Pat ne vienkārši slima, bet ļoti, ļoti, ļoti slima suņa murgs, vai ne? It īpaši jau tādā dienā kā 18. novembrī — parāde, saule, ziedu nolikšana, tradicionālais prezidenta ēēēēmmmm, koncerti, karogi, salūts, lāpu liesmas, pacilātība, apsveikuma vārdi un īsziņas. Acīmredzami mēs taču esam pietiekami vareni, raženi utt.

Nelaime viena — viss šeit uzskaitītais ir fasāde. Ārišķības. Tas, kas duras acīs, bet ne obligāti ir realitāte. Savukārt realitāte tikpat labi var būt pilnīgi cita.
 

Es uzskaitīšu dažādus "sīkumus", ko vienā kopējā failā vaļas brīžos esmu metis tikai dažas dienas, — "sīkumus", kas ir, maigi izsakoties, grūti izskaidrojami, ja raudzīties uz tiem no neatkarīgas, patstāvīgas valsts interešu realizēšanas viedokļa, toties lieliski iederas šī raksta virsrakstā izteiktajā domā.

Vispirms burtiski pāris jautājumi.

Kāpēc, piemēram, Krievija nenopērk visus Latvijas medijus, kas vien tai būtu vajadzīgi sekmīgai tautas smadzeņu kompostrēšanai?
Ir acīmredzami, ka tas nebūtu ne grūti, ne dārgi. Tad kāpēc tā vietā Krievija ļauj nosprāgt vienai Latvijas krievvalodīgajai avīzei pēc otras?

Un kāpēc Krievijai vairs nav vajadzīgs pat tās iepriekš netieši uzturētais Rīgas "Dinamo"?

Bet tagad daži fakti.

Viens. Lietuva savu sašķidrinātās gāzes termināli iegādājusies. Tas bija dārgi, bet ir iegādājusies. Tai būs arī kabelis uz Zviedriju. Igaunijas un Somijas premjeri nupat vienojušies par divu sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvi. Latvija šādu domu ir atmetusi. Latvijai kas tāds nešķiet pietiekami vajadzīgs.

Divi. Latvija ir paziņojusi par prettanku ieroču iegādi, taču tiem kaut kad nākotnē paredzēts tērēt gandrīz divdesmit reizes mazāk naudas nekā par novecojušām bruņumašīnām jau drīzumā. Ar vārdu sakot, kamēr Lietuva un Igaunija masveidā pērk ieročus, ar ko iznīcināt krievu tankus, Latvija pērk nedaudz aprūsējušus mērķus krievu tankiem.

Trīs. Visi Latvijas jau tā pusiznīcinātās zemessardzes ieroči, neskaitot bises, aiz atslēgas glabājas centralizēti, desmitu kilometru attālumā no zemessargu dzīvesvietām — lai nevienam nevajadzētu lieki pūlēties, tos visus vajadzības gadījumā uzreiz un bez pūlēm nobloķējot un attiecīgi neitralizējot arī zemessardzi.

Četri. Termiņuzturēšanās atļauju bizness: vai gan kāds brīnums, ka pašlaik kļuvis neiespējams iegūt pat jebkādus detalizētākus datus par to, kā ar to veicies šogad un kādi ļaudis ieguvuši iespējas par nelielu, taisnīgu samaksu uzkavēties Latvijā tad un tik, kad un cik ir tāda vēlēšanās.

Pieci. Ārvalstu investoru "izvērtēšana" ir nulles līmenī: nu, piemēram, "Skonto" stadions tiek pirkts un pārpirkts (kas ir gada lielākais nekustamo īpašumu darījums) par acīmredzami "tumšu", gandrīz droši, ka Krievijas izcelsmes naudu, — bet vienīgie, ko tas interesē, ir pāris mediji.

Seši. Kaimiņi igauņi pēdējos gados spējuši neitralizēt ne tikai Krievijas spiegus, bet arī valsts nodevējus augstos militāros amatos paši savās struktūrās. Latvijā šajā jomā — precīzi nulle, un nevienu reiniku-zatleru-maizīti-kozlovski tas ne mazākajā mērā nešķiet satraucam.

Septiņi. Drošības policija un pārējie specdienesti visā, kas minēts pēdējos trīs punktos, tikai bezzobaini un nevarīgi noskatās un "patur redzeslokā" — un ne jau tikai tāpēc, ka visi spēki aiziet politisko pasūtījumu pildīšanai.

Astoņi. Gan likumdevēji, gan augstākā izpildvara, rokas salikuši, noskatās, kā viens sīks birokratizēts papīrgrauzis iznīcina ne tikai vienīgo korupcijas apkarošanas struktūru valstī, bet arī Latvijas cilvēku ticību, ka korupcija tiešām var tikt iznīcināta.
 

Deviņi. Latvijas valsts "vara" jau kuro gadu ik pa laikam miermīlīgi iebubinās par to, kā Latvijas austrumi atrodas pilnīgā Krievijas informatīvajā telpā, un ceļ gaisa pilis — bet nevēlas atrast dažus nieka miljonus, lai šiem te austrumiem nodrošinātu kaut vai bezmaksas pieeju Latvijas komerckanāliem.

Desmit. NBS komandieris klaigā par to, kā mūsu ienaidnieks uzbrūkot visbūtiskākajam, kas ir "katras tautas pamatā — valsts mīlestībai un cieņai pret viņu". Tai pašā laikā augstākajā valstiskajā līmenī tiek darīts viss iespējamais, lai šo mīlestību un cieņu mazinātu — no "Citadeles" un Āboltiņas-Junkura mandātu afērām līdz Zaķa balsu pirkšanas piesegšanai un Triju Zvaigžņu ordenim cilvēkam, kurš savu ģimenes biznesu izglābis uz valsts un slavenā "3a portfelīša" rēķina.

Un vienpadsmit. Tiem nedaudzajiem, kuri par visu augstāk uzskaitīto vēl uztraucas, labākajās Putina propagandas tradīcijās tiek paziņots — jūs noteikti esat Kremļa nopirkti...

Tad nu pamēģiniet paši sev godīgi pajautāt — kāpēc viss iepriekš minētais notiek tā, kā notiek?

Ja Krievija tomēr nav paklusām okupējusi Latviju, tad kā tad to visu kopā varat izskaidrot?

Ne citiem — paši sev.