mums nav zināma trūkumu vispusīga zinātniska analīze, kuru LR IZM ir veikusi pēdējos 20 gados. Tāpēc pievedīsim savu pētījumu rezultātus.
 
Izglītības trūkumi Latvijas Republikā
 
Mūsa pētījumi rāda, ka trūkumi izglītībā Latvijā ir sekojošie:

1. Nepietiekams finansējums; zems skolotāju atalgojums.
2. Nepilnīga materiāli tehniskā bāze; neprasme un mūsdienīgo tehnoloģiju nepilnīga izmantošana apmācībā; nepietiekami daudz inovāciju skolā.
3. Augsti kvalificētu skolotāju trūkums, tai skaitā arī latviešu valodas skolotāju.
4. Neapmierinošs disciplīnas līmenis skolā.
5. Neapmierinošs skolēnu zināšanu līmenis.
6. Absolventu sagatavotības neatbilstība apmācības prasībām augstskolā.
7. Skolas programmu neatbilstība praksei.
8. Nepietiekamas kvalitātes mācību grāmatas.
9. Latviskošana un bilingvālās varmācīga izglītības ieviešana skolās, kuras strādā pēc mazākumtautību izglītības programmām.
10. Neefektīva turpmākās izglītības sistēma (skolotāju kvalifikācijas celšana).
 
Ir, protams, arī citas problēmas, bet galvenās ir izklāstītas augstāk.

Mēs lūdzam jūs griezties LR IZM, lai tā 2 — 3 mēnešu laikā informētu sabiedrību, kādā veidā tā plāno pozitīvi attīstīt skolas izglītības sistēmu (ko darīt, kam, kādos termiņos, par kādiem līdzekļiem un par atbildības pakāpi no skolotāja līdz ministram). Bērni ir ne tikai mūsu nākotne, bet arī mūsu tagadne. Bērni — tā ir absolūtā kategorija. No izglītības kvalitātēs ir atkarīga mūsu valsts nākotne.

Otra mūs satraucošā problēma ir varmācīga mazākumtautību skolu latviskošana no 1995.gada un it īpaši tās pastiprināšanās no 2004.gada, tā saucamā „2004.daga reforma”.

2004.gada pseidoreforma tika ievesta pretēji pašu mazākumtautību vēlmei. Neviena mazākumtautību sbiedriskā organizācija nelūdza ne LR valdību, ne Saeimu ieviest bilingvālo apmācību proporcijās 60:40. Tādai „reformai” nav nekādu zinātniska pamatojuma, ta ir pretrunā ar mazākumtautību izglītības starptautiskajiem eiropeiskiem standartiem.

„2004.gada reformai” paliek 10 gadu, tomēr visaptverošās zinātniskas analīzes par tās gaitu un rezultātiem nav vēl līdz šim laikam.

Mūsu pētījumi, kā arī pārrunas ar 12 skolu direktoriem, kuru vadītās skolas strādā pēc nacionālo minoritāšu programmām, liecina, ka:
 
2004. gada izglītības reforma

1. jau no paša sākuma ir politizēta un bez zinātniska pamatojuma;
2. tiek ieviesta pretēji pašu nacionālo minoritāšu gribai;
3. nenodrošina skolēnu zināšanu kvalitātes augšanu;
4. nesekmē konkurences spēju darba tirgū;
5. neatbilst starptautiskajiem standartiem nacionālo minoritāšu izglītības organizēšanas jomā;
6. nesekmē sabiedrības integrāciju;
7. nesekmē skolēnu veselības uzlabošanu un spēju attīstību studijās, pulciņos, sporta sekcijās;
8. neatbilst izglītības organizēšanos pieredzei mazākumtautībām pirmajā Latvijas Republikā;
9. sekmē nacionālo minoritāšu skolu absolventu izbraukšanu uz ārzemēm. Daudzi no viņiem nekad Latvijā vairs neatgriezīsies.
 
2018.gada ”reforma”, kuras īstenošana paredzēta līdz 2018.gadam tikai padziļinās visus šos trūkumus; izjauks trauslo mieru, kas patlaban ir Latvijas sabiedrībā, kā arī novedīs pie ne mazāk kā 70 — 80 % nacionālo minoritāšu skolu skolotāju atbrīvošanu no darba, bet nebūs kadru, kas viņas LR varētu aizstāt.

Mēs esam pārliecināti, ka jau no paša sākuma politizētā 2004.gada pseidoreforma ir kaitējusi ne tikai mazākumtautībām, bet arī latviešu skolai.

Pirmkārt, visi LR IZM spēki tika veltīti „reformas” ieviešanai. Nepietiekami liela uzmanība tika veltīta latviešu skolu darba organizācijai.

Otrkārt, krievu valodas pasniegšanas daudzuma un kvalitātes samazināšanās negatīvi ietekmē šo latviešu skolu absolventu konkurentspēju darba tirgū. LR, kā minimums, jāzina latviešu, krievu un angļu valoda.

Mēs aicinām latviešu inteliģenci izmantot savu autoritāti un izteikt savu ietekmīgo vārdu par izglītības problēmām IZM, valdībai un LR Saeimai.

Mēs iestājamies par apmācību minoritāšu skolās pārsvarā mātes valodā, kā solīja LTF (1989.g. LTF programma, 8.4.punkts). par pamatu var ņemt vai nu latviešu valodas apmācības sistēmu mazākumtautībām pirmajā Latvijas Republikā, vai arī krievu valodas apmācības sistēmu latviešu bērniem padomju laikā, dabiski, to modernizējot atbilstoši jaunākajiem sasniegumiem pedagoģijā. Tādējādi mēs stiprināsim pilsonisko sabiedrību un nodrošināsim 3 — 4 gadu laikā latviešu valodas zināšanu uzlabošanos mazākumtautībām, nepazeminot zināšanu kvalitāti pārējos mācību priekšmetos, sekojoši, nodrošināsim ne asimilāciju, bet sabiedrības integrāciju.
 
 
 
Tatjana Ždanoka,
matemātikas zinātņu doktore,
Eiroparlamenta deputāte
 
Valērijs Buhvalovs,
pedagoģisko zinātņu doktors,
LR 9. Saeimas deputāts
 
Jakovs Pliners,
pedagoģisko zinātņu doktors,
LR 7., 8., 9. Saeimas deputāts
 
Erna Raita,
pedagoģisko zinātņu doktore,
mācību grāmatu autore
 
Tatjana Feigmane,
Vēstures zinātņu doktore