Politekonomika

14.08.2014

Vitālijs Aizbalts
Латвия

Vitālijs Aizbalts

Политик, патриот Латгалии

Latvijas reakcija uz Krievijas sankcijām

Ir pavisam aplama

Latvijas reakcija uz Krievijas sankcijām
  • Diskusijas dalībnieki:

    27
    53
  • Jaunākā replika:

    vairāk ka mēnesi atpakaļ

Sekojot līdzi izmaiņām Latvijas un citu valstu attiecībās ar Krieviju, atliek vien pabrīnīties par Latvijas valstsvīru reakciju uz Krievijas noteiktajām sankcijām.

Kā zināms, Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2014. gada 6. augustā parakstīja rīkojumu par tirdzniecības un sadarbības ierobežošanu ar valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Putina rīkojums paredz uz gadu „aizliegt vai ierobežot” Krievijas teritorijā ievest noteiktus lauksaimniecības produktus un ražojumus no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskas sankcijas. No šī aizlieguma īpaši cietīs Baltijas valstis un Latvija, taču tā vietā, lai pieprasītu kompensācijas un aizstāvētu savu tirgu, mūsu valsts vadošie politiskie spēki reaģē pavisam aplami un neizprotami.

 

Īstenojot šo aizliegumu, vissmagāk mūsu valstī tiktu skarti zivju konservu ražotāji, tāpat arī piena pārstrādātāji. Latvijas zivju ražotājiem Krievija ir lielākais noieta tirgus. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadība skaidro, ka aizliegumam nebūs nekādas negatīvas ietekmes uz mūsu piena ražotājiem, jo liela daļa šajā nozarē esošo uzņēmumu ir Krievijas kapitālam piederoši. Nebūsim naivi — tas, ka uzņēmumos ir ieguldīts Krievijas kapitāls, nenozīmē, ka cietīs kapitāls, nevis cilvēki. Šodien šīs investīcijas ir Latvija piena ražotnēs, bet, sajūtot sankciju sekas, rīt šīs kapitāls var aizplūst jebkurā citā virzienā. Cietēji būs cilvēki, mūsu pašu cilvēki — šo uzņēmumu darbinieki un tie Latvijas lauksaimnieki, kuru pienu izmanto ražotnēs.

 

Saeimas priekšsēdētāja, runājot par Krievijas sankcijām, skaidroja, ka iemesla satraukumam nav un Latvijas iedzīvotāji tiek vienkārši biedēti. Vai tiešām tas tā ir?!

Saeimas spīkere uzsvēra, ka sankciju dēļ darbu zaudēs liels cilvēku skaits, kuri strādā nozarēs, kuras ir atkarīgas no eksporta uz Krieviju, visvairāk — dzelzceļa nozarē, bet tas jau lielākoties skaršot šeit dzīvojošos krievus. Tranzīts esot nozare, kurā strādā krievvalodīgie.

Nezinu, kāda ir valdošās politiskās elites izpratne par tranzīta nozari un Latvijas iedzīvotājiem kopumā, bet fakti runā paši par sevi — no visām tranzīta kravām, kas caur Latgali nonāk ostās, aptuveni 77% veido tieši kravas no Krievijas.

Dati liecina, ka tikai Daugavpilī, dzelzceļa nozarē vien, sadarbība ar Krieviju rada vairāk kā 3000 darbavietas. Ir absurdi uzskatīt, ka tranzīta nozarē strādā tikai krievvalodīgie, tāpēc nav jāuztraucas, ka šīs darbavietas tiks zaudētas. Man šāds valsts vadītāju viedoklis šķiet pilnīgi nepieņemams. Bezdarbs un nabadzība nešķiro tautības, vecumu vai dzimumu. Iespēju strādāt un godīgi nopelnīt iztiku ir pelnījis ikviens Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no tautības!

 

S.Āboltiņas kundze uzsvēra, ka politiķiem esot jāmierina tauta, kas satraukusies nevietā. Varbūt maldos, bet mana līdzšinējā pieredze politikā liek man domāt, ka politiķiem ir jārisina problēmas, nevis jāmierina un jārada iespaids, ka problēmu nav. Šī t.s. tautas mierināšanas politika, kas tik ļoti patīk valdošajām partijām, ir novedusi pie tā, ka pērn Latvijā bija par 22,6 tūkstošiem mazāk iedzīvotāju, nekā 2012.gadā. Katru gadu mēs zaudējām tādu iedzīvotāju skaitu, kas ir līdzvērtīgs trim Preiļu pilsētām.

Tautas nomierināšana ir novedusi pie tā, ka — šobrīd Latvijā ir vairāk kā 14 000 skolas vecuma bērnu, kuri dažādu iemeslu dēļ neuzsāks vai neturpinās skolas gaitas.

Lielākā daļa no viņiem ir pametuši Latviju, lai dotos līdzi vecākiem, kuri spiesti meklēt darbu ārvalstīs. Viņi ir devušies uz valstīm, kuri vadītāji, nevis cenšas nomierināt tautu, bet reāli risina iedzīvotāju problēmas. Cik ilgi Latvijā turpinās šī tautas mierināšanas politika?

 

Mēs uzskatāmi redzam, kāda ir citu valstu reakcija uz notiekošo — Somijas premjers A.Stubs paziņoja, ka Somija pieprasīs kompensāciju ES, ja savienības noteiktās sankcijas pret Krieviju izraisīs ekonomisko krīzi Somijā. Arī Francija nepaliks zaudētājos — pagājušajā gadā Krievija samaksājusi Francijai 521 miljonu ASV dolāru par diviem "Mistral" klases karakuģiem. Lielbritānijas kompānijas, kas specializējas militārās tehnikas jomā atzīst, ka lielu noieta tirgu veido Krievija. Vien dažas nedēļas iepriekš Lielbritānijā tikusi dota atļauja pārdot Krievijai militārās iekārtas, tostarp zenītlielgabalus 224 miljonu dolāru apmērā.

 

Tajā pašā laikā Latvijas ārlietu ministrs uzsver, ka pagaidām vēl nav informācijas par Krievijas sankciju skarto produkciju, tāpēc nav pamata bažām. Arī Saeimas priekšsēdētāja aicina visus nomierināties. Tieši šāda attieksme no valdošo partiju pārstāvjiem ir viens no iemesliem, kāpēc es, atsākot savu politisko darbību, izvēlējos neiet kopā ar labējiem politiķiem. Man nav pieņemama šāda sabiedrības šķelšana un mānīšana!

Bezdarbs var skart ikvienu un valdošo politisko spēku pārstāvjiem ir jādara viss, lai šo problēmu novērstu. Mūsu cilvēku mānīšana un mierināšana novedīs tikai pie tā, ka Latvija kļūst aizvien tukšāka!

Uz augšu
Uz diskusijas sākumu

Papildus tēmai

Einārs  Graudiņš
Латвия

Эйнарс Граудиньш

Экономист, независимый обозреватель

Trieciens ar eirosankcijām

Pa Latviju

Jānis Jenzis
Латвия

Jānis Jenzis

Ģeopolitika pret ekonomiku

Un otrādi

Tatjana Ždanoka
Латвия

Татьяна Жданок

Депутат Европарламента

Ko dala rusofobi un rusofili Briselē

Un pie kā tas novedīs

Romāns  Meļņiks
Латвия

Роман Мельник

Комментатор, предприниматель

Problēmu risināšana tikai tad, kad svilst

Ir Latvijas varas hroniska slimība

Мы используем cookies-файлы, чтобы улучшить работу сайта и Ваше взаимодействие с ним. Если Вы продолжаете использовать этот сайт, вы даете IMHOCLUB разрешение на сбор и хранение cookies-файлов на вашем устройстве.