Man ir ideja
22.04.2014
Андрис Казиновскис
Председатель краевой думы Балви
Izpārdotā pierobeža
Valstij būtu jānacionalizē visi nekustamie īpašumi
-
Diskusijas dalībnieki:
-
Jaunākā replika:
Vadims Gilis,
Александр Янин,
Ilja Kozirevs,
Сергей Рудченко,
Виталий Кассис,
Lora Abarin,
Владимир Петров,
Владимир Бычковский,
Борис Бахов,
Сергей Т. Козлов,
Виталий Комаров,
Vadims Faļkovs,
Timber ***,
Леонард Янкелович,
Aleksandrs Ļitevskis,
Артём Губерман,
Владимир Копылков,
Борис Шолин,
Марина Феттер,
Ludmila Gulbe,
Игорь Маршенин,
red pepper,
Антон Бутницкий,
arvid miezis,
Товарищ Петерс,
Илья Врублевский,
Леонид Радченко,
Oļegs  Ozernovs ,
Yuri Калифорнийский,
Анатолий Первый,
Андрей Жингель,
Владимир Иванов,
Mister Twister,
Юрий Марьяновский,
Робин Шервудский,
Cергей Найденок,
Николай Голыгин,
Сергей Нагибин,
Сергей Радченко,
Valdis Petrov,
Савва Парафин,
Игорь Чернявский,
Леонид Алексеев,
Elenka Tarasova,
Владимир Михайлович  Бураков,
Марина Крылова,
Solovjov Konstantin,
Andris Kazinovskis,
Moderators Moderators
Notikumi Ukrainā savirmojuši ikviena prātu gan pasaulē, gan Eiropā, gan arī pie mums Latvijā. Pēdējā laikā valsts drošības jautājums izvirzās pirmajā vietā. Šajā sakarā vēlos izteikt pārdomas par kādu būtisku jautājumu, kas ir ievirzījies nepareizā gultnē.
Runa ir par nekustamo īpašumu – zemes un mežu, pāriešanu dažādu firmu rokās, kuru faktiskie īpašnieki ir citu valstu pilsoņi.
Lai gan oficiāli nekustamā īpašuma tirgus ES valstu pilsoņiem tiks atvērts tikai 2015.gadā, tomēr reāli Latvijā jau tagad daudzu zemes gabalu un mežu reālie īpašnieki ir zviedri, dāņi, norvēģi u.c.
Visvairāk satrauc situācija mūsu valsts austrumu robežā, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Nav noslēpums, ka šajā teritorijā – gan pierobežas zonā, kas ir teritorija 30 km attālumā no robežas, gan arī pierobežas joslā, kas ir teritorija 2 km attālumā no robežas, atrodas daudzi īpašumi, kas nepieder Latvijas pilsoņiem. Zināms, ka pierobežas joslā ir stingri uzturēšanās noteikumi. Personas šajā teritorijā var atrasties tikai konkrētos gadījumos. Viens no tiem ir atrašanās savā nekustamajā īpašumā – uz sava zemes vai meža gabala. Tas nozīmē, ka arī jebkuram ārvalstniekam, ja viņam pieder īpašums, ir tiesības tur atrasties.
Pārdoto zemes gabalu skaits pierobežā arvien pieaug. Pēc neoficiālas informācijas Ludzas pusē jau gandrīz 30% mežu un zemes pieder tieši ārvalstniekiem. Rodas jautājums – Vai tas neapdraud mūsu valsts politisko un ekonomisko drošību?
Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka iegādātie īpašumi tiek pārdoti tālāk citām juridiskām vai fiziskām personām, un gala rezultātā šīs pierobežas zemes nonāk, piemēram, Latvijai naidīgu personu rokās. Līdz ar to rodas jautājums, vai nevar izveidoties Krimai līdzīga situācija?
Manuprāt, valdībai un Saeimai būtu nekavējoties jārisina jautājums par teritoriālo drošību, īpaši mūsu valsts austrumu pierobežā. Risinājums varētu būt sekojošs: valstij būtu jānacionalizē visi nekustamie īpašumi, kas tieši vai pastarpināti pieder citu valstu juridiskām personām vai pilsoņiem visā 30 km pierobežas zonā. Īpašumiem būtu jāpieder vienīgi Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai.
To izdarīt nebūtu grūti, pieņemot attiecīgus likumus un normatīvos aktus, un, atgriežot ieguldītos līdzekļus firmām un personām saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem pirkuma līgumiem pie notāra, ņemot vērā inflācijas koeficientu. Tas valstij izmaksātu vien dažus miljonus eiro, tomēr šajā nenoteiktības un nedrošības situācijā valsts nostiprinātu drošību vismaz austrumu pierobežā. Šis ir viens no iespējamajiem risinājumiem valsts drošības stiprināšanai.
Runa ir par nekustamo īpašumu – zemes un mežu, pāriešanu dažādu firmu rokās, kuru faktiskie īpašnieki ir citu valstu pilsoņi.
Lai gan oficiāli nekustamā īpašuma tirgus ES valstu pilsoņiem tiks atvērts tikai 2015.gadā, tomēr reāli Latvijā jau tagad daudzu zemes gabalu un mežu reālie īpašnieki ir zviedri, dāņi, norvēģi u.c.
Visvairāk satrauc situācija mūsu valsts austrumu robežā, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Nav noslēpums, ka šajā teritorijā – gan pierobežas zonā, kas ir teritorija 30 km attālumā no robežas, gan arī pierobežas joslā, kas ir teritorija 2 km attālumā no robežas, atrodas daudzi īpašumi, kas nepieder Latvijas pilsoņiem. Zināms, ka pierobežas joslā ir stingri uzturēšanās noteikumi. Personas šajā teritorijā var atrasties tikai konkrētos gadījumos. Viens no tiem ir atrašanās savā nekustamajā īpašumā – uz sava zemes vai meža gabala. Tas nozīmē, ka arī jebkuram ārvalstniekam, ja viņam pieder īpašums, ir tiesības tur atrasties.
Pārdoto zemes gabalu skaits pierobežā arvien pieaug. Pēc neoficiālas informācijas Ludzas pusē jau gandrīz 30% mežu un zemes pieder tieši ārvalstniekiem. Rodas jautājums – Vai tas neapdraud mūsu valsts politisko un ekonomisko drošību?
Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka iegādātie īpašumi tiek pārdoti tālāk citām juridiskām vai fiziskām personām, un gala rezultātā šīs pierobežas zemes nonāk, piemēram, Latvijai naidīgu personu rokās. Līdz ar to rodas jautājums, vai nevar izveidoties Krimai līdzīga situācija?
Manuprāt, valdībai un Saeimai būtu nekavējoties jārisina jautājums par teritoriālo drošību, īpaši mūsu valsts austrumu pierobežā. Risinājums varētu būt sekojošs: valstij būtu jānacionalizē visi nekustamie īpašumi, kas tieši vai pastarpināti pieder citu valstu juridiskām personām vai pilsoņiem visā 30 km pierobežas zonā. Īpašumiem būtu jāpieder vienīgi Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai.
To izdarīt nebūtu grūti, pieņemot attiecīgus likumus un normatīvos aktus, un, atgriežot ieguldītos līdzekļus firmām un personām saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem pirkuma līgumiem pie notāra, ņemot vērā inflācijas koeficientu. Tas valstij izmaksātu vien dažus miljonus eiro, tomēr šajā nenoteiktības un nedrošības situācijā valsts nostiprinātu drošību vismaz austrumu pierobežā. Šis ir viens no iespējamajiem risinājumiem valsts drošības stiprināšanai.
Diskusija
Papildus tēmai
Papildus tēmai
IMHO club
RUSOFOBIJA KĀ BIZNESA
Kam strādā Latvijas mediji?
Игорь Пименов
Физик, экономист, политик
Progresīvais nodoklis — taisnīgumam, izaugsmei un stabilitātei
Pēteris Strautiņš
Patēriņš aug traki
Bet ilgtspējīgi
Tatjana Verjē
Latvija bez uzņēmumu ienākuma nodokļa
Pēc Igaunijas piemēra