Sākoties krīzei, valstī sāka runāt par lietām, par kurām agrāk nerunāja. Ja arī runāja, tad tas bija zināms tikai retajam, noteiktā draugu un paziņu lokā. Sabiedrībai jostas vajadzēja savilkt arvien ciešāk, uzņēmējiem atlaist darbiniekus un visbeidzot-bankrotēt. Uzņēmēju sauciens pēc palīdzības bija kliedzošs…

Reaģējot uz tā brīža notikumiem, bija jārīkojas. Grimstošo ekonomiku un uzņēmējus bija jāglābj.

Sabiedrībai par lielu izbrīnu un apbrīnojamā vienprātībā, piedaloties vairāku nozaru, tostarp Latvijas Darba Devēju konfederācijas pārstāvjiem, tika izstrādāts likumprojekts, un salīdzinoši īsā laika posmā pieņemts likums „Par mikrouzņēmuma nodokli”. Tajā brīdī kaut nedaudz varēja uzelpot tie, kuri savus uzņēmumus bija lēmuši bankrotiem un maksātnespējas procesiem. Sarosīties sāka tie, kuri par nelielu ģimenes biznesu bija sapņojuši jau sen, taču pārlieku lielais nodokļu slogs viņus no sapņa īstenošanas bija atturējis.

Gan lēmējvaras, gan izpildvaras gaiteņos visi kā viens apgalvoja, ka jaunā uzņēmējdarbības forma būs labs instruments nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai. Tā galvenais uzdevums-atvieglot uzņēmumiem administratīvo slogu un ar to saistītās izmaksas, kā arī veicināt jaunu darba vietu rašanos.

Pieļauju, ka politiķu vidū joprojām nav vienotas izpratnes par mikrouzņēmuma pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību, tāpēc dažiem liekas, ka viņiem ir lielāka rīcības brīvība, noteikt lielākus ierobežojumus un rosināt pieņemt sabiedrībai neizprotamus lēmumus.

Augsti godātie, tautas kalpi,-vēršos pie tiem, kuri ir iniciatori mikrouzņēmuma nodokļa likmes palielināšanai! Kas ir tie apstākļi, iemesli, kas Jums liek šādi rīkoties? Diskutēt varētu par to laiku pieņemtajiem likumiem, kas tapuši lielā steigā un-vairumā gadījumu-neprofesionāļu rakstīti, kuriem ir lieli trūkumi kā saturiski, tā formas ziņā.

Taču man nav skaidrs, kāpēc vēlme, iznīdēt to, kas sabiedrībā guvis plašu atbalstu, ir tik liela? Vai tiešām ir tik izdevīgi nogremdēt tos mazos uzņēmējus, kuriem ir apziņa un godaprāts, ka nodokļi ir jāmaksā? Pašreizējo iespēju, veidot nelielu biznesu un uzturēt sevi tieši samērīgā nodokļu sloga dēļ, slavē pat tie, kuri uz deputātu lemto vienmēr raudzījušies ar zināmu skepsi.

Uzskatu, ka mikoruzņēmuma nodokļa likme 9% apmērā ir jāsaglabā manis uzskaitīto apsvērumu dēļ:

1) valsts atbalsts kā garants-pašreizējā situācijā, kad daudzi Latvijas uzņēmēji cieš Krievijas ieviesto sankciju dēļ, ikvienam uzņēmējam ir svarīgs valsts atbalsts vairāk kā jebkad. Palielinot nodokļa likmi, ikvienam ir skaidrs, ka jau tā niecīgā uzticība valsts pārvaldei un politiķiem, tiks sagrauta pavisam. Sekas nav nepieciešams uzskaitīt; vēl pārāk svaigā atmiņā saglabājies t.s. „maksātnespējas bums” un citas krīzei raksturīgas lietas kā darbinieku atlaišana, emigrēšana uz ārzemēm,depresija.

2) ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanās- atstājot nodokļa likmi pašreizējo 9% apmērā, uzņēmējs būs ieinteresēts godprātīgi izpildīt savas saistības pret valsti. Tādējādi ieņēmumi valsts budžetā kaut vai nedaudz, bet palielināsies un būs regulāri. Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem visā Eiropas Savienībā. Kā viens no galvenajiem cēloņiem ir augstie nodokļi darbaspēkam-šo apgalvojumu var dzirdēt pat no tādiem cilvēkiem, kuri savulaik godīgi maksājuši nodokļus, taču dažādu apstākļu dēļ nācies pārorientēties uz nodokļu nemaksāšanu un aplokšņu algām. Retorisks jautājums-vai ar esošo ēnu ekonomiku mums vēl nepietiek?!

3) mikrouzņēmums ir salīdzinoši viegla uzņēmējdarbības sākšana jauniem cilvēkiem, ģimenēm, kuras sevi var uzturēt, pateicoties mikrouzņēmuma labvēlīgajai nodokļu politikai. Lai atbalsts jaunajām ģimenēm nav tikai populistisks sauklis priekšvēlēšanu laikā, bet arī reāla rīcība, kuras pamatā rūpes par jaunajiem uzņēmējiem un valsts ekonomiskā attīstība ilgtermiņā.

Mana pārliecība ir mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšana līdzšinējo 9% apmērā, jo tas veicinās ne tikai jaunu uzņēmumu veidošanos un nodarbinātības problēmu risināšanu valstī, bet arī sekmēs ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanos un pašu vainas dēļ netiks radīts kārtējais emigrācijas vilnis. Nodokļa likmes saglabāšana pašreizējā apmērā būtu tikai godīga attieksme pret tiem, kas regulāri šos nodokļus maksā. Līdz ar to uzņēmējiem vairotos griba veiksmīgi attīstīties un darboties tālāk, kas savukārt būtu visas valsts pozitīvs rezultāts daudziem gadiem, iespējams-paaudzēm-uz priekšu.

Svarīgs komponents, par ko bieži vien neaizdomājamies, ir valsts un sabiedrības kopējais labums, kam ir jābūt līdzsvarā. Tāpēc aicinu visus tos politiķus, kas ir bijuši iniciatori mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšanai, vienreiz beigt ignorēt sabiedrības vairākuma viedokli un saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā.