Jau vairāk nekā 20 gadus janvārī pieminam 1991.gada asiņainos notikumus Viļņā un Rīgā, pieminam Barikādes. Daudz runājam par vienotību, par drosmi, par upurēšanos, par Latviju un tās neatkarību. Bet joprojām maz runājam par to, kas un kāpēc notika 1991.gada janvārī. Kam tas bija izdevīgi? Ko tas ietekmēja? Kas un kāpēc to organizēja?

Ar šīs publikācijas palīdzību es nevaru un ar nepretendēju ieviest skaidrību. Bet gribētos pamudināt uz diskusiju. Katram no mums, taču, var būt arī sava versija par notikumiem, kuriem daudzi no mums ir bijuši aculiecinieki, kurus atceramies gluži kā vēl nesen notikušus. Mani pārsteidz, kāpēc par tolaik notikušā kopsakarībām diskutējam tik maz.

Es neesmu vēsturnieks. Neesmu pētījis arhīvus, un arī nezinu, vai un cik daudz arhīvos un līdzšinējos pētījumos ir liecības par šo laiku. Es šo barikāžu laiku atceros ar savu jauneklīgo klātienes skatījumu, jo biju Vecrīgā arī tajā 21.janvāra naktī, kad Rīgā atskanēja šāvieni.

Bet vēl agrāk, kā 18 gadus vecs žurnālists un LR Ministru Padomes Pastāvīgās pārstāvniecības pie PSRS Ministru Padomes (tā tobrīd oficiāli dēvēja vēstniecību Maskavā) Preses centra darbinieks, es 1990.gada septembrī biju Helsinkos. Tur notika "Helsinki Summit", kur neilgi pēc S.Huseina vadītās Irākas iebrukuma Kuveitā tikās Dž.Bušs ar M.Gorbačovu. Un preses konferencē Dž.Bušs un M.Gorbačovs tika iztaujāti ne tikai par to, vai un kad sāksies ASV iebrukums, un vai to akceptēs PSRS, bet arī tas, vai PSRS atbalsts nav iemainīts uz Baltijas valstu neatkarības centienu rēķina.

Jā, es biju vien pāris metru attālumā no lielvalstu prezidentiem, bet tomēr ne tik tuvu, lai dzirdētu, ko viņi pārrunāja. Taču, redzot pēcāko retoriku un attieksmi, pieļauju, un pat esmu pārliecināts, ka toreiz Helsinkos tika runāts arī par Baltijas un Austrumeiropas valstīm. Ticu, ka tika panākta neformāla vienošanās, ka PSRS netraucē ASV organizēt "Tuksneša vētru", savukārt ASV "neaktivizē" notiekošo PSRS līdzšinējā ietekmes zonā, tai skaitā Baltijā.

Bija radīti priekšnoteikumi lēnai virzībai, kādā tik ļoti bija ieinteresēts M.Gorbačovs. Maskavā izliekas, ka darbojas PSRS, kamēr Baltijā izliekas, ka jau esam neatkarīgi, bet Rietumi divkosīgi noskatās un koķetē ar abiem. Un šādos apstākļos svarīgākais — nepieļaut nekādus saspīlējumus, nekādas provokācijas un barikādes...

1991.gads sākās ar "Tuksneša vētru", kurai CNN tiešraidē sekoja pasaule. Notiekošais Kuveitā bija pasaules mediju uzmanības lokā. Bet jau pirms tam, kontaktējoties ar ārvalstu žurnālistiem Maskavā, daudz dzirdēju pieņēmumus, ka vienlaicīgi ar kara darbības sākumu Kuveitā, gaidāmas arī aktivitātes Baltijā. Tā arī notika.

Bet, kāpēc? Kas no tā ieguva? M.Gorbočovs? Nē! PSRS stingrās rokas piekritēji? Arī nē! Ieguvēji bija baltieši, kuri ieguva jaunu mobilizāciju un mērķtiecību ceļā uz faktisko neatkarību. Ieguvēji bija arī B.Jeļcina jaunā Krievija, jo līdz ar konfrontāciju pret PSRS institūcijām vēl vairāk stutēja sevi. Un ieguvēji bija Rietumi, jo izjaucot līdzšinējo notikumu ritējumu, tika izjaukts līdzsvars, kurš pēcāk noveda arī pie 1991.gada augusta puča un PSRS sabrukuma. Esmu pārliecināts, ka M.Gorbačova rīcība janvārī, ko daudzi uztvēra kā mierīgu un tālredzību, bet daudzi arī kā neizlēmību, bija pamudinājums augusta puča organizētājiem.

Ja bija plāns izmantot Kuveitas kara aizsegu, lai ieviestu kārtību Baltijā, tad kāpēc to neizdarīja līdz galam? Lietuvā tam bija pat ļoti tuvu — armija jau Viļņas ielās, TV centrs ieņemts. Tak ne jau barikādes būtu bijušas šķērslis virzīties tālāk. Vai spēka struktūrām bija tāds stingrs plāns?

Īpaši neizprotams bija notikušais Rīgā. Kāpēc uzbruka Iekšlietu ministrijai, nevis Ministru Padomei vai Augstākai Padomei? Kāpēc ministrijas ēku ieņēma, bet pēc tam atstāja? Kāpēc šāva? Nenopietni! Bezjēdzīgi!

Bet varbūt tāds arī bija tas mērķis — ar "ietekmes aģentu" palīdzību pamudināt Padomju Armiju un tās patriotus uz nesaskaņotu, neizlēmīgu un it kā bezjēdzīgu rīcību? Varbūt ir taisnība žurnālistiem, kuri janvāra notikumu laikā Viļņā it kā manījuši arī ASV "diplomātus" no ASV ģenerālkonsulāta Ļeņingradā? Varbūt tā bija izcila lielvaru intriga, kurā mums bija atvēlēta upuru un statistu loma?

Mudinu padomāt, diskutēt un izprast! Līdz šim diskusijās izskanējis vien viedoklis, ka tā bijusi vien militārā resora "intriga", vien revanšistu centieni, vien iekšējo rēķinu kārtošana Maskavā u.c. Jā, arī tas. Bet, redzot, kā tas beidzās, un es par to esmu ļoti gandarīts, domāju, ka par šādu notikumu attīstību mums jāpateicas ne tikai pāris "nepaklausīgiem" tā laika spēka struktūru vadītājiem.