Eksports oktobrī pieauga nesenai pagātnei neierasti strauji — par 7.2% gada griezumā, kas ir straujākais temps kopš pērnā aprīļa. Absolūtajos skaitļos ir sasniegts līdz šim labākais mēneša rezultāts, pirmo reizi pārsniedzot miljardu eiro. Taču šodienas datiem ir arī ēnas puse.

Izmaiņas atsevišķās preču grupās parāda, ka lielākais devums bijis reeksportam, pirmkārt elektroierīču un alkoholisko dzērienu izvedumam, arī dzelzij un tēraudam.

Iepriekš publicētie rūpniecības izlaides dati vēsta, ka izlaides pieaugums elektrisko iekārtu, gan arī pārējo iekārtu un mašīnu ražošanā oktobrī bija ļoti labs, attiecīgi 15% un 22%. Taču, zinot, kas notiek ar dažu uzņēmumu eksporta cenām, jāšaubās, ka vietējie ražotāji gūst lielus papildus ienākumus naudas izteiksmē, turklāt eksports elektroierīču kategorijā, kā zināms, vairākkārt pārsniedz Latvijā saražoto.

Arī dzērienu eksportā vietējo preču devums ir mazāk nekā puse. Nedaudz straujāk par kopējo oktobrī auga arī minerālproduktu eksports, par tiem tas pats stāsts. Kopā šie produkti deva 40% eksporta gada pieauguma un 38% no mēneša pieauguma — tas ir, procentuāli no kopējā visās preču pozīcijās ar pozitīvu devumu.

No galvenokārt vietējo ražojumu pārstāvētajām grupām lielākais devums bija graudiem (attiecīgi 18% un 24%), koksnei (attiecīgi 6% un 6%), mēbelēm (attiecīgi 4% un 3%).

Savukārt lielākā negatīvā ietekme uz eksporta apjomiem (attiecīgi 24% un 6% gada un mēneša griezumā) bija eļļas augu sēklām, kas ir galvenokārt rapsis. Piena eksports gandrīz nav mainījies, kopš tas augustā nokrita par ~1/4.

Oktobrī bija īpaši augsta aktivitāte vienlaikus daudzās preču kategorijās. Rekordlieli apjomi gan koksnes, gan dzērienu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, elektropreču, mēbeļu, minerālu eksportā.

Par pēdējiem var pajokot, ka Latvija pamanījusies strauji izvest naftas produktus, pirms tie zaudēja vērtību.

Līdz šim vislielākais bijis arī stikla izstrādājumu eksports. Acīmredzot investīcijas angļu zemēs nenovērš VSŠ uzmanību no Valmieras ražotnes attīstīšanas.

Lai arī ar eksportu saistītās norises oktobrī nebija gluži tik labvēlīgas, kā izskatās pirmajā brīdī, kopumā virzība ir uz pareizo pusi un straujāki uzlabojumi būs jau ļoti drīz. To pašu var teikt par ceturtdien publicētajiem rūpniecības datiem, no kuriem pagaidām strāvo remdenība.

Apstrādes rūpniecībā izlaides apjoms pieaudzis par 0.3% pret iepriekšējo mēnesi un par 1.5% gada laikā.

Tajā ir arī patīkami pārsteigumi, par spīti embargo, pārtikas ražošana ir plusos.

Diezgan labs pieaugums zivju produktu ražošanā, tiem ir liels pieprasījums Krievijā, jo tās iedzīvotājiem šobrīd ir ierobežotas alternatīvas. Dinamiskākā apakšnozare ir augļu un dārzeņu pārstrāde (+9.7% gada griezumā), kāda jau tā tradicionāli bijusi. Ir kritums piena nozarē (-4.8%), kas nav ļoti dramatiski, bet skaidrs, ka naudas izteiksmē sarukums šajā nozarē ir daudz lielāks.

Apģērbu ražošanas apjoms kopā janvāra gandrīz nav mainījies, vien mainās gada pieauguma skaitļi bāzes atšķirību dēļ. Apgrozījums ir apmēram 2010.gada beigu līmenī, šogad samazinoties par 15.7%, bet nozare šos skaitļus apstrīd. Kokapstrāde nedaudz atkāpusies no vēsturiski augstākā punkta iepriekšējā mēnesī, bet nozarei joprojām klājas ļoti labi.

Tā jau iepriekš brīdināja, ka šī gada izskaņā varētu būt neliels atslābums zāģmateriālu ražošanā, turpretim tālākas pārstrādes produktu ražošanā oktobrī bijis visu laiku lielākais apjoms.

Svarīgākajā ar metāliem saistītajā nozarē jeb metālapstrādē jau vairākus mēnešus līmenis turas tuvu vēsturiskajam maksimumam.

Elektrisko un pārējo iekārtu un mašīnu ražotājiem apjomu izteiksmē oktobris pat bijis līdz šim vēsturiski vislabākais mēnesis.

Taču, kā jau norādīts, vairākiem šo nozaru uzņēmumiem šobrīd jāveic īsts Sīzifa darbs, jo pat lielāks „fiziskais” apgrozījums var nozīmēt mazākus naudas ienākumus krītošas rubļa vērtības dēļ, un nākamie mēneši var būt vēl grūtāki.

Pagājušajā nedēļā tika izziņoti LIAA organizētā konkursa „Eksporta un Inovācijas balva” rezultāti. Pateicoties šim notikumam, sabiedrība jau ir vairāk uzzinājusi par interesantiem, līdz šim maz zināmiem rūpniecības uzņēmumiem. Dalība konkursa žūrijā un uzņēmumu apmeklēšana arī ļauj gūt priekšstatu par tendencēm, kas virza Latvijas eksporta sektora attīstību un kurus ir nevar ietvert skaitļu valodā.

Piemēram, var sajust, kā ekonomikā attīstās t.s. klāsteru jeb puduru efekti.

Tas nozīmē — mūsu rūpniecība un ar to saistītās nozares arvien vairāk veido funkcionālu kopumu, papildinot atsevišķu spēlētāju priekšrocības un kompensējot trūkumus. Līdz ar to pievienotās vērtības ķēdes Latvijas robežās kļūst garākas un interesantākas. Tas palielina katra eksportā saņemtā eiro pozitīvo ietekmi uz valsts iedzīvotāju ienākumiem, gan padziļina Latvijas salīdzinošās priekšrocības, padarot tās grūtāk nokopējamas un ļaujot uzņēmumiem pielāgoties neizbēgamajam algu izmaksu pieaugumam.

Iepazīstoties ar uzņēmumu darbu klātienē, var redzēt, kā eksporta sektorā notiek attīstība arī periodos, kad „lielajos skaitļos” tās it kā nav, kā tas bijis kopš pērnā gada pavasara.

Šajā procesā uzņēmumi darbojas ierobežotas informācijas apstākļos — kā ezīši miglā. Nenoteiktība izpaužas daudzos un dažādos veidos, šobrīd ir īpaši liela neskaidrība par tirgu attīstību nākotnē. Tāpat tikai darba procesā var iepazīt citu mūsu valstī strādājošo uzņēmumu piedāvātās iespējas, noslīpēt sadarbības modeļus. Valstīs ar ilgāku tirgus ekonomikas pieredzi laika šādām mācībām ir bijis krietni vairāk.

Arī no makroekonomiskajiem datiem tikai aptuveni var saprast, kas notiek ar eksportu kopumā, nav viegli, kā to ilustrē šī komentāra ievads.