Imigrācija nav viennozīmīgi vērtējams process. No vienas puses, to var vērtēt kā pozitīvu parādību, kas palīdz risināt saņēmējvalsts demogrāfiskās problēmas un dod nozīmīgu pienesumu tās ekonomisko un kultūras procesu attīstībai. No otras puses, imigranti bieži tiek uztverti kā apgrūtinājums vai pat drauds saņēmējvalstij, radot pārāk smagu sociālo slogu un konkurējot ar vietējiem iedzīvotājiem par darba vietām.

Imigrantiem nereti ir jāsaskaras ar diskriminācijas radītām problēmām — viņi ir vairāk pakļauti bezdarba riskam, bieži strādā savai kvalifikācijai neatbilstošā darba vietā, saņem zemākas algas un cieš no kvalitatīvas veselības aprūpes trūkuma. Turklāt daļa cilvēku, cenšoties atrast labākus dzīves apstākļus, kļūst par cilvēku kontrabandas vai cilvēku tirdzniecības upuriem, vai pat riskē ar savām dzīvībām.

Arī Latvija kļūst par pievilcīgāku galamērķi iebraucējiem — no 2004.gada atļauju pieprasījumu skaits pieaudzis trīs reizes, gandrīz visās iebraucēju grupās. Palielinājies gan to Eiropas Savienības un citu valstu pilsoņu skaits, kuri Latvijā dzīvo ar termiņuzturēšanās, gan pastāvīgo uzturēšanās atļauju. 2014.gadā Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju dzīvo 23 857 citu valstu pilsoņi, kamēr pastāvīgā uzturēšanās atļauja ir 48 724 personām.


Imigrācija Latvijā infografikās

Vizualizēto datu informācijas avoti: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, mājas lapa DzivotLatvija.eu, (2011) sabiedriskās domas aptauja „DnB Nord Latvijas barometrs Nr.35”; (2012) Nacionālo ideju popularitāte sabiedrībā, SKDS pētījums Latvijas iedzīvotāju aptauja, veikta pēc Eiropas Konservatīvo un Reformistu Alianses pasūtījuma.

Kā Latvijai sadzīvot ar imigrāciju un palielināt imigrācijas procesu radītos ieguvumus? Lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem un izstrādātu rīcībpolitikas priekšlikumus, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS 7.-8.jūnijā Rīgā rīkoja Pilsoņu debates par imigrāciju. Debašu rezultāti tiks izmantoti, veidojot Imigrācijas politikas koncepciju, ko Latvijas valdības rīcības plānā paredzēts izdarīt līdz šī gada rudenim.

Svarīgākie dalībnieku priekšlikumi ir — atvieglot iebraucēju nodarbināšanu noteiktās nozarēs, uzlabot viņu sociālo aizsardzību, kā arī nodrošināt visiem iebraucējiem obligātus integrācijas kursus, uzsākot dzīvošanu Latvijā. Dalībnieki arī ierosina atvieglot ārvalstu studentu nodarbināšanu pēc Latvijas augstskolu pabeigšanas un ļaut visiem iebraucējiem saņemt valsts apmaksātu neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Debatēs piedalījās 25 Latvijas iedzīvotāji, kas aicināti pēc nejaušās atlases principa, lai dalībnieku kopums atspoguļotu Latvijas sabiedrības daudzveidību (dažādas vecuma grupas, reģionus, profesijas, izglītības līmeņus un tautības).

Vairāk par priekšlikumiem un debašu metodoloģiju skatiet prezentācijā. Piedavājām arī noskatīties diskusiju video ierakstus.

Pirmā diskusija ir veltīta tēmai: 'Imigrācijas riski un iespējas, Latvijas sabiedrības nākotnes attīstības scenāriji'.

Piedalās Ruta Porniece, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izglītības un nodarbinātības eksperte, Pēteris Leiškalns, Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts sociālās drošības un veselības aizsardzības jomā un Igors Tipāns, Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks.


 

Otrā diskusija ar amatpersonām un politiķiem, kā labāk sadzīvot ar imigrāciju?

Diskusijā piedalās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze, Kultūras ministrijas Sabiedriskās integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītāja Anita Kleinberga un politisko partiju pārstāvji — Rihards Plotka (Latvijas Zaļā partija) un Nikolajs Kabanovs (Saskaņas Centrs).




Pēc debašu rezultātu prezentācijas diskusijas centrā ir jautājums, ko amatpersonas un politiķi dara un darīs, lai šos priekšlikumus ieviestu, un ja nē, kāpēc? Politiķi vērtē, kā dalībnieku idejas sasaucas ar topošo Imigrācijas politikas koncepciju un spēkā esošo imigrantu integrācijas politiku.

(Kopsavilkums: Imigrācija Latvijā)

Pilsoņu debates par imigrāciju organizē Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Debates notiek projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2” ietvaros, ko īsteno biedrība „Patvērums „Drošā māja” kopā ar PROVIDUS. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti — Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.