Daži pagājušās nedēļas notikumi kārtējo reizi lika vaicāt, kāda ir Latvijas cena? Vai tiešām cilvēkus un valsti var pārdot par 80 miljoniem eiro?

Latvijā pirms diviem gadiem ir reģistrēta sabiedriskā organizācija Ukraiņu kongress — ukraiņu un viņu draugu kopiena. Esmu šīs kopienas atbalstītāja, kopīgi esam piketējuši pret Krievijas agresiju Ukrainā, kopā ar domubiedru grupu esam vākuši humānās palīdzības sūtījumu un nogādājuši Lietuvā, lai pievienotu to humānai palīdzībai, kas tiek vākta visā Lietuvā un kuru uz Ukrainu nogādā Lietuvas armija. Humāno palīdzību turpinām vākt arī tagad.

19.septembrī zvanīju Ukraiņu kongresa pārstāvei Tatjanai Lazdai, lai apjautātos par gadatirgu Jelgavā, kur 20.septembrī kongress plānoja atbalsta akciju, lai vāktu līdzekļus Ukrainas karavīra ārstēšanai Latvijā. T.Lazda pastāstīja, ka Jelgavas dome telefoniski aizliegusi viņai lietot Ukrainas karogu šajā atbalsta akcijā gadatirgū. Pirmajā brīdī pat nespēju noticēt dzirdētajam, bet vēlāk, saliekot kopā vēstījumus twitter, ko saņēmu no domes twitter konta un portālā Jelgava 24.lv rakstīto, bilde kļuva skaidrāka. Un bēdīgāka arī.

Ukraiņu kongresa pārstāvei zvanīja Santa Sīle Ivetas Šurmas uzdevumā. Gadatirgu organizēja pašvaldības iestāde „Kultūra”. Tās sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Zīverte Jelgava 24.lv sākumā skaidroja, ka gadatirgus nav domāts politikai: „Tad arī partijas nāks ar saviem karogiem.” Ukrainas karogs gan nav partijas karogs un Latvijā nav likuma, kas aizliegtu sabiedriskos pasākumos lietot kādas valsts karogu, ierobežojumi attiecas tikai uz nacistiskās Vācijas un totalitārās PSRS simboliem.

To saprotot, Zīverte žurnālistei no Jegava 24.lv pēc brīža sacīja, ka lēmumu par aizliegumu pieņēmusi pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Iveta Šurma. Taču vēlāk, sazinoties ar Jelgava24.lv atkārtoti, M.Zīverte jau sacīja, ka „kultūra” tikai konsultējusies ar I.Šurmu. Vēl pēc dažām dienām M.Zīverte žurnālistiem, kas interesējās par karoga izliegumu, jau skaidroja, ka noticis pārpratums, jo no organizatoru puses esot skaidrota vispārēja informācija, nevis konkrēts aizliegums un atvainojās ziedojumu vākšanas akcijas organizatorei.

Varētu domāt, ka viss ir tieši tik vienkārši, kā tagad apgalvo pašvaldības pārstāvji. Tiesa gan, pasākumā, kurā partijas ar savu aģitāciju it kā nedrīkstēja piedalīties, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšvēlēšanu telts ar visiem aģitācijas materiāliem bija, ieskaitot arī 11. Saeimas ZZS frakcijas vadītāju Augustu Brigmani ar partijas baloniņu rokās. Bet par to laikam pat nav vērts brīnīties, jo Jelgava jau daudzus gadus „pieder” ZZS. Un, kā zināms, jau senie romieši saprata — kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim.

Tomēr tāds pārpratums (vai tiešām pārpratums?) pilsētā, kuras saimnieki priekšvēlēšanu klipos stāstīja, cik zaļi, latviski un savu Latviju mīloši viņi ir, liek domāt, ka tik nevainīgi viss nav, kā tiek pasniegts. Partija par savu premjera amata kandidātu ir izvirzījusi cilvēku, kuram NATO ir „okupācijas armija” un kura simpātijas acīmredzami nepieder Rietumu pasaulei.

Bet galvenais — Jelgavā vērienīgu projektu sācis Krievijas valstij pilnībā piederošs koncerns, kura galvenā darbības joma ir militārās kaujas tehnikas un tanku ražošana — URALVAGONZAVOD. Militārie eksperti toreiz sacīja, ka pasaulē lielākajam tanku ražotājam, kāds ir URALVAGONZAVOD, ir arī modernākais drošības dienests starp visām Krievijas kompānijām. Tajā strādā gan esošie, gan bijušie specdienestu darbinieki, lai sargātu militāro noslēpumu.

Eksperti toreiz brīdināja, ka šī rūpnīca, saasinoties krīzei Ukrainā un Putinam turpinot savu agresīvo politiku, lai veidotu „krievu pasauli”, var kļūt par Latvijas drošības apdraudējumu. ZZS to negribēja ne dzirdēt, jo rūpnīca Jelgavā taču ražošot kravas vagonus, būšot 300 jaunas darba vietas un — pats galvenais — tiks ieguldīti 80 miljoni eiro.

Protams, darba vietas ir vajadzīgas, investīcijas arī, bet paliek mūžīgais jautājums: par kādu cenu!? Nav grūti iedomāties, ka 80 miljonu ieguldītājam Ukrainas karogs varētu pat ļoti nepatikt, bet cilvēks, kuram Rietumi un NATO ir visa sliktā iemiesojums, premjera amata kandidātu sarakstā varētu šķist kā paša Putina sūtīta veiksme.

Jā, Lemberga uzvārds vēlēšanās varētu piesaistīt visus tos vēlētājus, kuri joprojām viņu uzskata par „nācijas sauli” un „labklājības garantu”. Tomēr, zinot Latvijā tik populāros uzskatus, ka galvenais ir paša kabata un ka ir vienalga, kādā valstī dzīvot, ka tikai kādu labumiņu gūt sev, neticu, ka 80 miljoni neietekmē un neietekmēs ZZS politiku.

Patiesībā uzskatu, ka ZZS, izvirzot Lembergu par savu premjerkandidātu, atteicās no dubultmorāles un dubultstandartiem, atzīstot vienīgo — Kremlim lojālo.