Dura lex
25.06.2014
Валерий Агешин
Политик, депутат Сейма Латвии
Pilsoņu sadalīšana pareizajos un nepareizajos
Tagad ir iekļauta Satversmē
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Анатолий Бодров,
Лилия Орлова,
George Bailey,
Виталий Кассис,
Valērijs Agešins,
Lora Abarin,
Владимир Бычковский,
Александр Кузьмин,
Иван Kазакевич,
Janis Veldre,
Марк Козыренко,
Марина Феттер,
Ludmila Gulbe,
Лаокоонт .,
Товарищ Петерс,
Tatjana Gerasimova,
chevochevo ,
Владимир Иванов,
Вячеслав Коновалов,
Сергей Радченко,
Eugenijus Zaleckas,
Савва Парафин,
Ярослав Александрович Русаков
19.jūnijā politiskās apvienības „Saskaņas Centrs” deputāti nobalsoja pret Satversmes papildināšanu ar tā dēvēto preambulu, kurā jēdziens „Latvijas tauta” faktiski tiek sašaurināts līdz jēdzienam „latviešu nācija”.
Satversmes papildināšana ar preambulu ir solis pie sabiedrības etniskās sašķelšanās apzinātas padziļināšanas pirmsvēlēšanu periodā. Jaunajā preambulā tiek apgalvots, ka Latvijas valsts izveidota, pateicoties tieši latviešu tautas gribai un tieši latviešu tautas pastāvēšanas labad. Uzskatu, ka jaunās preambulas teksts nonāk pretrunā ar Satversmes 2. pantu, kurā ir teikts: ‘’Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai’’.
Šajā pantā nav norādes uz Latvijas tautas etnisko izcelsmi — runa ir par visu Latvijas pilsoņu kopumu, neatkarīgi no tautības. Mēs esam pārliecināti, ka Satversmes tēvi 1922. gadā apzināti iekļāva Satversmē jēdzienu Latvijas tauta, nevis latviešu tauta — Pamatlikuma līmenī iecementējot valsts pamatos sabiedrības daudznacionālā rakstura atzīšanu. Mēģinājums atteikties no jēdziena Latvijas tauta par labu jēdzienam latviešu tauta, pirmkārt, faktiski nozīmē pašu valsts pamatu graušanu; otrkārt, ir pretrunā ar Satversmes tekstu; treškārt, palielina starpetnisko spriedzi jau tā dramatiski sašķeltā sabiedrībā. Parlamenta vairākums likumdošanas līmenī ir gatavs sadalīt pilsoņus pareizajos un nepareizajos, īstajos un neīstajos.
Papildinot Satversmi ar preambulu, Saeimas valdošais vairākums faktiski atteicās no svarīga pienākuma — rūpēties par valsts iedzīvotājiem. Preambulā ir frāze katrs pats rūpējas par sevi. Šī ir ārkārtīgi divdomīga tēze, kas sniedz plašas iespējas interpretācijām. Vai šī frāze nav valdošā vairākuma mēģinājums atteikties no savas atbildības par to, ka trešdaļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, par to, ka valsts pašlaik nenodrošina tiem, kas objektīvi nespēj parūpēties par sevi, pieņemamu sociālās nodrošināšanas līmeni? Piemēram, kā var parūpēties par savu labklājību cilvēks krietni gados, kas saņem niecīgu pensiju un veselības stāvokļa dēļ nevar strādāt? Par viņa labklājību jārūpējas valstij!
Satversmes papildināšana ar preambulu no juridiska viedokļa rada valsts Pamatlikumā nepārvaramas un ļoti nopietnas iekšējās pretrunas. Latvijas Republikas Satversmei jau ir īsa un skaidra preambula: Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi. Šo tekstu Satversmes tēvi apstiprināja pirms 92 gadiem Satversmes sapulcē, un tam nav nepieciešama papildu interpretācija. Taču patlaban pie Satversmes tēvu viedokļa interpretēšanas ķērusies šaura politiķu grupa, kas parlamenta vēlēšanu priekšvakarā ir ieinteresēta iedzīvotāju etniskajā mobilizēšanā.
Princips skaldi un valdi nodrošina šiem politiķiem iespēju veidot karjeru, upurējot tai valsts nākotni.
Satversmes papildināšana ar preambulu ir solis pie sabiedrības etniskās sašķelšanās apzinātas padziļināšanas pirmsvēlēšanu periodā. Jaunajā preambulā tiek apgalvots, ka Latvijas valsts izveidota, pateicoties tieši latviešu tautas gribai un tieši latviešu tautas pastāvēšanas labad. Uzskatu, ka jaunās preambulas teksts nonāk pretrunā ar Satversmes 2. pantu, kurā ir teikts: ‘’Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai’’.
Šajā pantā nav norādes uz Latvijas tautas etnisko izcelsmi — runa ir par visu Latvijas pilsoņu kopumu, neatkarīgi no tautības. Mēs esam pārliecināti, ka Satversmes tēvi 1922. gadā apzināti iekļāva Satversmē jēdzienu Latvijas tauta, nevis latviešu tauta — Pamatlikuma līmenī iecementējot valsts pamatos sabiedrības daudznacionālā rakstura atzīšanu. Mēģinājums atteikties no jēdziena Latvijas tauta par labu jēdzienam latviešu tauta, pirmkārt, faktiski nozīmē pašu valsts pamatu graušanu; otrkārt, ir pretrunā ar Satversmes tekstu; treškārt, palielina starpetnisko spriedzi jau tā dramatiski sašķeltā sabiedrībā. Parlamenta vairākums likumdošanas līmenī ir gatavs sadalīt pilsoņus pareizajos un nepareizajos, īstajos un neīstajos.
Papildinot Satversmi ar preambulu, Saeimas valdošais vairākums faktiski atteicās no svarīga pienākuma — rūpēties par valsts iedzīvotājiem. Preambulā ir frāze katrs pats rūpējas par sevi. Šī ir ārkārtīgi divdomīga tēze, kas sniedz plašas iespējas interpretācijām. Vai šī frāze nav valdošā vairākuma mēģinājums atteikties no savas atbildības par to, ka trešdaļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, par to, ka valsts pašlaik nenodrošina tiem, kas objektīvi nespēj parūpēties par sevi, pieņemamu sociālās nodrošināšanas līmeni? Piemēram, kā var parūpēties par savu labklājību cilvēks krietni gados, kas saņem niecīgu pensiju un veselības stāvokļa dēļ nevar strādāt? Par viņa labklājību jārūpējas valstij!
Satversmes papildināšana ar preambulu no juridiska viedokļa rada valsts Pamatlikumā nepārvaramas un ļoti nopietnas iekšējās pretrunas. Latvijas Republikas Satversmei jau ir īsa un skaidra preambula: Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi. Šo tekstu Satversmes tēvi apstiprināja pirms 92 gadiem Satversmes sapulcē, un tam nav nepieciešama papildu interpretācija. Taču patlaban pie Satversmes tēvu viedokļa interpretēšanas ķērusies šaura politiķu grupa, kas parlamenta vēlēšanu priekšvakarā ir ieinteresēta iedzīvotāju etniskajā mobilizēšanā.
Princips skaldi un valdi nodrošina šiem politiķiem iespēju veidot karjeru, upurējot tai valsts nākotni.
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai
Роман Мельник
Комментатор, предприниматель
Pašapziņas apdrošināšana
Pret citādi domājošo nākšanu pie varas
Янис Домбрава
Депутат Сейма, член правления Национального объединения
Latvijas valsts pastāvēšanas jēga
Beidzot definēta Satversmē
Elza Lambergs
Студентка Университета Тафтса (международные отношения)
Kāpēc nepilsoņi izvēlas kļūt par Krievijas, nevis Latvijas pilsoņiem
Pilsonības likums: vienu gadu pēc grozījumiem
Михаил Хесин
Бизнесмен, майор полиции в отставке
Prikvelu mode
Vai Latvija patiešām ir nacionāla valsts?