Valsts asimilācijas politikas pamatā ir arvien uzstājīgākie mēģinājumi iznīcināt gadsimtu gaitā izveidoto, attīstīto, konkurētspējīgo un pašpietiekamo izglītības sistēmu krievu valodā. Jau pašlaik tie ir kļuvuši par krievu sabiedrības masveida protestu cēloni, kas vēl joprojām nav norimuši.

Īsumā raksturosim valsts uzbrukumus mūsu skolai, kā arī mūsu atbildes sitienus.

Pirms vēlēšanām Latvijas Tautas fronte paziņoja, ka „atbalsta mazākumtautību tiesības uz vispusīgu vidējo izglītību mātes valodā, kā arī veicina nacionālo skolu atvēršanu un tālāku attīstību.” Šis solījums nozīmēja pirmskara Latvijā pastāvējušās skolu izglītības sistēmas atjaunošanu līdz ar apmācības valodas brīvu izvēli. Lielākajām mazākumtautībām tika radīts patstāvīgs skolu tīkls ar atbilstošu nacionālo nodaļu izglītības departamentā.

1991. gadā tika pieņemts šai sistēmai atbilstošs Izglītības likums un izveidota arī mazākumtautību skolu nodaļa, ko reiz vadīja arī viens no šī raksta autoriem. Četru gadu laikā mēs paspējām nodibināt vairākas skolas, kas pastāv vēl joprojām.

Taču apmācības valodas izvēle nekādi neiekļāvās Latvijas etnokrātiskajā dzīvē, tāpēc nebija ilga. Mazākumtautību skolu nodaļa tika likvidēta, un no 1995. gada stājās spēkā likumā iekļautie grozījumi par to, ka pamatskolā vismaz divi priekšmeti tiek mācīti latviešu valodā, vidusskolā — trīs. 2011. gadā šī pati norma tika ieviesta arī Lietuvā — viņu „mīlestība pret bērniem” no mūsējās atpaliek par 15 gadiem. Tamlīdzīgas reformas visnotaļ tiek veiktas sabiedrības integrācijas vārdā. Tās rezultāti izrādījās iespaidīgi: ielās izgāja tūkstošiem poļu un krievu skolēnu un skolotāju, un Polijas vēstnieks Viļņā tika aicināts ierasties Varšavā „uz konsultācijām”.

Pie mums negaiss sākās 1996. gadā — Saeimā tika iesniegts jaunā izglītības likuma projekts, kurā bija paredzēta pilnīga mazākumtautību vidējās izglītības pāreja uz latviešu apmācības valodu.

Sākās masveida protesti, ko organizēja partija Līdztiesība (pašlaik tā ir kļuvusi par Latvijas Krievu savienību). Protesta akcijas atbalstīja nacionālās un kultūras sabiedriskās organizācijas, kas pašlaik veido Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes kodolu. Pēc tam, kad Saeimā tika iesniegti 80 000 paraksti pret šo likumprojektu, tā izskatīšana tika pārtraukta.

Otrais raunds sākās 1998. gada 29. oktobrī, kad jaunā Saeima, izskatot jauno izglītības likumu pēdējā lasījumā, pēkšņi atbalstīja „tēvzemnieku” piedāvājumu par pilnīgu krievu izglītības likvidāciju līdz 2004. gada 1. septembrim.

Tolaik ievēlētās pirmās PCTVL frakcijas pirmais dokuments bija Latvijas Cilvēktiesību komitejas sagatavotā vēstule valsts prezidentam ar prasību neizsludināt šo likumu.

Īsta pretošanās uzbrukumam mūsu bērniem sākās 2003. gada pavasarī, kad pēc patreizējās Sabiedrisko organizāciju padomes prototipa iniciatīvas radās Krievu skolu aizsardzības štābs.

Veselus trīs gadus Latviju satricināja jauniešu protesta akcijas, kurām līdzīgas kopš tā laika nav pieredzētas. 35 akcijās dalībnieku skaits pārsniedza tūkstoti. Starp viņiem bijām arī mēs — toreiz bijām Saeimas deputāti un varējām „piesegt” nesankcionēto akciju dalībniekus ar saviem deputātu mandātiem.

Rezultātā puses nonāca pie kompromisa, kas nevienu neapmierināja, — tika pieņemta proporcija 60:40, ko daudzas skolas vienkārši paklusām sabotēja. Pa šo laiku pieņemamu izglītību dzimtajā valodā (lielākoties) ir saņēmuši apmēram 50 tūkstoši skolēnu. Gadījumā, ja viņi nepametīs Latviju, nākotnē šie jaunieši veidos krievu kopienas eliti.

Pēc „skolu revolūcijas” varasvīri krievu skolu žņaudza piesardzīgi, nemainot likumu. Vissāpīgākais sitiens tika saņemts, kad sākās krievu skolu likvidācija ar administratīvām metodēm, ko nespēj attaisnot nekādas norādes uz demogrāfisko situāciju un līdzekļu trūkumu. 13 gadu laikā tika likvidētas 87 latviešu skolas (12%) un 96 krievu skolas (gandrīz puse).

Otrs sitiens bija pirms diviem gadiem ieviestais latviešu un krievu bērniem kopīgais izlaiduma eksāmens latviešu valodā. Tā rezultātā liela daļa krievu skolu absolventu nevar iegūt budžeta vietu augstskolās.

Trešo raundu atklāja Nacionālā apvienība. Viņi organizēja parakstu vākšanu par grozījumu izdarīšanu Satversmē, kas izslēdza iespēju organizēt apmācības skolās mazākumtautību valodās. Par lielisku atbildi uz šo iniciatīvu kļuva referendums par krievu valodas statusu 2012. gada februārī.

Taču nacionālisti nekādi nespēja nomierināties. 2013. gadā viņi sāka aktīvu darbu, lai likvidētu apmācību krievu valodā, sākot jau no bērnudārzu jaunākajām grupām. Balsošana notika 2013. gada 30. maijā. Atbilstoša likumprojekta nodošanai Saeimas komisijām pietrūka tikai 4 balsis. Decembrī zvēriskajai iniciatīvai pievienojās arī Tiesībsargs, un 2014. gada janvārī tā tika iekļauta jaunās valdības koalīcijas līgumā. Tiek plānots līdz 2018. gadam likvidēt jebkādu valsts finansētu izglītību mazākumtautību valodās.

Atbilde sekoja nekavējoties (sk. izziņu). Latvijas Krievu savienība, atdzimušais Krievu skolu aizsardzības štābs un Nepilsoņu kongress izvirzīja prasības valdībai un organizēja vairākas protesta akcijas pie Ministru kabineta, Izglītības ministrijas ēkas un Tiesībsarga biroja.

Neskatoties uz to, ka šīs akcijas mēroga ziņā nesasniedza pirms desmit gadiem notikušo protestu vērienu, valdība ņēma vērā krievu pašaizliedzīgo pretošanos Donbasā un Krimā, tāpēc atteicās no saviem plāniem ieviest jaunās reformas elementus jau no 1. septembra.

Viss ir atlikts līdz vēlēšanām. Jāpatur prātā arī tas, ka divu priekšvēlēšanu sarakstu programmās ir tieši iekļauti krievu izglītības likvidācijas plāni, savukārt pārējos sarakstos ir vairākas personas, kas atbalsta šos asimilācijas plānus vai agrāk piekrita to realizācijai.

Vienīgais izņēmums ir Latvijas Krievu savienība, kas uzskata, ka tās galvenais mērķis, strādājot Saeimā, ir cīņa par tiesībām iegūt izglītību dzimtajā valodā.

 

2014. gada notikumu hronika

22.01. Apstiprināta Laimdotas Straujumas valdība. Pie varas esošo partiju koalīcijas līgumā iekļauts pienākums izstrādāt un apstiprināt normatīvo bāzi, kas dotu iespēju līdz 2018. gadam likvidēt visu veidu izglītību mazākumtautību valodā (izņemot atsevišķus humanitāros priekšmetus).

24.01. Publicēts Vladimira Buzajeva raksts „Lielā mocekle, jeb daži vārdi par krievu skolu”, kurā analizēta situācija, kādā nokļuvusi mazākumtautību izglītība „pēcreformu” periodā.

04.02. Pikets pie Ministru kabineta ēkas (Latvijas Krievu savienība — LKS), kura dalībnieki pieprasa izslēgt no valdības plāniem „Reformu 2018”.

05.02. Inteliģentu grupas vēstule valsts augstākajām amatpersonām, kurā paustas līdzīgas prasības.

14.02. Latvijas Cilvēktiesību komiteja (LCK) nosūta ANO Cilvēktiesību komitejai (CK) valdības ziņojumam alternatīvu dokumentu, kurā tiek ziņots par Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ne)pildīšanu no Latvijas puses. Starptautiskie eksperti pirmo reizi tika informēti par „Reformu 2018”.

22.02. Nepārstāvēto parlamenta ārkārtas sesija, kuras dalībnieki piešķir Nepilsoņu kongresam tiesības mobilizēt visus resursus cīņai par krievu skolu attīstības garantiju nodrošināšanu.

25.02. Vēstule valsts prezidentam Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes vārdā ar informāciju par to, kāda situācija ir izveidojusies mazākumtautību izglītības jomā.

25.02. Vēstule EDSO komisāram mazākumtautību jautājumos LCK un astoņu citu sabiedrisko organizāciju vārdā par to, kāda situācija ir izveidojusies mazākumtautību izglītības jomā.

28.02. Pēc pedagoģijas doktora Jakova Plinera iniciatīvas atsākta Krievu skolu aizsardzības štāba darbība.

06.03. Nepilsoņu kongresa mītiņš pie Izglītības ministrijas ēkas.

12.03. Krievu skolu aizsardzības štābs vēršas pie latviešu inteliģences un paskaidro, kāpēc nepieciešams saglabāt izglītību mazākumtautību valodās.

20.03. Krievu skolu aizsardzības štāba un Latvijas Krievu savienības pikets pie Izglītības ministrijas ēkas.

27.03. ANO CTK pieņem lēmumu par Latviju, kurā paustas bažas sakarā ar plāniem ieviest apmācību mazākumtautību skolās tikai latviešu valodā un paziņo, ka uzsāk īpašu situācijas kontroli (atskaite tiek iesniegta jau pēc gada, nevis pēc pieciem gadiem).

07.04. Apstiprināts valdības darbības plāns. Salīdzinājumā ar plāna projektu, pamatskolu „reformas 2018” normatīvās bāzes izstrāde ir atlikta no 1. maija (sākot reformu realizāciju jau no 01.09.2014) līdz 30. oktobrim — pēc Saeimas vēlēšanām.

10.04. Gājiens no Ministru kabineta līdz Izglītības ministrijai (Krievu skolu aizsardzības štābs un Latvijas Krievu savienība).

12.04. Mazākumtautību pārstāvju — skolēnu vecāku foruma dibināšanas konference (organizators — N.Čekuškins).

16.04. Pikets pie Tiesībsarga biroja sakarā ar tā plāniem likvidēt vidējo izglītību mazākumtautību valodās (Krievu skolu aizsardzības štābs un Latvijas Krievu savienība).

25.04. „Klusuma brīdis” pie Kongresu nama, pieminot Rīgas domes aizliegto (pēc Drošības policijas ieteikuma) Nepilsoņu kongresa iecerēto mītiņu-koncertu dzimtajā valodā iegūstamās izglītības atbalstam.

15.05. Krievu skolu aizsardzības štāba un Latvijas Krievu savienības mītiņš pie Saeimas ēkas vārda brīvības un dzimtajā valodā iegūstamās izglītības atbalstam.

04.09. Iecerēts mītiņš-koncerts pie Kongresu nama (sākums pl. 18.00) krievu valodas un izglītības atbalstam. Pasākumu pieteikuši Krievu skolu aizsardzības štāba spīkeris Jakovs Pliners, kā arī Nepārstāvēto parlamenta deputāti Jeļena Bačinska un Jurijs Petropavlovskis.

 

Vladimirs Buzajevs,

Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs,

tehnisko zinātņu kandidāts
 

Jakovs Pliners,

Krievu skolu aizsardzības štāba koordinators,

pedagoģijas zinātņu doktors