Iedzīvotāju vērtējumā būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas 2014. gadā visvairāk ietekmējuši ģimeņu finanses, ir patēriņa cenu kāpums, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums, kā arī darbaspēka nodokļu samazinājums. Līdzīgs iedzīvotāju vērtējums bija arī par 2013.gadu, priekšgalā izvirzot tieši inflāciju.

Neskatoties uz to, ka kopējais cenu kāpums patēriņa precēm jau otro gadu pēc kārtas ir niecīgs, iedzīvotāju uztverē inflācija ir nozīmīgāka. Tas skaidrojams ar katra iedzīvotāja atšķirīgo preču klāstu iepirkumu groziņos. Nenoliedzami, arī naudas maiņa valstī atstāja ietekmi uz iedzīvotāju patēriņa paradumiem un sajūtām par kopējo preču dārdzību.

Nekustamā īpašuma nodoklis pēdējos gados ir kļuvis par būtisku izdevumu pozīciju Latvijas mājsaimniecību budžetos. Lai arī vispārīgi nav vērojamas būtiskas izmaiņas, mājsaimniecības izteiktāk izjūt šī nodokļa kopējo slogu ģimenes budžetā. Kā liecina Valsts Zemes dienesta publicētie dati, 2014.gadā vislielākās kadastrālo vērtību (kas ir pamats nodokļa aprēķinam) izmaiņas bija lauksaimniecības zemēm visās lauku pašvaldību teritorijās, savukārt Rīgā vidēji zemei vērtības pieaugušas par 5%, ēkām — par 4%.

Priecē fakts, ka iedzīvotāji izjūt un norāda arī uz pozitīvām tendencēm, proti, darbaspēka nodokļu samazinājumu.

2014.gadā tika palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, atvieglojums par apgādājamiem un samazināta sociālā nodokļa likme. Ģimene ar diviem strādājošajiem un diviem nepilngadīgiem bērniem, kuras ienākumi atbilst vidējai algai valstī, uz nodokļu samazinājuma rēķina 2014.gadā ik mēnesi ieguva aptuveni 35 eiro.

Kopumā vērojama tendence, ka mājsaimniecībās spilgtāk izjūt notikumus ar negatīvu efektu uz ģimenes budžetu. Daudz retāk tiek norādīts uz faktoriem, kas finansiālo situāciju ietekmē pozitīvi, kā piemēram, apkures uz dabasgāzes tarifu samazinājums, kredītprocentu likmju samazinājums un dažādu pabalstu pieaugums.

Sākot ar 2014.gada rudeni, ir mainīta vecāku un bērna kopšanas pabalstu izmaksas kārtība, kas ir labvēlīga tām māmiņām, kuras izvēlas palikt mājās līdz bērna pusotra gada vecumam. Turklāt mazo algu pelnītājiem ikmēneša pabalsts iznāk pat lielāks kā alga uz rokas. Tā kā visus ieguvumus no jaunās kārtības vecāki sākuši izjust tikai no šā gada 1.oktobra, to pozitīvais efekts pētījumā vēl neparādās.

Vērtējot 2014.gadu, iedzīvotāji visbiežāk (37%) uzskata, ka tas nav nesis ievērojamas pārmaiņas viņu ģimenes budžetā.

Savukārt 30% iedzīvotāju norādīja, ka situācija ir uzlabojusies un 30% — ka pasliktinājusies. Salīdzinājumā ar 2013.gadā veikto pētījumu, šogad pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka viņu situācija kopumā ir uzlabojusies.

Līdzīga situācija ir attiecībā uz nākošo gadu. Domājot par savas mājsaimniecības finanšu situācijas izmaiņām to, kuri sagaida savas finanšu situācijas pasliktināšanos (28%), ir vienlīdz daudz kā to, kuri ir pārliecināti, ka būs labāk (28%) vai nekas daudz nemainīsies (28%).

Kopumā iedzīvotāju prognozes ir nedaudz optimistiskākas nekā 2013. gada decembrī, kad mājsaimniecības finanšu situācijas uzlabošanos prognozēja 27% iedzīvotāju, bet pasliktināšanos — 31%.

Iedzīvotāji prognozē, ka visnozīmīgāk 2015.gadā cenu, tarifu, likmju pieauguma rezultātā pieaugs viņu mājsaimniecības izdevumi par elektroenerģiju (to norādīja 72% iedzīvotāju), pārtiku (57%), un mājokli (48%).

Pārtika un mājoklis ir mājsaimniecību galveno izdevumu sarakstā, kam tiek patērēta nozīmīga budžeta daļa.

Likumsakarīgi, ka cenu izmaiņas šajās pozīcijās iedzīvotāji izjūt visizteiktāk, kā arī sagaida ar bažām.

Savukārt, augstā prognoze par elektroenerģijas cenu pieaugumu norāda uz labu iedzīvotāju informētību par gaidāmo elektroenerģijas tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām 2015.gada 1.janvārī.